Albert Fišs (1870–1936): amerikāņu sērijveida slepkava, izvarotājs un kanibāls
Šokējošs dzīvesstāsts: Albert Fišs (1870–1936) — amerikāņu sērijveida slepkavas un izvarotāja lieta, viņa noziegumu metode, izmeklēšana un tiesas process.
Hamiltons Hovards Fišs (Hamilton Howard "Albert" Fish, 1870. gada 19. maijs – 1936. gada 16. janvāris) bija amerikāņu sērijveida slepkava, bērnu izvarotājs un kanibāls. Viņu dēvēja arī par “Pelēko vīru”, “Vesterijas vilkēdāju”, “Bruklinas vampīru”, “Mēness maniaku” un The Boogey Man. Fišs reiz lepni apgalvoja, ka “viņam esot bērni visos štatos”, un citur izteica pieņēmumu, ka viņa upuru skaits varētu būt aptuveni 100. Tomēr lielākā daļa šo apgalvojumu nav verificēta, un reāli policija viņu aizdomās turēja par mazākāku skaitu noziegumu.
Biogrāfija un dzīves gaita
Fišs dzimis Washington, D.C., 1870. gadā. Jaunībā viņš strādāja dažādus amatus un vēlāk dzīvoja Ņujorkā, kur nodarbojās ar remontdarbiem un citām fiziskām nodarbēm. Par viņa agrīno dzīvi ir zināms, ka viņam bija problēmas ar garīgo veselību un seksuālas perversijas, kas ar laiku kļuva arvien izteiktākas. Viņš bija precējies un bija bērni, taču viņa privātā dzīve un perversās tieksmes izraisīja ģimenes un sabiedrības atkāpšanos.
Noziegumi un modus operandi
Fišs ilgā laika posmā bija aizdomās turēts vismaz piecās slepkavībās; viņš atzina trīs slepkavības, kā arī atzīšanos par vēl dažiem vardarbīgiem uzbrukumiem. Noziedzīgā modus operandi parasti ietvēra bērnu pievilināšanu ar mānīgu aicinājumu (piemēram, uz “pikniku” vai ballīti), seksuālu vardarbību un, dažu liecību un viņa paša apgalvojumu dēļ, kannibāliskas sekas. Viens no visplašāk zināmajiem noziegumiem bija Greisas Badas (Grace Budd) nolaupīšana un slepkavība. Šis gadījums iezīmēja Fiša arestu un vēlākā tiesas procesu.
Fišam bija izteiktas sadomasohistiskas tieksmes: viņš regulāri nodarbojās ar pašsāpēšanu un apgalvoja, ka no tās gūst seksuālu apmierinājumu. Pēc viņa aresta rentgena izmeklējumos atrada asmeņus un adatām līdzīgus priekšmetus, kas bija iestrādāti viņa ķermenī, kas apliecināja viņa iesaisti ekstremālā pašsāpē. Tāpat ir zināms, ka viņš ēda savus izkārnījumus (koprofāgija), un Fišs pats apgalvoja, ka vismaz vienu upura dzimumlocekli apēdis. Daļa no viņa stāstītā nav pilnībā verificējama, tomēr dažas šausminošas detaļas apstiprinājās izmeklēšanas gaitā.
Apsūdzības, tiesvedība un sods
1930. gadu vidū, saistībā ar Greisas Budas lietu, Fišs tika arestēts un pret viņu ierosināta krimināllieta. Tiesvedības laikā tika izmantota arī neprātības (insanity) aizstāvība — psihiatru liecības un medicīniskie dati norādīja uz nopietnām garīgās veselības problēmām, tomēr juristi un žūrija galu galā atzina Fišu par atbildīgu par izdarītajiem noziegumiem. Viņu tiesāja par Greisas Budas slepkavību; Fišs tika notiesāts un 1936. gada 16. janvārī izpildīja nāvessodu Sing Sing cietumā, izmantojot elektrības krēslu. Viņa pēdējie vārdi, kā tie tiek plaši citēti, bija: "Es pat nezinu, kāpēc esmu šeit."
Garīgā veselība un mantojums
Fiša gadījums piesaistīja plašu sabiedrības un mediju uzmanību un pēc tiesas kļuva par bieži citētu piemēru studijās par sērijveida slepkavām un garīgās veselības traucējumiem kriminoloģijā. Psihiatri un kriminologi parasti norāda, ka Fišs bija apvienojis vairākas patoloģiskas iezīmes — sadomasohismu, seksuālu deviaciju un varbūt arī psihozes elementus — kas kopā radīja ārkārtīgi bīstamu un neparedzamu uzvedību.
Pārējie aspekti un skaidrojums
Dažas Fiša paustās lietas — piemēram, viņa pašpārliecinātais apgalvojums par "bērniem visos štatos" vai par aptuveni 100 upuriem — saglabājas neatbildētas un, visticamāk, pārspīlētas. Vairāki viņa noziegumi, modus operandi vai laika posmi reizēm tika sajaukti ar citiem tuvējo reģionu sērijveida slepkavu izdarītajiem noziegumiem, piemēram, Pētera Kudzinovska (Peter Kudzinowski) lietām, kas radīja papildu neskaidrību izmeklēšanā un mediju atspoguļojumā.
Fiša lieta palikusi kā viens no baisākajiem piemēriem ASV kriminālvēsturē: tā demonstrē, kā sarežģītas psihopatoloģijas, sociālas vides apstākļi un vardarbīgas fantāzijas var novest pie ilgi slēptiem un smagiem noziegumiem. Viņa dzīvesstāsts un noziegumi joprojām tiek pētīti gan medicīnas, gan kriminoloģijas, gan krimināltiesību speciālistu aprindās, lai labāk saprastu līdzīgu jautājumu profilaksi un izmeklēšanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hamiltons Hovards Fišs?
A: Hamiltons Hovards Fišs bija amerikāņu sērijveida slepkava, bērnu izvarotājs un kanibāls.
J: Ar kādām iesaukām bija pazīstams Fišs?
A: Fišs bija pazīstams ar vairākiem iesauku nosaukumiem, tostarp Pelēkais vīrs, Izstērijas vilkacis, Bruklinas vampīrs, Mēness maniaks un Bogi cilvēks.
J: Ar ko Fišs lepojās attiecībā uz saviem upuriem?
A: Fišs reiz lielījās, ka viņam "ir bērni visos štatos".
J: Cik upuru Fišs apgalvoja, ka viņam ir?
A: Savulaik Fišs apgalvoja, ka viņa upuru skaits ir aptuveni 100, taču nav zināms, vai viņš runāja par izvarošanu vai kanibalizāciju, kā arī nav zināms, vai šis apgalvojums bija patiess.
J: Par cik slepkavībām Fišs bija aizdomās turētais?
A: Fišs savas dzīves laikā bija aizdomās turētais vismaz piecās slepkavībās.
J: Kurās slepkavībās Fišs atzinās?
A: Fišs atzinās trīs slepkavībās, kuras policijai izdevās sasaistīt ar zināmu slepkavību, un viņš atzinās vēl vismaz divu cilvēku saduršanā ar nazi.
J: Par ko Fišs tika tiesāts un kāds bija iznākums?
A.: Fišu tiesāja par Greisas Budas nolaupīšanu un slepkavību, un viņu notiesāja un izpildīja nāvessodu Sing Singā, izmantojot elektrības krēslu.
J: Ar kādām satraucošām uzvedībām bija pazīstams Fišs?
A.: Zināms, ka Fišs sevi sadūra ar adatām, ēda savus izkārnījumus un, domājams, apēda vismaz viena sava upura dzimumlocekli.
Meklēt