Sabats

Šabats ir jūdaisma atpūtas dienas nosaukums. Šabats ir katras nedēļas septītā diena (sestdiena). Jūdaismā diena ir noteikta, ņemot vērā saules ciklu: Diena sākas un beidzas saulrietā, nevis pusnaktī. Tātad nedēļas septītā diena, šabats, sākas piektdien, kad saule riet, un beidzas sestdienas vakarā, kad satumst. Šabata ideja nāk no Bībeles stāsta par radīšanu. Šajā stāstā Dievs sešas dienas rada Visumu un visu uz Zemes. Septītajā dienā Viņš pārtrauc darbu. Tāpat arī ebreji strādā pirmajās sešās nedēļas dienās un atpūšas septītajā dienā, šabatā.

Vārds Šabats radies kā vārds ivritā (שַׁבָּת). Angļu vārds "Sabbath" ir atvasināts no vārda "Shabbat". Šo angļu valodas vārdu var lietot arī attiecībā uz šabatu. Kristiešu ideja par sabatu radās no ebreju idejas par šabatu. Tagad starp tām ir daudz atšķirību.

Ebreju Bībeles pirmajā daļā - Torā - ir teikts, ka šabata laikā strādāt nav atļauts. Tā ir atpūtas un Toras studēšanas diena.

Ebreju likumos šabats ir vissvarīgākā ebreju brīvdiena. Tas ir pat svarīgāks par Pesahu, Roš Ha-Šanu un Jom Kipuru. Ebreju mistiķi apgalvo, ka šabata diena ir kā ideāla pasaule. Šajā pasaulē visi zina par Dievu un mīl Viņu. Viņi tic, ka šāda pasaule nav redzēta kopš Ēdenes dārza un netiks redzēta līdz Mesijas atnākšanai.

Divas Šabata daļas: svinēšana un sargāšana

Bībelē ir divas desmit baušļu versijas. Šajās versijās ir izmantoti dažādi vārdi. 2. Mozus grāmatas versijā ir teikts: "Atceries sabatu, lai to svētītu." Savukārt 5. Mozus grāmatas versijā ir teikts: "Sargā šabatu, lai tas būtu svēts.". Ebreju paražas saka, ka "atcerēties" nozīmē svinēt šabatu. "Sargāt" nozīmē atpūsties, nevis strādāt vai nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Šabata svinēšana

Šabats ir laimīga diena. Šabatā ir daudz ceremoniju, kas palīdz cilvēkiem svinēt šīs dienas laimi.

Šabata sveces. Ebreju likums nosaka, ka pēc šabata sākuma neviens nedrīkst kurināt uguni. Tāpēc katrā mājā kāds aizdedzina sveces tieši pirms šabata. Parasti sveces parasti iededz mājas saimniece, bet ne vienmēr. Svecēm ir jāturpina degt līdz brīdim, kad mājās esošie cilvēki pabeidz vakariņas. Aizdedzinot sveces, kad sākas šabats, jūdi ir pārliecināti, ka mājās būs gaisma, kad viņi svinēs svētkus. Tas vairo svētku prieku. Sveču iedegšana šabata dienā ir ļoti sena ebreju tradīcija.
Svētības vīnam. Bībeles Psalmu grāmatā ir teikts: "Vīns dara cilvēka sirdi laimīgu." Šī vārsma dēļ jūdi parasti svin laimīgus notikumus ar vīnu. Divas galvenās Šabata maltītes sākas ar svētību pie vīna tases. Lielākoties kauss, ko cilvēki izmanto šai svētībai, ko sauc par Kiddušu, ir grezns. (Skatīt attēlu pa labi.)
Trīs Šabata maltītes. Katru šabatu ebreji ēd trīs ēdienreizes. Pirmā maltīte ir vakarā, pēc piektdienas vakara lūgšanu dievkalpojuma. Otrā maltīte ir pusdienlaikā pēc sestdienas rīta lūgšanu dievkalpojuma. Trešā maltīte ir sestdienas vēlā pēcpusdienā, īsi pirms šabata beigām.

Katra no pirmajām divām maltītēm sākas ar svētību pie vīna. Pēc tam tiek svētīta maize. Bībelē Dievs katru piektdienu deva izraēliešiem divas mannas porcijas, lai viņiem nebūtu nepieciešams to vākt šabata dienā. Katrā no pirmajām divām Šabata maltītēm ir divi maizes klaipi. Tas viņiem atgādina par dubulto mannas porciju. Šajās maltītēs ebreji pasniedz labāko ēdienu, ko viņiem ir nauda, lai iegādātos. Viņi izmanto savus labākos šķīvjus un sudraba traukus. Katras maltītes laikā viņi dzied īpašas dziesmas, ko sauc par zemirot, lai godinātu šabatu. Pirmās divas Šabata maltītes ir lielas un svinīgas.

Trešā Šabata maltīte bieži vien ir mazāka un mazāk formāla. Daži ebreji šajā maltītē iekļauj maizi, bet citi - ne. Daudzi šo maltīti sauc par Shalosh Seudot ("trīs ēdienreizes"), jo šīs maltītes ēšana noslēdz pilnu trīs Šabata maltīšu kopumu. Šo maltīti bieži pavada zemirot un Toras studijas.

