Bhopalas katastrofa jeb Bhopalas gāzes traģēdija bija 1984. gada 2.–3. decembrī notikusi rūpnieciska avārija, kas notika Union Carbide meitasuzņēmuma pesticīdu rūpnīcā Bhopalas pilsētā, Indijā. Naktī no 2. uz 3. decembri no rūpnīcas izplatījās aptuveni 40 tonnas toksiskās metilizocianāta (MIC) gāzes, kas pakļāva toksisko gāzu iedarbībai vairāk nekā 500 000 cilvēku.

Notikuma gaita un cēloņi

Pārtvaicēšanās dēļ no uzglabāšanas tvertnes tika izvadīts milzīgs MIC daudzums. Izmeklēšanā noskaidrots, ka avārijas izraisītājfaktori ietvēra tehniskas kļūmes, vāji uzturētas drošības iekārtas un nepietiekamu darbinieku apmācību. Bieži minētie drošības trūkumi bija nefunkcionējoša dzesēšanas sistēma un daļēji izslēgts vai nenostrādājošs gāzu attīrīšanas aprīkojums. Lai gan uzņēmums apsūdzēja iespējamu sabotāžu, lielākā daļa pētījumu un neatkarīgu ekspertu secinājumu uzsvēra rūpnīcas nepietiekamu drošību un apkopes trūkumu kā galveno iemeslu.

Sekas veselībai un sabiedrībai

Tuksnesis, kas pārpludināja Bhopalas apkārtni, izraisīja tūlītējus un ilgtermiņa veselības bojājumus. Cilvēki pamodās ar spēcīgu dedzināšanu acīs un elpceļos, klepu, grūtībām elpot un smagu kairinājumu. Tūkstošiem mira tūlītēji vai nākamajās dienās no akūtas gāzes iedarbības; pirmais oficiālais tūlītējo bojāgājušo skaits 1989. gadā bija 3598. Citi avoti un aplēses liecina, ka divu nedēļu laikā gāzes izraisītās komplikācijās mira aptuveni 8000 cilvēku, un vēl tūkstošiem nomira ilgtermiņā no hroniskām slimībām, kas saistītas ar ekspozīciju.

Ilgtermiņa veselības problēmas ietver:

  • hroniskas elpošanas slimības un plaušu funkcijas samazināšanos,
  • redzes traucējumus un acu bojājumus,
  • neirologiskas sekas, piemēram, galvassāpes, atmiņas un koncentrēšanās problēmas,
  • dzimšanas defektus un reproduktīvas veselības problēmas vērojamas nākamajās paaudzēs,
  • psiholoģiskas traumas un sabiedrības ekonomiskas grūtības.

Apjoms un oficiālās aplēses

Bhopalas katastrofa bieži tiek minēta kā viena no smagākajām rūpnieciskajām katastrofām pasaules vēsturē. Aplēses par kopējo bojāgājušo skaitu un cietušo skaitu krasi atšķiras atkarībā no avota un laika perioda — daļa upuru mira tūlītēji, citi nomira vēlāk no saistītām slimībām, un daudzi turpina ciest no hroniskām sekām. Starptautiskā Bhopalas medicīnas komisija tika izveidota 1993. gadā, lai izpētītu un reaģētu uz katastrofas ilgtermiņa ietekmi uz veselību.

Atbildība, tiesvedība un sodāmības

Rūpnīcas operators UCIL piederēja UCC, bet 49,1 % akciju piederēja Indijas valdības kontrolētām bankām un Indijas sabiedrībai. 1989. gadā UCC samaksāja 470 miljonus ASV dolāru (parastos aprēķinos minēti arī inflācijas koriģēti rādītāji) par kārtējām tiesvedībām un kompensācijām. Šis izlīgums daudziem upuriem šķita nepietiekams, un tiesvedība turpinājās gan Indijā, gan starptautiskā līmenī.

Krimināllietas un tiesas procesi ilga gadiem. Vietējās tiesās Bhopalā tika izvirzītas civillietas un kriminālprocesi, iesaistot gan uzņēmumu, gan bijušos vadītājus. 2010. gada jūnijā septiņi bijušie darbinieki, tostarp bijušais UCIL priekšsēdētājs, tika notiesāti par nāves izraisīšanu aiz neuzmanības un sodīti ar divu gadu cietumsodu un nelielu naudas sodu katram — sods, kuru daudzi kritizēja kā nepietiekamu. Papildus tam bijušais UCC izpilddirektors katastrofas laikā Vorens Andersons tika apsūdzēts un izsaukts, taču viņš nekad netika izdoties Indijai; Andersons nomira 2014. gada 29. septembrī.

Vietas stāvoklis un sanācija

Pēc avārijas rūpnīcas teritorijā palika lielas ķimikāliju krātuves un piesārņotas teritorijas, kas ietekmēja zemūdens ūdeņus un vidi, radot ilgstošu ekoloģisku un sabiedrības veselības problēmu. Vietējie iedzīvotāji un vides aktīvisti gadiem ilgi pieprasīja pilnīgu vietas attīrīšanu un kompensācijas. UCC 1994. gadā pārdeva savas UCIL daļas uzņēmumam EverReady Industries India Limited (EIIL), kas vēlāk apvienojās ar McLeod Russel (India) Ltd. Eveready 1998. gadā pārtrauca vietas attīrīšanu, pārtraucot 99 gadus ilgu nomas līgumu un nododot vietas kontroli Madhjapradešas štata valdībai. Turpinās strīdi par to, kurai pusei jāuzņemas atbildība par sanāciju, un daudzas vietas joprojām ir piesārņotas vai nav pilnībā sakārtotas.

Starptautiskā nozīme un mācības

Bhopalas katastrofa kļuvusi par brīdinājumu pasaules rūpniecībai par nepieciešamību pēc stingrākām drošības prasībām, atbildīgas ķīmisko vielu uzglabāšanas, darbaspēka apmācības un regulāras apkopes. Tā arī pastiprināja diskusijas par korporatīvo atbildību, valstu tiesību spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un par starptautisko sadarbību vides katastrofu seku mazināšanā.

Katastrofas sekas joprojām ir jūtamas gan Bhopalas iedzīvotāju veselībā, gan vietējā vidē, un gadījums tiek plaši analizēts kā svarīgs piemērs tam, kā rūpnieciskā drošība, tiesiskums un ilgtspējīga sanācija ir cieši saistīti.