Nelaimes gadījums — definīcija, cēloņi, statistika un profilakse

Uzzini, kas ir nelaimes gadījums, biežākie cēloņi, svarīgākā statistika un praktiski profilakses padomi — glāb sev un citiem dzīvības.

Nelaimes gadījums ir notikums, kas radījis nelabvēlīgas sekas, bet nav bijis ieplānots vai paredzēts. Tas var būt fizisks — piemēram, sadursmes, traumas un kritieni — vai ne-fizisks, piemēram, nejauši kādam atklāts noslēpums, aizmirsts svarīgs uzdevums vai izdzēsts svarīgs datora fails. Nelaimes gadījumi var būt nelieli (piem., saplēsts apģērbs, neliels ķermeņa ievainojums) vai smagi — ar ilgstošām veselības sekām vai nāvi. Bieži runā arī par "gandrīz negadījumiem" (near-misses) — situācijām, kurās varēja notikt traģēdija, taču par laimi tās tika novērstas.

Galvenie cēloņi

Negadījumu cēloņi ir daudzveidīgi. Visbiežāk sastopamie faktori ir:

• Cilvēkfaktors: kļūdas, neuzmanība, steiga, nogurums, pakļaušanās spiedienam, alkohols vai citas vielas.
• Tehniskas kļūmes: ierīču vai transportlīdzekļu bojājumi, nolietotas iekārtas, nepareiza apkopes trūkums.
• Vides riski: slikta apgaismojuma, slidenas virsmas, nekontrolēti ugunsbīstami materiāli vai ekstrēmi laika apstākļi.
• Projektēšanas un organizācijas trūkumi: slikti drošības protokoli, nepiemērots darba aprīkojums, trūkst skaidru instrukciju vai apmācības.
• Neuzmanīga uzvedība: nepieskatīti bērni, nepareiza medikamentu lietošana, šķietami vienkāršu noteikumu ignorēšana (piem., drošības jostu nelietošana).

Statistika un tendences

Negadījumi ir nozīmīgs sabiedrības veselības un drošības jautājums. Pasaulē ceļu satiksmes negadījumi, krišanas, noslīkšana, saindēšanās un ugunsgrēki ir starp biežākajiem negadījumu veidiem, kas izraisa nāves un invaliditāti. Dažās valstīs galvenais cilvēku nāves cēlonis no traumas ir ceļu satiksmes negadījumi; citviet vairāk nāves gadījumu saistīti ar kritieniem, īpaši gados vecāku cilvēku vidū.

Arī tie negadījumi, kas notiek mājās — kritieni, apdegumi, saindēšanās ar medikamentiem un ķimikālijām — notiek bieži, tomēr tie parasti piesaista mazāku publisku uzmanību, jo to rezultātā vienlaikus cieš tikai daži cilvēki.

Kur visbiežāk notiek nelaimes gadījumi

• Ceļi: automašīnu, autobusu, kravas automašīnu un velosipēdu negadījumi. Liela daļa traumu un nāves gadījumu saistīta ar ātrumu, dzērājšoferiem un drošības jostu neizmantošanu.
• Mājas: apdegumi, krišanas, paklupšanas, saindēšanās ar medikamentiem vai ķimikālijām.
• Darba vietas: rūpnieciskās traumas, krišanas no augstuma, iekārtu satricinājumi un ķīmiskie negadījumi.
• Transporta katastrofas un avārijas: aviokatastrofas, kuģu nogrimšanas — tās piesaista lielu uzmanību, jo sekas var būt plašas.

Ugunsgrēki un ar tiem saistītie riski

Lielākā daļa nāves gadījumu, kas radušies negadījumos ar sadedzināšanu, notiek ugunsgrēkos. Nejauši izcēlies ugunsgrēks var būt smags un ātri izplatīties. Nāvi neaizvien izraisa tikai sadegšana — cilvēkus var nogalināt vai apgrūtināt arī dūmi un toksisko gāzu ieelpošana. Bieži ugunsgrēku cēloņi ir vienkārši un prognozējami: aizmirsta svece blakus viegli uzliesmojošai materiālu virsmai, bojāts elektroaprīkojums vai novecojuši elektrības vadi. Regulāra apkope un elementāras piesardzības pasākumi var novērst lielāko daļu šādu negadījumu.