Šabata lūgšanu dievkalpojumi. Šabata lūgšanu dievkalpojumi tiek organizēti tāpat kā darba dienu lūgšanu dievkalpojumi. Ir dažas izmaiņas salīdzinājumā ar darba dienu kārtību. Ievērojamākās izmaiņas ir šādas:

Starp piektdienas pēcpusdienas un vakara lūgšanām tiek pievienots īpašs dievkalpojums Kabbalat Šabat ("Šabata saņemšana").
Amidas lūgšana šabata dienā tiek mainīta. Nedēļas laikā Amīda ietver trīspadsmit svētības, kurās tiek lūgta Dieva palīdzība ikdienas dzīvē. Šabata dienā tās tiek aizstātas ar vienu svētību, pateicoties Dievam par šabata atpūtas dienu.
Psalmu kopums, kas tiek lasīts rīta lūgšanu sākumā, šabata dienā ir garāks.
Visa nedēļas Tores daļa tiek lasīta skaļi no ar roku rakstīta pergamenta ruļļa.
Rīta lūgšanu beigās tiek pievienota papildu Amīda, ko sauc par Musaf ("papildu dievkalpojums"). Šī lūgšana tiek sacīta papildu upura vietā, kas katru šabatu tika ienests Jeruzalemes Templī. ⁿ²^.
Sestdienas pēcpusdienas lūgšanu laikā tiek skaļi nolasīts nākamās nedēļas Tores daļas sākums.

Cita veida svinības. Oneg Šabats, kas nozīmē "Šabata baudīšana", ir svarīga šīs dienas daļa. Daži no veidiem, kā ebreji bauda šabatu, jau tika aprakstīti iepriekš. Citi veidi ir skaista apģērba valkāšana, socializēšanās ar draugiem un ģimeni, fiziska atpūta vai miegs, Toras un citu reliģisko grāmatu studēšana, kā arī laulības attiecības (sekss starp vīru un sievu).

Šabata sargāšana - atpūta un darbs šabata laikā

Šabata baudīšana ir ļoti svarīga, taču šabats ir svēta diena. Toru, Mišnu un Talmudu raksturo likumi un noteikumi par to, ko jūdi drīkst un ko nedrīkst darīt šabata dienā. Šie likumi palīdz ebrejiem ievērot šabatu kā svētu dienu.

39 aizliegto darbu kategorijas. Mišna uzskaita 39 darba kategorijas (ebreju: melachah), ko jūdi nedrīkst darīt šabata laikā. Likumi par to, kādas darbības ietilpst katrā kategorijā, ir sarežģīti. Visas kategorijas ir saistītas ar jaunu lietu izgatavošanu vai vecu lietu labošanu vai tīrīšanu, lai tās atkal kļūtu noderīgas.

Šeit ir sniegts daļējs saraksts ar darba kategorijām, kas nav atļautas šabata laikā:

1. Ugunskura aizdegšana

2. jebkādu priekšmetu nēsāšana ārpus telpām sabiedriskās vietās

3. Gatavošana

4. tīrīšana, izņemot mazgāšanu higiēnas nolūkos (piemēram, roku mazgāšana pirms ēšanas vai svaigu ādas iegriezumu tīrīšana).

5. Ceļošana tālāk par aptuveni 3 km no jūsu pilsētas vai mājām.

6. Rakstīšana

7. Lauksaimniecības darbi

8. Šūšana un aušana

9. Celtniecība vai nojaukšana

Profilakse. Novēršana (ivritā: shevut) ir darbība, kas neietilpst nevienā no 39 darbu kategorijām, bet tomēr ir aizliegta. Rabīni aizliedza šīs darbības, lai jūdi neveiktu darbus, kas ietilpst kādā no 39 kategorijām (pat nejaušības vai neuzmanības dēļ).

· Lietu pirkšana un pārdošana par naudu ir aizliegta profilakse. Tā nav iekļauta 39 darba kategorijās. Bet kāds, kas pērk vai pārdod lietas, var darīt kaut ko, kas ietilpst 39 darba kategorijās. Piemēram, viņa var izrakstīt čeku vai nēsāt nopirktās lietas sabiedriskā vietā.

Elektrība šabata laikā. Lietderīga elektrība ir daudz jaunāka par šabata likumiem. Rabīni ir smagi strādājuši, lai mēģinātu saprast, kā elektrība iekļaujas šabata likumos. Viņi ir uzrakstījuši veselas grāmatas par šo tēmu. Lielākā daļa ortodoksālo ebreju rabīnu - bet ne visi - ir nolēmuši, ka:

Elektrības izmantošana, lai kaut ko sakarsētu (piemēram, cepeškrāsni vai spuldzīti), ir tas pats, kas uguns kurināšana vai ēdiena gatavošana. Šāda elektrības izmantošana ietilpst 39 aizliegto darbu kategorijās.
Nav atļauts izmantot elektroenerģiju, lai veiktu 39 aizliegto darbu kategorijās uzskaitītos darbus.
Elektrības izmantošana lielākajā daļā citu lietu ir aizliegta profilakse. Tas attiecas arī uz sarunām pa tālruni vai datora lietošanu.
Dažas elektriskās ierīces (piemēram, apgaismojums) var palikt ieslēgtas, ja tās ieslēgtas pirms šabata.

