Akūts (diakritiskā zīme): uzsvars, izruna un lietojums

Uzzini visu par akūto (diakritiskā zīme): izruna, uzsvars un lietojums latīņu, kirilicas un grieķu alfabētā — piemēri, skaidrojumi un praktiski padomi.

Akūtā izskaņa (´) ir viena no diakritiskajām zīmēm, ko izmanto daudzās rakstītajās valodās. To parasti pievieno virs patskaņa, lai norādītu skaņas kvalitāti, garumu vai izcelto zilbi — tas palīdz parādīt, kā to izrunāt. Dažreiz akūtos akcentus pievieno arī līdzskaņiem, lai atšķirtu fonētisku niansi vai vēsturisku rakstības paraumu. Dažkārt ar akūto akcentu tiek mainīts visa vārda skanējums, piešķirot tam teikumā uzsvaru. Šī zīme ir daudzu mūsdienu valodu, kurās izmanto latīņu, kirilicas un grieķu alfabētu, sastāvdaļa. Akūtā izskaņa ir viena no daudzām līdzīgām zīmēm, ko sauc par diakritiskajām zīmēm, un tās loma katrā valodā var būt atšķirīga.

Uzsvars (stresa) un izrunas norāde

Vairākās valodās akūts galvenokārt norāda uz uzsvaru (stress) vai tās ietekmi uz skaņas kvalitāti. Piemēri:

• Spāņu valodā akūts norāda uz uzsvaru un reizēm atšķir nozīmi: sí (jā) ≠ si (ja).
• Grieķu valodā (mūsdienu monotona ortogrāfija) akūts jeb tonos apzīmē, kurā zilbē ir uzsvars: piemēram, άτομο.
• Francijā akūts uz e (é) parasti norāda slēgto /e/ skaņu, piemēram, école.
• Kajās slāvu valodās (piem., krievu) un vārdnīcās akūts izmanto, lai izceltu stresu mācību vai atšķirības nolūkos, jo stresa vieta nav fiksēta.

Dažās valodās, piemēram, čehu vai slovāku, akūts galvenokārt nozīmē patskaņa pagarinājumu (garu patskani): máj vs maj (vai līdzīgi piemēri atkarībā no valodas). Latviešu ortogrāfijā akūts nav regulāri lietots, stresa vietu parasti neiezīmē; akūtu var sastapt vārdnīcās, mācību materiālos vai fonētiskos pierakstos.

Lietojums rakstībā un tehniskā ieviešana

Akūta attēlošanai digitālajā vidē parasti izmanto divas iespējas: atsevišķu kombinēto simbolu vai iepriekš kombinētu rakstzīmi. Biežāk sastopamie Unicode kodi:

• U+00B4 — ACUTE ACCENT (bieži kā atsevišķs rakstzīmes tips); HTML entītija: ´.
• U+0301 — COMBINING ACUTE ACCENT (apvienojas ar bāzes rakstzīmēm, lai radītu akūtu uz konkrēta burta).

Tipogrāfijā akūtai ir savas nianses: tā atšķiras no apostrofa vai taisnā pēdiņas (') gan forma, gan pozīcija virs burta. Pareiza izvietošana un izmērs ir svarīgi lasāmībai, it īpaši kombinācijā ar garajām vai kopā ar citām diakritiskajām zīmēm.

Salīdzinājums ar citām diakritiskajām zīmēm

Akūts nav vienīgā diakritiskā zīme, kas ietekmē uzsvaru vai skaņu; svarīgi atšķirt to no citiem marķieriem:

• Gravis (`) — bieži norāda spiediena vai intonācijas atšķirību, vai kontrastē ar akūtu citās valodās.
• Circumflex (ˆ) — var norādīt garumu, stingrāku vai citu kvalitāti patskaņam.
• Macron (¯) — parasti apzīmē garu patskani.
• Caron (ˇ) — izmanto, lai mainītu līdzskaņa izrunu (piem., čehu č, š).

