Patskaņu garums (ilgums): definīcija, piemēri un valodu salīdzinājums
Uzzini patskaņu garuma definīciju, skaidrus piemērus un valodu salīdzinājumu — kā īsie un gari patskaņi maina vārdu nozīmi pasaules valodās.
Patskaņu garums ir fonēmiska īpašība, kad patskaņa ilgumam ir nozīme — tas var radīt pilnīgi atšķirīgus vārdus. Šāds ilguma (kvantitātes) kontrasts pastāv daudzās valodās, piemēram, valodās kā japāņu, arābu, havaju, klasiskajā latīņu un taizemiešu valodā, ir arī valodas, kurās patskaņu garums nav fonēmisks un nevar atšķirt vārdus.
Ko tieši nozīmē "garš" un "īsais" patskanis?
Valodās ar fonēmiskiem patskaņu garumiem īsais un garais patskanis atšķiras galvenokārt ar izruna ilgumu (laiku, cik ilgi tiek turēta skaņa). Akustiski to var izmērīt milisekundēs; bieži vien garais patskanis ir aptuveni divas reizes ilgāks nekā īsais, bet attiecība var atšķirties starp valodām. Svarīgi atzīmēt, ka dažās valodās patskaņu garums darbojas līdzās citiem parametriem (piem., kvalitātei vai tonam).
Fonētiskā un fonēmiska atšķirība
Ir jāšķiro divi jēdzieni:
- Fonētisks ilgums — objekta akustiska īpašība: cik ilgi skaņa tiek turēta.
- Fonēmisks ilgums — vai ilgums ir nozīmīgs, tas ir, vai tas var mainīt vārda nozīmi (piemēram, minipāra gadījumā).
Ja divi vārdi atšķiras tikai ar patskaņa ilgumu un tiem ir atšķirīgas nozīmes, tad valodā ir fonēmisks patskaņu garums.
Marķēšana un IPA
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā ( IPA ) garu patskani parasti atzīmē ar divstūri ( : ) aiz patskaņa simbols, piemēram, /i/ (īsais) un /iː/ (garais), ko raksta kā /i:/ arī daudzi transkripcijas uzskati. Dažās ortogrāfijās un transliterācijās izmanto makronu (ā, ē, ī, ū) vai dubultus patskaņus (piem., "aa"). Japāņu rōmaji bieži lieto garo patskaņa zīmējumu kā makronu (ō) vai dubultošanu (oo).
Piemēri no dažādām valodām
Japāņu: kā minēts, vārdos chizu (īsais patskanis) un chīzu (gars patskanis) vienīgā dzirdamā atšķirība ir patskaņa ilgums; chizu un chīzu atšķiras nozīmē — chizu IPA raksturots kā /t͡ɕizɯ/, bet chīzu kā /t͡ɕiːzɯ/; chizu nozīmē "karte", bet chīzu — "siers".
Somu un igauņu valodās patskaņu garums ir fonēmisks: piem., somu tuli ("liesma") un tuuli ("vējš") atšķiras tikai patskaņa ilgumā. Igauņu valodā ir pat trīskārša kvantitāte — īss, garš un pārgars (three-way length), kas ietekmē gan patskaņus, gan līdzskaņus.
Arābu valodā garie patskaņi ir fonēmiski un ortogrāfiski parasti atzīmēti ar īpašām burtnīcām (alif, waw, ya); taizemē garums ir fonēmisks un svarīgs, un havaju valodā arī ir atšķirība starp īso un garo patskani. Japāņu mora sistēmā garais patskanis aizņem divas mora, kas ietekmē ritmu un poētiku.
Vēsturiski — angļu valodas piemērs
Seno angļu valodā bija patskaņu pagarinājumi, kas laika gaitā mainījās. Piemēram, vārdi God un good reiz varēja atšķirties galvenokārt pēc patskaņa ilguma; vēlāk, Lielās patskaņu maiņas (Great Vowel Shift) laikā daudzi patskaņu kvalitātes un ilguma attiecību aspekti mainījās, tādēļ mūsdienu angļu valodā ilgums vairs nav tīri fonēmisks — vietā ir galvenokārt patskaņu kvalitātes un diftongizācijas atšķirības. Angļu rakstībā gan palikušas liecības par vēsturisko ilgumu: maksimāli divi patskaņi, galotnes "e" vai dubulto patskaņu rakstība (piem., book, hate, break) reiz atspoguļoja garumu vai izmaiņas izrunā.
Klasiskā latīņu situācija un romāņu valodas
Klasiskajā latīņu valodā bija gan patskaņu, gan līdzskaņu pagarinājumi, un garie patskaņi bieži tika atzīmēti ar makronu. Piemēram, formas /ˈaː.nus/, /ˈan.nus/ un /ˈa.nus/ klasiskajā latīņu fonoloģijā bija atšķirīgas un varēja mainīt vārdu nozīmi. Tomēr lielākajā daļā mūsdienu romāņu valodu (latīņu pēctečos) patskaņu garums vairs nav fonēmisks. Savukārt itāļu valodā pastāv līdzskaņu garuma (geminācijas) kontrasts, piemēram, /anno/ "gads" vs /ano/ (bez dubultā n), bet patskaņu garums itāļu parasti nevar atšķirt vārdus tādā paša veidā kā klasiskajā latīņu valodā.