Cilvēka dzīvības glābšana. No 3. Mozus grāmatas 18:5 jūdi mācās, ka, lai glābtu cilvēka dzīvību, ir jāpārkāpj šabata likumi. Dažkārt ir divi dažādi veidi, kā glābt dzīvību. Tad cilvēkam ir jāmēģina izvēlēties veidu, kas vismazāk pārkāpj Šabatu. Taču tas ne vienmēr ir iespējams. Un dzīvības glābšana vienmēr ir pirmajā vietā. Pat ja cilvēks nav pārliecināts, ka viņam izdosies glābt dzīvību, mēģinājums glābt dzīvību šabata laikā vienmēr ir pirmajā vietā.

Hiršenbergs: Atpūta sabatā, 1894

Šabata sveces, Kidduša kauss un hala (maize).

Šabats neortodoksālajā jūdaismā

Konservatīvais jūdaisms arī māca ebrejus neveikt 39 aizliegto darbu (melacha) kategorijas. Konservatīvie rabīni bieži vien ir mazāk stingri attiecībā uz to, kas ir melacha, nekā ortodoksālie rabīni. Konservatīvie rabīni gandrīz vienmēr ir mazāk stingri attiecībā uz to, kas ir profilakse (shevut), nekā ortodoksālie rabīni. Piemēram, konservatīvie rabīni atļauj ebrejiem izmantot elektrību šabata laikā daudziem mērķiem. Viņi neļauj ebrejiem izmantot elektrību, lai veiktu kādu no 39 aizliegto darbu kategorijām.

Daudzi, ja ne lielākā daļa, Ziemeļamerikas konservatīvo sinagogu laicīgo locekļu (nevis rabīni vai lūgšanu vadītāji) šos likumus neievēro. Progresīvais jūdaisms, tostarp reformētais jūdaisms, neatzīst ebreju likumus par saistošiem. Šie jūdi var atpūsties šabata dienā, bet parasti nav stingri attiecībā uz melaha vai ševut nedarīšanu. Viņi var pat pievienot praksi, kas nav atļauta saskaņā ar ortodoksālo jūdu likumiem, bet kas, viņuprāt, uzlabo viņu šabata svinēšanu. Piemēram, viņi var braukt uz sinagogu šabata laikā vai izmantot mūzikas instrumentus šabata laikā. Ortodoksālais jūdaisms neļauj veikt nevienu no šīm darbībām šabata laikā.

Havdala: Šabata noslēgums

Šabats beidzas sestdienas vakarā pēc tumsas iestāšanās. Šabata beigas tiek atzīmētas ar ceremoniju, ko sauc par Havdalu (הַבְדָּלָה). Tas ir vārds ebreju valodā, kas nozīmē "sadalīšana" vai "atdalīšana". Šī ceremonija "sadala" vai "atdala" svēto dienu Šabatu no jaunās nedēļas. Havdalas svētības tiek teiktas pie vīna tases. Havdalas ceremonijā izmanto arī garšvielas ar patīkamu smaržu un sveci ar daudziem daktīm (auduma virtenēm aizdegšanai). Pēc Havdalas cilvēki atkal sāk darīt parastās darba dienas lietas.

Havdalas svece ar daudzām daktīm, kidduša kauss un garšvielu kārba

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kādā dienā ir šabats?

A: Šabats ir nedēļas septītā diena, kas ir sestdiena.

J: Kad sākas un beidzas šabats?

A: Šabats sākas, kad piektdien saule riet, un beidzas, kad sestdienas vakarā satumst.

J: No kurienes nāk ideja par šabatu?

A.: Šabata ideja nāk no Bībeles stāsta par radīšanu, kur Dievs sešās dienās rada visu un septītajā dienā atpūšas.

J: No kādas valodas cēlies vārds "šabats"?

A: Vārds "Šabats" radies no ebreju valodas (שַׁבָּת).

Jautājums: Kā kristieši uztver sabatu salīdzinājumā ar jūdiem?

A: Kristiešu priekšstats par sabatu ir radies no jūdu priekšstata par šabatu, taču tagad starp tām ir daudz atšķirību.

Jautājums: Kādas darbības saskaņā ar ebreju likumiem nav atļautas šabata laikā?

Atbilstoši ebreju likumiem šabata dienā nav atļauts strādāt; tā ir diena, kad atpūsties un studēt Toru.

J: Kā ebreju mistiķi vērtē šo īpašo dienu?

A: Ebreju mistiķi saka, ka šabata diena ir domāta kā perfekta pasaule, kurā visi zina par Dievu un mīl Viņu - līdzīgi tam, kas bija redzams Ēdenē, pirms Ādams un Ieva tika padzīti.