Piemēri un praktiskas piezīmes

• Spāņu: habló (viņš/viņa runāja) — uzsvars uz pēdējo zilbi; hablo (es runāju) — uzsvars citur.
• Francijas piemērs: é skaņa vārda sākumā Émilie.
• Čehu: máma (māte) — garais a tiek apzīmēts ar akūtu.
• Latviešu valoda: akūtā izmantošana ortogrāfijā nav standarta; akūtu var redzēt tikai speciālos fonētiskos vai izglītības kontekstos.

Noslēgumā: akūts ir elastīga diakritiskā zīme ar dažādām funkcijām atkarībā no valodas — tas var norādīt uz stresa vietu, skaņas kvalitāti vai garumu. Pareiza izmantošana un kodēšana nodrošina skaidru lasāmību un pareizu izrunu.

Izmanto

Izklausās

Skaņu akcents galvenokārt tiek izmantots, lai informētu lasītājus par patskaņu skanējumu vārdos. Dažkārt tas ir ļoti svarīgs nozīmei, jo parāda atšķirību starp diviem līdzīgiem vārdiem. Piemēram, résume var nozīmēt sākt no jauna, bet résumé ir kopsavilkums par kāda cilvēka darba un skolas pieredzi. Dažās valodās uzsvars tiek lietots, lai parādītu vienas un tās pašas skaņu izmaiņas, bet citās valodās tas tiek lietots atšķirīgi. Akcents var parādīt:

• patskanis ir uzsvērts;
• dažu uzsvērto patskaņu augstums daudzās romāņu valodās;
• garie patskaņi;
• tonis tādās valodās kā vjetnamiešu vai mandarīnu ķīniešu valoda, kas rakstīta pinyin;
• vai augstumu, vai augstu akcentu vārdnīcās vai valodu mācību grāmatās.

Alfabēta paplašināšana

Dažās valodās akcents tiek izmantots, lai faktiski veidotu jaunus burtus. Gan fēru, gan islandiešu valodā visiem patskaņiem tiek pievienots akcents, lai veidotu jaunus burtus. Šie burti á, í, ó, ú un ý (un é islandiešu valodā) ir atsevišķi burti ar atšķirīgu izrunu. Turkmēņu valodā burts Ý ir līdzskanis: [j].

Franču valodas vārdi citās valodās

Daudzās valodās ir aizgūti vārdi no franču valodas. Daudzos norvēģu valodas vārdos, kas pārņemti no franču valodas, ir saglabāts akcentikls. Daži piemēri: allé, kafé, idé, komité. Zviedru valodas piemēri ir café un resumé (lietvārds). Angļu valodas piemēri: attaché, canapé, cliché, communiqué, café, décor, fiancé, passé, toupée un touché. Tomēr dažkārt rakstnieki aizmirst vai izvēlas nelietot akcenta zīmi.

Citu valodu rakstīšana angļu valodā

Dažās valodās, piemēram, arābu, persiešu vai japāņu, alfabēts netiek lietots. Daži rakstnieki izmanto akcentu, lai norādītu, kā vārdiem vajadzētu skanēt, kad šo valodu vārdi tiek rakstīti angļu valodā. Tas ir biežāk sastopams vecākās grāmatās un retāk mūsdienās.

Īslandiešu valodas akūtā izteiksmē lietojamo akcentu piemērs

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akūts akcents?

J: Kam vēl bez patskaņiem var pievienot akūto akcentu?

J: Vai akūts akcents var mainīt visa vārda skanējumu?

J: Kādi ir daži alfabēti, kuros izmanto akūto akcentu?

J: Kas ir diakritiskie zīmes?

J: Vai akcentiņus lieto tikai konkrētos reģionos vai valstīs?

J: Vai akūto akcentu var pievienot jebkuram patskanim vai līdzskaņotājam?

Meklēt pēc burta