Apgraizīšana (lat. circumcisio) ir operācija, kuras laikā tiek daļēji vai pilnībā noņemta priekšāda — āda, kas pārklāj dzimumlocekļa galviņu. Parastā valodā cilvēku, kuram ir veikta apgraizīšana, dēvē par apgraizītu, bet cilvēku, kuram tā nav veikta, — par neapgraizītu. Piemēram, viens pusaudzis var jautāt citam pusaudzim: "Vai tu esi apgriezts?". Lai gan tas ir angļu valodas žargons, tas nav rupjš vai slikts vārds — tas tikai ir īsāks izteiciens.
Apgraizīšanu var veikt vairākos veidos. To var veikt ārsts ar nazi (ķirurģiska griezuma metode). To var veikt ar plastmasas ierīci, ko sauc par Plastibell. To var veikt arī ar lāzeru. Ja ārsts izmanto lāzeru, asiņošanas iespējamība bieži ir mazāka.
Apgraizīšana var būt reliģisks rituāls, dažu cilšu vai valstu paraža vai medicīniska prakse. Tā var tikt veikta zīdainim, bērnam vai pieaugušajam atkarībā no iemesla un tradīcijām.
Apgraizīšanas veikšanas iemesli:
- Reliģiski un kultūras iemesli: daudzās sabiedrībās apgraizīšana ir nozīmīga reliģiska vai kultūras prakse (piemēram, jūdaismā un islāmā), kas tiek veikta kā rituāls vai pārejas ceremonija.
- Medicīniski iemesli: apgraizīšana var tikt rekomendēta, ja pastāv problēmas, piemēram, fimoze (priekšādas neieslīdība), atkārtotas priekšādiņas vai galviņas iekaisums (balanīts), hroniskas urīnceļu infekcijas vai citi lokāli traucējumi.
- Higiēniski apsvērumi: dažos gadījumos vecāki vai pieaugušie izvēlas apgraizīšanu, jo uzskata, ka tā atvieglo dzimumlocekļa higiēnu.
- Profilaktiski iemesli: pētījumi rāda, ka apgraizīšana var nedaudz samazināt risku inficēties ar dažām seksuāli transmisīvām infekcijām (piem., heteroseksuāla HIV pārvade vīriešiem) un samazina cilvēka papilomas vīrusa (HPV) pārneses risku, tomēr tā nav garantēta aizsardzība, un kondomu lietošana joprojām ir svarīga.
- Sociāli un personiski iemesli: daži cilvēki apgraizīšanu izvēlas estētisku, identitātes vai sociālu iemeslu dēļ.
Veidi un laiki
- Neonatālā apgraizīšana: veikta zīdainim drīz pēc dzemdībām. Tā parasti ir vienkāršāka, ātrāka un ar mazāku komplikāciju risku nekā apgraizīšana pieaugušajiem.
- Vēlāka bērna vai pusaudža apgraizīšana: var būt nepieciešama medicīniska iemesla dēļ vai izvēles pēc. Procedūra parasti notiek ar vietējo vai vispārējo narkozes palīdzību atkarībā no vecuma.
- Pieaugušo apgraizīšana: biežāk tiek veikta, ja ir medicīniski iemesli vai personiska izvēle; atveseļošanās var būt nedaudz ilgāka nekā zīdaiņa gadījumā.
Procedūra īsumā
- Parasti tiek lietota vietēja anestēzija (jauniešiem un pieaugušajiem) vai lokāla/vispārēja anestēzija zīdaiņiem atkarībā no prakses.
- Izmanto skalpeli, speciālas ierīces (piem., Plastibell) vai lāzeru.
- Ķirurgs noņem priekšādas daļu vai visu to un, ja nepieciešams, veic šuves.
- Procedūras ilgums parasti ir īss — no 10 līdz 60 minūtēm atkarībā no metodes un vecuma.
Riski un iespējamās komplikācijas
- Asiņošana un infekcija — visbiežākie riski.
- Rētas vai priekšādai pārmērīga noņemšana, kas var izraisīt estētiskas vai funkcionālas problēmas.
- Izmaiņas jutībā vai dzimumlocekļa galviņas virsmas pietūkums (parasti pārejoši).
- Meāla (urīnizvadkanāla) sašaurināšanās retākos gadījumos.
- Nepilnīga vai neveiksmīga procedūra, kas var prast atkārtotu iejaukšanos.
Pēcoperācijas aprūpe
- Sāpju mazināšanai var lietot pretsāpju līdzekļus pēc ārsta norādījuma.
- Uzturēt brūci tīru un sausu, sekot ārsta norādījumiem par pārsējiem vai ziedēm.
- Novērot asiņošanu, smaku vai paaugstinātu temperatūru — ja parādās šie simptomi, nekavējoties sazināties ar ārstu.
- Atkārtotas fiziskās aktivitātes un dzimumdzīve jāatsāk tikai pēc ārsta atļaujas (pieaugušajiem parasti dažas nedēļas).
Citas piezīmes
- Informēta piekrišana: pieaugušo procedūrā nepieciešama informēta piekrišana. Ja apgraizīšanu plāno zīdainim, vecākiem jāapsver medicīniskie, ētiskie un kultūras aspekti.
- Atšķirība no sieviešu cirkumpunkcijas: jāuzsver, ka sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana (bieži saukta par FGM) ir cita prakse, kas daudzās valstīs ir aizliegta un tiek uzskatīta par cilvēktiesību pārkāpumu.
- Likumi un prakse: dažādās valstīs un reģionos attieksme pret apgraizīšanu, tās medicīniskās rekomendācijas un likumdošana atšķiras.
Ja apsverat apgraizīšanu sev vai savam bērnam, vislabāk ir konsultēties ar ģimenes ārstu vai urologu, lai izvērtētu individuālos ieguvumus, riskus un alternatīvas. Pareiza informācija un medicīniska uzraudzība samazina komplikāciju risku un palīdz pieņemt apzinātu lēmumu.






