Šabats ir jūdaisma atpūtas dienas nosaukums. Šabats ir katras nedēļas septītā diena (sestdiena). Jūdaismā diena ir noteikta, ņemot vērā saules ciklu: Diena sākas un beidzas saulrietā, nevis pusnaktī. Tātad nedēļas septītā diena, šabats, sākas piektdien, kad saule riet, un beidzas sestdienas vakarā, kad satumst. Šabata ideja nāk no Bībeles stāsta par radīšanu. Šajā stāstā Dievs sešas dienas rada Visumu un visu uz Zemes. Septītajā dienā Viņš pārtrauc darbu. Tāpat arī ebreji strādā pirmajās sešās nedēļas dienās un atpūšas septītajā dienā, šabatā.
Vārds Šabats radies kā vārds ivritā (שַׁבָּת). Angļu vārds "Sabbath" ir atvasināts no vārda "Shabbat". Šo angļu valodas vārdu var lietot arī attiecībā uz šabatu. Kristiešu ideja par sabatu radās no ebreju idejas par šabatu. Tagad starp tām ir daudz atšķirību.
Nozīme un garīgā dimensija
Ebreju Bībeles pirmajā daļā - Torā - ir teikts, ka šabata laikā strādāt nav atļauts. Tā ir atpūtas un Toras studēšanas diena. Šabats simbolizē gan radīšanas atpūtu, gan Izraēla iziešanu no Ēģiptes — atgādinājumu par Dieva atbrīvošanu un svētumu. Ebreju mistiķi apgalvo, ka šabata diena ir kā ideāla pasaule. Šajā pasaulē visi zina par Dievu un mīl Viņu. Viņi tic, ka šāda pasaule nav redzēta kopš Ēdenes dārza un netiks redzēta līdz Mesijas atnākšanai.
Šabats arī tiek uzskatīts par laiku, kad cilvēks atjauno garīgo un emocionālo līdzsvaru: tas mudina uz ģimenes kopā būšanu, lūgšanu, studijām un prieku (heb. oneg — šabata baudīšana). Parasti draudzīgi sveicieni ir "Shabbat Shalom" vai "Gmar Chasad" utt., kas nozīmē labu un mierpilnu šabatu.
Galvenās tradīcijas un rituāli
- Sveču aizdedzināšana: piektdienas vakarā tradicionāli sievietes vai mājsaimniecības vecākie aizdedzina šabata sveces un saka īpašu svētību; tas iezīmē šabata sākumu un rada svinīgu noskaņu.
- Kiddush: svētība pār vīnu vai vīnogu sulu, kas tiek lasīta pirms mielasta — gan piektdienas vakarā, gan sestdienas rītā.
- Maizes svētība un challah: uz galda parasti ir divas apaļas maizes (challah), pār kurām sakot hamotzi; divas maizes simbolizē Izraēla augšupeju pēc iziešanas no Ēģiptes.
- Trīs svētku maltītes: parasti vakara maltīca piektdienā, pusdienas sestdienā un vēl viena vieglā maltīca (se'udat shlishit) vakara pirms beigu stundām.
- Sabatiskās lūgšanas: sinagogā notiek īpašas lūgšanas, tostarp papildus svētā dienai paredzētā dienas lūgšana un Toras lasījumi.
- Ziemrot (dziesmas) un stāsti: ģimenes un kopienas dzied tradicionālas dziesmas, lasa mācības un stāstus, kas papildina svētku gaisotni.
- Havdala: šabatu atzīmē ar īpašu ceremoniju, kas norisinās sestdienas vakarā — havdala iezīmē svētku atšķirību no parastā laika, izmantojot vīnu, saldās smaržīgās garšvielas un krāsainu pīti sveci.
Likumi un aizliegumi
Ebreju likumos šabats ir vissvarīgākā ebreju brīvdiena. Daudzi likumi cēlušies no Toras, bet tos izskaidro un paplašina Talmuds un viduslaiku halahas teksti (piem., Šulhān Aru(h)). Galvenā doma — atturēšanās no darba, kas novērš cilvēku no atpūtas un svētuma.
Tradicionāli tiek minētas 39 pamatdarbības (heb. melahot), kas balstītas uz Radīšanas un būvniecības darbiem Tabernākulā. Dažas no tām ir:
- uguns aizdedzināšana vai dzēšana (tāpēc nerada jaunu uguni);
- gatavošana vai ēdiena sildīšana no nulles;
- rakstīšana un dzēšana;
- šķirošana un apstrāde (kā rūpnieciskas darbības analogi);
- pārvietošana (neredzamu pārnēsāšana publiskā laukā bez eruv).
Bez tam ir arī daudzi rabīnisku izmaiņu noteikumi (piem., aizliegumi, lai izvairītos no iespējamām kļūdām) un vietējie paražu atšķirību. Tomēr likums par dzīvības saglabāšanu (pikuach nefesh) ir augstākais: ja kādas darbības nepieciešamas dzīvības glābšanai, tās atļautas arī šabatā.
Mūsdienu jautājumi un dažādas kopienu prakses
Dažādas ebreju virzienu kopienas šabatu ievēro atšķirīgi:
- Ortodoksālā tradīcija stingri ievēro 39 melahot un papildus rabīniskos aizliegumus; izvairās no elektrības lietošanas, transporta un citiem darba veidiem.
- Konservatīvā kustība mēdz saglabāt daudz halahisku elementu, bet dažkārt pieņem jaunas interpretācijas, piemēram, par elektrības izmantošanu vai medicīnisku iekārtu lietošanu ar noteikumiem.
- Reformu un liberālās kopienas bieži uzsver garīgo atpūtu un sabiedrisko/politisko nozīmi, ļaujot plašākas rīcības brīvības; daudzi uzskata šabatu par laiku bez darba, bet neseko visiem tradicionālajiem tehniskajiem aizliegumiem.
Mūsdienās rodas arī praktiski jautājumi par tehnoloģiju lietošanu (telefoni, sabiedriskā transporta izmantošana, automašīnas), un kopienas veido vadlīnijas, kas atbilst halahas gara principiem. Ir izveidotas arī risinājumu formas, piemēram, eruv (līdzība apdzīvotas teritorijas robežām), kas ļauj nest priekšmetus publiskā laukā, un īpaši aprīkotas "šabbat lifti" ēkās.
Garīgā un sociālā nozīme mūsdienās
Papildus reliģiskajai funkcijai šabats sniedz arī sociālu un psiholoģisku ieguvumu: tas rada regulāru laiku atpūtai no darba un tehnoloģijām, stiprina ģimenes un kopienas saites, veicina ikdienas ritma līdzsvaru un piedāvā laiku lasīšanai, sarunām un atjaunošanai. Tāpat šabats ir vieta, kur tradīcija un mūsdienība mijiedarbojas — daudzi meklē veidus, kā saglabāt svētuma jēgu arī mūsdienu dzīvē.
Nobeigums — šabata beigas
Šabats beidzas sestdienas vakarā ar havdala rituālu, kurā izmanto vīnu, smaržīgas garšvielas (lai simbolizētu dzīvo garu) un pītu sveci. Bieži tās vēstījums ir atzīšanās par pāreju no svētuma atpūtai un sagatavošanos jaunai darba nedēļai. Lai gan praktiskās detaļas var atšķirties starp kopienām, šabats paliek centrāls jūdaisma dzīvē — laiks, kas iemieso atpūtu, pateicību un saikni ar Dievu un citiem cilvēkiem.