Līdzskaņu garums (geminācija)
Blakus patskaņu garumam daudzas valodas lieto arī līdzskaņu garumu, kas var būt fonēmisks (piem., itāļu, igauņu, japāņu, arābu valodas). Līdzskaņu garums jeb geminācija nozīmē, ka līdzskanis tiek izrunāts ilgāk; tas bieži tiek apzīmēts ortogrāfiski ar dubultu burtu (piem., itāļu anno) vai speciālu simbolu transkripcijā.
Mērvienības, ritms un poētika
Patskaņu ilgums rada atšķirīgu ritmu un metriku: daudzās valodās ritms balstās uz mora (kā japāniski) vai zilbēm. Garie patskaņi rada atšķirīgu zilbju konfigurāciju un var ietekmēt, piemēram, dzejas metru un intonāciju.
Kā to atpazīt un pierakstīt
Praktiskai atpazīšanai jāseko ilgumam salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem vārdiem, kā arī jāizmanto fonētiskā pieraksta metode (IPA). Ortogrāfiski garumu var atzīmēt ar makronu (ā, ī), dubultojot patskani (aa) vai ar speciālām zīmēm (piem., japāņu katakanā chōonpu "ー"). Dažādās valodās ortogrāfija un fonētiskā realitāte var neatbilst pilnīgi viens otram — reizēm vēsturiskā rakstība liecina par bijušu ilgumu, kas mūsdienu izrunā vairs nav aktuāls.
Secinājums
Patskaņu garums ir svarīgs fonoloģisks resurss daudzām pasaules valodām: tas var būt fonēmisks (mainīt vārdu nozīmi) vai tikai fonētisks (tikai ilguma atšķirība, kas nemaina nozīmi). Tās izpratne ir būtiska valodu salīdzināšanai, fonētikai, ortogrāfijas analīzei un valodas vēstures pētījumos. Lai precīzi noteiktu, vai konkrētā valodā patskaņu garums ir fonēmisks, nepieciešams skatīties uz minimālajiem pāriem un valodas fonoloģisko sistēmu kopumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir patskaņu garums?
A: Patskaņu garums ir valodu iezīme, kurā patskaņa garums var veidot pilnīgi atšķirīgu vārdu.
J: Kādās valodās ir šī īpašība?
A: Šī iezīme ir sastopama daudzās valodās, piemēram, japāņu, arābu, havaju, klasiskajā latīņu un taizemiešu valodā.
J: Vai varat minēt kādu piemēru?
A: Kā piemēru var minēt japāņu valodas vārdus chizu un chīzu. Vienīgā atšķirība starp šiem diviem vārdiem ir tā, ka "I" patskanis chīzu tiek izrunāts ilgāk nekā chizu. Chizu nozīmē "karte", bet chīzu - "siers".
Jautājums: Kā parādīt garos patskaņus, izmantojot IPA?
A: Lietojot IPA, divstūri (:) lieto, lai parādītu, ka pirms tā esošais patskanis ir garais patskanis. Piemēram, chizu IPA rakstītu kā /t͡ɕizɯ/, bet chīzu rakstītu kā /t͡ɕi:zɯ/.
Jautājums: Vai angļu valodā ir kādas iezīmes, kas saistītas ar patskaņu pagarināšanu?
A: Senangļu valodā bija dažas ar patskaņu pagarināšanu saistītas iezīmes, tomēr lielākajā daļā mūsdienu angļu valodas dialektu šī iezīme vairs netiek lietota. Senangļu valodā garu patskaņu izrunāšanai izmantoja rakstību ar diviem patskaņiem kopā, piemēram, book vai break, un vārda beigās lika kluso "E", piemēram, hate. Visas šīs izmaiņas tika veiktas līdz brīdim, kad notika Lielā patskaņu maiņa, kas krasi mainīja patskaņu skanējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo laiku.
Jautājums: Kā klasiskajā latīņu valodā atšķīra vārdus pēc to garuma? A: Klasiskajā latīņu valodā izmantoja makronus, kas ir taisnas horizontālas līnijas virs gariem patskaņiem, lai atšķirtu vārdus pēc to garuma. Piemēram, Ānus (/ˈaː.nus/), annus (/ˈan.nus/) un anus (/ˈa.nus/) ir trīs dažādi vārdi, un katram no tiem ir atšķirīga nozīme, neskatoties uz līdzīgu izrunu, jo to atšķirīgais patskaņu garums ir norādīts ar makroniem virs tiem. Ānus nozīmē "sēžamvieta", annus - gads un anus - veca sieviete .
Jautājums: Vai kādā no romāņu valodām joprojām ir saglabājušās atšķirības pazīmes, kas pamatojas uz patskaņu garumu? A: Nē , nevienā no romāņu valodām, kas ir latīņu valodas meitas valodas, nevar atšķirt vārdus pēc patskaņu garuma, lai gan itāļu valodā ir līdzskaņu pagarināšana. Arī itāļu valodā ir zināma patskaņu garuma paildzināšana, bet tā nevar atšķirt divus vārdus, kā tas ir latīņu valodā.
Meklēt