Alejo Carpentier (Karpentjē) — kubiešu rakstnieks un maģiskā reālisma pionieris

Alejo Karpentjē — kubiešu rakstnieks, maģiskā reālisma un jauna pasaules baroka pionieris; dziļas Latīņamerikas vēstures, mūzikas un politikas stāsti.

Autors: Leandro Alegsa

Alejo Karpentjē un Valmonts (Alejo Carpentier y Valmont, 1904. gada 26. decembris — 1980. gada 24. aprīlis) bija kubiešu rakstnieks, esejists un muzikologs. Viņš ir viens no svarīgākajiem Latīņamerikas prozaiķiem, kura darbi ievērojami ietekmēja tā saukto Latīņamerikas literatūras "uzplaukumu" (the Boom). Dzimis Lozannā, Šveicē, Karpentjē uzauga Havanā, Kubā un arī Parīzē. Lai gan viņam bija Eiropas saknes un plašas ceļošanas pieredze, Karpentjē pats sevi vienmēr uzskatīja par kubieti. Viņš daudz ceļoja un ilgstoši dzīvoja galvenokārt Francijā un Meksikā. Aktīvi iesaistījies politiskajās kustībās, viņš atbalstīja revolūcijas un kreiso idejas — pēc šādas politiskas darbības viņš reiz tika ieslodzīts un izsūtīts trimdā. Vēlāk, pēc 1959. gada Kubas revolūcijas, Karpentjē atgriezās Kubā un iesaistījās valsts kultūras dzīvē.

Radošā darbība un mūzika

Karpentjē bija arī zinošs mūzikas pētnieks: viņa plašāk zināmais pētījums par Kubas mūziku ir grāmata La música en Cuba. Mūzika nav tikai tēma viņa darbos — tā bieži nosaka ritmu, struktūru un atskaņas viņa prozā; lasītājam rodas sajūta, ka romāni ir komponēti kā mūzikas partitūras. Rakstījis ne tikai romānus, bet arī publicistiku, radio drāmas, dramatisku literatūru, akadēmiskas esejas, operu libreto un citus tekstus, tomēr visplašāko atzinību guva tieši viņa romāni un noveles.

Galvenās idejas un stils

Karpentjē bija viens no pirmajiem teicējiem, kas Latīņamerikā sistemātiski izmantoja maģisko reālismu un ideju par "brīnumaino realitāti". Viņš ieviesa terminu lo real maravilloso americano (amerikāniskā brīnumainā realitāte), rakstot par Latīņamerikas vēstures un kultūras īpašo, reizēm fantastisko raksturu — nevis kā antinomi pret realitāti, bet kā tās patiesības paplašinājumu. Savā prozā Karpentjē bieži apvienoja vēsturisku materiālu, mītus, etnogrāfiju un fantāziju.

Stilistiski viņš izmantoja bagātīgu, ornamentālu valodu, kuru bieži raksturo kā jauno pasaules baroku. Šo baroka elementu — daudzslāņainību, metaforu pārbagātību un muzikalitāti — Latīņamerikas rakstniecībā bija iespējams interpretēt kā reakciju uz Eiropas klasisma formālajām tradīcijām. Karpentjē darbos parādās arī sirreālisma ietekme un interese par vēsturiskām transformācijām, sociālo netaisnību un kultūras hibriditāti.

Izlase no svarīgākajiem darbiem

  • El reino de este mundo (1949) — romāns par Haiti revolūciju un tā ietekmēm, viens no viņa svarīgākajiem darbiem, kurā skaidri parādās viņa ideja par "brīnumaino realitāti".
  • Los pasos perdidos (1953) — ceļojuma/nometnes romāns par rietumnieka meklējumiem Latīņamerikā, refleksija par civilizāciju un pirmatnību.
  • El siglo de las luces (1962) — vēsturiskā proza, kurā apvienojas apgaismības ideju ietekme un Latīņamerikas realitāte.
  • Concierto barroco (1974) — romāns, kurā ansamblis no 18. gadsimta Eiropas sastopas ar Amerikas simboliem un skaņām; vēl viens piemērs mūzikas un baroka sintēzei.
  • El arpa y la sombra (1979) — vēlīnais romāns, kurā Karpentjē risina literatūras, vēstures un mīta attiecības.
  • La música en Cuba — mūzikas pētniecības darbs par Kubas muzikālo mantojumu.