Negadījumu izmeklēšana un mācības

Daudzi negadījumi tiek izmeklēti, lai saprastu cēloņus un ieviestu pasākumus, kas palīdzēs izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē. Izmeklēšana var atklāt gan tehniskas problēmas, gan sistēmiskas kļūdas cilvēku uzvedībā vai organizācijā. Vēsturiski izmeklēšanas reizēm ved pie pārsteidzošiem atklājumiem — piemēram, pētot mikrobioloģiskas anomālijas kādā laboratorijas uzstādījumā, tika atrasts penicilīns (šis piemērs ilustrē, ka rūpīga novērošana un ziņošana par "nepareizībām" var radīt jaunas zināšanas).

Pirmā palīdzība un tūlītēja rīcība

• Pirms doties palīgā, pārliecinieties par drošību: neietiet bīstamā zonā (uguns, satiksme, elektropārvade) bez nepieciešamas aizsardzības.
• Ja nepieciešams, nekavējoties izsauciet glābšanas dienestus (vietējais neatliekamās palīdzības dienests) un sniedziet skaidru informāciju par notikuma vietu un raksturu.
• Pamata pirmās palīdzības principi: novērtēt elpošanu un sirdsdarbību, apturēt smagas asiņošanas, stabilizēt smadzeņu vai mugurkaula traumas aizdomu gadījumā, veikt CPR ja nepieciešams.
• Apmācības pirmās palīdzības sniegšanā un regulāra prasmes atjaunošana būtiski uzlabo iespējas glābt cilvēkus.

Profilakse — praktiski padomi

Profilakse ietver gan tehniskus risinājumus, gan uzvedības izmaiņas. Daži galvenie pasākumi:

• Ceļu satiksmē: lietot drošības jostas un bērnu sēdeklīšus, ievērot ātruma ierobežojumus, nedrīkst izmantot telefonu, vadīt braukšanas laikā alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, nodrošināt pareizu apgaismojumu un redzamību.
• Mājsaimniecībā: uzstādīt dūmu detektoru visos stāvos, turēt ugunsdzēšamo aparātu pieejamu, izmantot liesmas drošus sveču turētājus, neuzstādīt pārāk daudz ierīču vienā elektrības rozetē un regulāri pārbaudīt vadus.
• Riska bērniem: izmantot drošības vārtes, bērnu sēdeklīšus, bērnu uzturēšanai neatļautas vielas un medikamentus glabāt bērniem nepieejamā vietā.
• Deldēt un ūdens drošība: uzraudzība pie baseiniem, žogi ap baseiniem, glābšanas vestes ja peld uz kuģa vai pludmalē ar viļņiem.
• Darba vietā: nodrošināt personāla apmācību, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus (PPE), regulāri veikt riska novērtējumus un iekārtu apkopi, ievērot drošības instrukcijas.
• Datortehnoloģiju un informācijas drošība: regulāri veikt dublējumus (backup), izmantot piekļuves kontroli, piesardzīgi apstrādāt failus un atļaujas, lai izvairītos no nejaušas informācijas zuduma.

Riska grupas un likumdošana

Biežākās riska grupas ir mazi bērni, pusaudži, gados vecāki cilvēki, darbinieki, kas strādā bīstamās nozarēs, un cilvēki, kuri ceļo vai strādā intensīvā satiksmē. Daudzās valstīs darba devējiem, transporta uzņēmumiem un publiskajām iestādēm ir juridiskas saistības rūpēties par drošību, ziņot par negadījumiem un ievērot drošības standartus. Negadījumu reģistrēšana un analīze palīdz veidot politikas un standartus, kas samazina nākotnes riskus.

Nobeigums

Negadījumi ir daļa no cilvēka dzīves realitātes, taču daudzi no tiem ir novēršami. Apzināta drošības kultūra — izglītošana, pareiza ierīču izmantošana, regulāra apkopes un adekvāta pirmā palīdzība — būtiski samazina risku. Ja noticis nelaimes gadījums, rūpīga izmeklēšana un mācības no tā palīdzēs aizsargāt citus nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir negadījums?

J: Kādi ir daži fizisku nelaimes gadījumu piemēri?

J: Kādi ir daži ar fiziku nesaistīti nelaimes gadījumu piemēri?

Jautājums: Cik cilvēku katru mēnesi ASV iet bojā ceļu satiksmes negadījumos?

Jautājums: Kāpēc negadījumos gūtās traumas biežāk gūst mājās nekā citur?

J: Kā mēs varam iemācīties, kā izvairīties no nelaimes gadījumiem nākotnē?

J: Kāds ir galvenais nāves cēlonis ugunsnelaimēs?

Meklēt pēc burta