Ebreji: vēsturiska izcelsme, ticība un diaspora

Ebreji (ivritā: עברים vai עבריים) ir sena etnoreliģiska kopiena, kas radušies starp semītu tautām Tuvajos Austrumos. Tradicionāli ebrejus saista ar senajiem israēliešiem — patriarhu Abrahama, Īzaka un Jākoba pēctečiem — un bībeles ģenealoģijā viņi tiek saistīti ar Šemu, Noasa dēlu. Bībeles tekstos ir arī saiknes ar citiem reģiona cilvēkiem, piemēram, ar Izmaēla (tradicionāli saistītu ar arābu tautām), tomēr vēsturiskā un etniski reliģiskā identitāte ebreju gadījumā veidojusies galvenokārt ap Izraēla (Jākoba) dzimtas pēctečiem.

Viņu bēgšana no Senās Ēģiptes un ceļš uz brīvību ir aprakstīts Toras grāmatā ar nosaukumu Exodus (angļu valodā) vai Shemot (שמות) ebreju valodā. Šie stāsti ir centrāli ebreju reliģiskajai tradīcijai, taču vēsturiskais un arheoloģiskais konteksts par konkrētiem notikumiem ir pētīts un interpretēts dažādi.

Reliģija un ticība

Ebreju reliģiju parasti sauc par jūdaismu. Tās pamatelements ir ticība vienam Dievam (monoteisms) un saistība ar Tora tekstiem (Piektais Mozus grāmatas un citi Mozus likumi), kā arī ar rabīnisko tradīciju, tostarp Talmudu. Jūdaisms ietver rituālus, svētkus un dzīves noteikumus — piemēram:

  • svētki: Pēsah (Lieldienas), Roš Hašana (Jaunais gads), Jom Kipur (Piedošanas diena), Hanuka u. c.;
  • rituāli: brit-mila (apgraizīšana), bar/bat micva, sabats (šabata) svētošana;
  • reliģiskās tradīcijas: lūgšanu un sinagogas kopienu loma, rabīnu mācība.

Mūsdienās jūdaisms ir dažādojies dažādās denominācijās — ortodoksālais, konservatīvais, reformālais un citas kustības — ar atšķirīgām prakses un teoloģijas interpretācijām.

Vēsture īsumā

  • Seno laiku izcelsme: ebreju priekšgājēji radās antīkajā Kanānā un Sinai reģionā; bībeles stāsti par patriarhiem un izbraukšanu no Ēģiptes ir nozīmīgi reliģiskai identitātei.
  • Senās Izraēlas un Judejas valstis: izraēliešu valstiskuma un tempļa periods ar Jeruzalemes Templi (pirmo un otro templi) bija centrāls posms.
  • Diaspora: pēc dažādiem kariem un izsūtījumiem daļa ebreju kopienu izklīda pa Vidusjūru, Eiropu, Ziemeļāfriku un vēlāk arī uz citām pasaules daļām.
  • Viduslaiku un jaunlaiku pieredze: ebreji bieži dzīvoja kopienās (ghetos, sinagogās), attīstīja īpašas kultūras (jebidiomas, pieme: jidiš, ladīno) un reizēm cieta no diskriminācijas, persekucijām un izraidīšanas.
  • Holokausts: 20. gadsimta 30.–40. gados Eiropā nacionālistisku un nacistu apspiešanas rezultātā tika iznīcinātas miljoniem ebreju dzīvības — šī traģēdija būtiski ietekmēja mūsdienu ebreju kopienu, atmiņu politiku un migrāciju.
  • Modernā Izraēla: 20. gadsimtā radās Sionisma kustība un 1948. gadā tika izveidota Valsts Izraēla, kas kļuva par centrālu nacionālo centru daļai pasaules ebreju.

Valoda un kultūra

Ivrits (ebreju valoda) ir ebreju nacionālās un reliģiskās identitātes kodols; to atjaunoja kā dzīvotspējīgu sarunvalodu 19.–20. gs. mijā. Vēsturiskās diasporas kopienas attīstīja arī citas ebreju valodas un dialektus, piemēram, jidiš (centrāleiropiešu ebreju valoda ar vācu pamatu) un ladīno (sefardu valodas pavērsums ar spāņu pamatu).

Ebreju kultūra ir bagāta ar literatūru, mūziku, filozofiju, zinātni un mākslu; daudzi ebreji ir snieguši būtisku ieguldījumu dažādās jomās pasaules kultūrā un zinātnē.

Diaspora un demogrāfija

Pēc 20. gadsimta vidus lielas ebreju kopienas pastāvēja un pastāv Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā, Argentīnā, Krievijā un citur. Mūsdienās galvenie ebreju iedzīvotāju blīvumi ir Izraēlā un ASV, taču ebreju kopienas ir izplatītas visā pasaulē.

Mūsdienu izaicinājumi un atmiņa

Ebreju kopienas šodien saskaras ar jautājumiem par identitāti, asimilāciju, reliģijas prakses saglabāšanu un pretinieciskiem izpaudumiem — antisemitismu. Atmiņa par Holokaustu un citu persekūciju periodiem ir būtiska daudzu kopienu kolektīvajai apziņai un izglītībai.

Kopsavilkums

Ebreji ir daudzslāņaina tauta ar garu vēsturi, spēcīgu reliģisko tradīciju un plašu diasporu. To identitāti veido reliģija (jūdaisms), valoda (ivrits un diasporas valodas), kopienu prakse un kopīgā vēsturiskā atmiņa, kas ietver gan svētas tradīcijas, gan traģērijas, piemēram, Holokaustu, kā arī mūsdienu politiskas un kultūras realitātes, tostarp Valsts Izraēlas lomu.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ebreji?


A: Ebreji ir sena semītu tauta Tuvajos Austrumos.

J: Kas ir izraēliešu un arābu senči?


A: Izraēlieši ir Īzaka pēcteči, bet arābi ir Ismaēla pēcteči.

J: No kā cēlušies ebreji?


A: Ebreji ir cēlušies no Šema, Noasa dēla un Jāfeta pēcnācēju un Hama pēcnācēju brālēna.

J: Kāda ir grāmata ebreju valodā, kurā aprakstīta ebreju bēgšana no senās Ēģiptes?


A: Grāmata ebreju valodā, kurā aprakstīta ebreju bēgšana no senās Ēģiptes, saucas Shemot שמות.

Jautājums: Kāda ir grāmata angļu valodā, kas stāsta par ebreju bēgšanu no senās Ēģiptes?


A: Grāmata angļu valodā, kurā aprakstīta ebreju bēgšana no senās Ēģiptes, saucas Exodus.

J: Kā ir aprakstīta ebreju bēgšana no senās Ēģiptes?


A: Ebreju bēgšana no senās Ēģiptes ir aprakstīta Torā.

J: Kas ir Tora?


A: Tora ir galvenais jūdaisma teksts, kas ietver rakstiskus un mutiskus likumus un mācības.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3