Ietekme un mantojums

Karpentjē ir ne tikai nozīmīgs kā individuāls autors, bet arī kā ideju avots un ietekmes avots jaunākām rakstniecības paaudzēm. Viņa teorijas par lo real maravilloso un viņa baroka stila popularizēšana deva pamatu daudziem Latīņamerikas rakstniekiem, kuri vēlāk attīstīja maģiskā reālisma un eksperimentālās prozas tradīcijas. Viņa darbi ietekmēja gan Latīņamerikas, gan Kubas autorus — piemēram, Lisandro Otero un Leonardo Padura — kā arī daudzus citus reģiona rakstniekus un kritiķus.

Karpentjē nāca pasaulē kā pasaules pilsonis un aizgāja kā viens no svarīgākajiem Kubas intelektuālajiem balsīm. Viņa darbi turpina tikt pētīti gan literatūras teorētiskajās, gan mūzikas, vēstures un kultūras studijās.

Karpentjē nomira 1980. gadā Parīzē no vēža. Viņš tika apglabāts Havanas Kolonas kapsētā.

Galvenie darbi

Carpentier galvenie darbi ir:

  • Ecue-yamba-o! (1933)
  • La música en Cuba (1946) ("Kubas mūzika") - etnomuzikoloģisks pētījums par Kubu, sākot no XVI gadsimta, kad ieradās Eiropas pētnieki, līdz pat pašreizējai publikācijas dienai, 20. gadsimta vidum.
  • El reino de este mundo (1949) (The Kingdom of this World)
  • Los pasos perdidos (1953) (Pazaudētie soļi)
  • El acoso (1956) (Manhunt)
  • Guerra del tiempo (1958) (Laika karš)
  • El siglo de las luces (1962) (Sprādziens katedrālē)
  • El Recurso del método (1974) (Valsts iemesli)
  • Concierto barroco (1974) (Concierto barroco; angļu: Baroque Concert), kas balstīts uz Vivaldi, Hendeļa un Domeniko Skarlatti tikšanos 1709. gadā, kurā piedalās Vāgners un Stravinskis, kā arī izdomāti jaunās pasaules varoņi, kas iedvesmo Venēcijas komponista operu Motezuma.
  • La consagración de la primavera (1978) (Igora Stravinska balets "Pavasara rituāls", Le Sacre du Printemps)
  • El arpa y la sombra (1978) (Arfa un ēna), kas veltīta Kolumbam.

Persondata

Nosaukums

Carpentier, Alejo

Alternatīvie nosaukumi

Īss apraksts

Kubas rakstniece

Dzimšanas datums

1904. gada 26. decembrī

Dzimšanas vieta

Lozanna, Šveice

Nāves datums

1980. gada 24. aprīlis

Nāves vieta

Parīze, Francija

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Alejo Karpentjē?


A: Alejo Karpentjē bija kubiešu rakstnieks, esejists un muzikologs, kurš ievērojami ietekmēja Latīņamerikas literatūru tās slavenajā "uzplaukuma" laikā.

J: Kur viņš uzauga?


A: Alejo Karpentjē uzauga Lozannā, Šveicē, Havanā, Kubā un Parīzē.

J: Ar kādu rakstīšanas veidu viņš ir vislabāk pazīstams?


A: Alejo Karpentjē ir vislabāk pazīstams ar saviem romāniem. Viņš bija viens no pirmajiem, kas izmantoja maģisko reālismu.

J: Kādu rakstīšanas stilu viņš izmantoja?


A: Alejo Karpentjē izmantoja baroka stilu, kas atkal kļuva populārs. To sauca par Jaunās pasaules baroku, un tas bija stils, ko Latīņamerikas mākslinieki pārņēma no Eiropas parauga. Viņš arī ieviesa sirreālisma teoriju Latīņamerikas literatūrā.

J: Kā viņa rakstniecība ietekmēja jaunākos rakstniekus?


A: Viņa rakstniecība ietekmēja jaunākos Latīņamerikas un Kubas rakstniekus, piemēram, Lisandro Otero, Leonardo Paduru un Fernando Velaskesu Medinu, jo viņš savos darbos pētīja tādas tēmas kā politiskā vēsture, mūzika, sociālā netaisnība un māksla.

J: Kad viņš nomira?


A: Alejo Karpentjē nomira 1980. gadā Parīzē no vēža.

J: Kur viņš ir apglabāts?


A:Viņš ir apglabāts Havanas Kolonas kapsētā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3