Hmongu tauta izcelsme vēsture diaspora un kultūras grupas

Vārdi hmong un mong apzīmē Āzijas etnisko grupu, kuras saknes meklējamas galvenokārt Ķīnā, īpaši gar Jandzi un Dzelteno upi. No turienes, sākot vairākos gadsimtos p.m.ē. un turpinot vēlāk, dažas šīs grupas kopas pakāpeniski migrēja uz dienvidrietumiem. 18. gadsimtā hmongi sāka plašāk pārvietoties uz citām Dienvidaustrumāzijas valstīm, un mūsdienās viņi dzīvo visā Ķīnā, Vjetnamas ziemeļos, Laosā, Taizemē un Mjanmā. Pēdējā gadsimta politiskie notikumi — īpaši 20. gadsimtā notikušās karadarbības un režīmu maiņas — izraisīja lielas pārvietošanās: 1975. gadā, kad komunisti pārņēma Laosu, liela daļa hmong kopienu devās prom no reģiona. Pēc šiem notikumiem daudzi hmongi pārcēlās uz ASV, Austrāliju, Franciju, Franču Gviānu un Kanādu. Hmongu iekšējā dalījuma piem., baltie hmongi un zaļie (vai zili) hmongi, kā arī vairākas citas mazākas grupas un dialektu variācijas, atspoguļo gan valodas, gan kultūras daudzveidību.

Izcelsme un vēsturiskie migrācijas ceļi

Hmongu senā izcelsme saistīta ar Dienvidķīnas un Centrālās Ķīnas kalnu apvidiem. Laika gaitā saimnieciskās, klimata un politiskās pārmaiņas piespieda daļas kopienu migrēt uz dienvidaustrumiem, kur tās iekārtojās kalnu rajonos un upju ielejās. Sadarbība un konflikti ar citām etniskajām grupām, kolonizācijas procesi un 20. gadsimta karadarbības (ieskaitot Indokinā karus un “slepeno” karu Laosā) būtiski ietekmēja hmongu izkliedi visā reģionā un vēlāk — arī pasaules diaspora veidošanos.

Valoda un iekšējās grupas

Hmongu valodu grupa pieder pie Hmong–Mien valodu saimes. Valodā ir vairākas galvenās dialektu saimes; starp populārākajām ir dialekti, kas latviskojot tiek dēvēti par baltajiem un zaļajiem/zilajiem hmongiem (angliski bieži lieto nosaukumus Hmong Daw un Hmong Njua). Hmongu rakstībai mūsdienās plaši izmanto Romas alfabeta pamata sistēmas (piem., Romanized Popular Alphabet — RPA), kā arī vietējās rakstības formas, piemēram, Pahawh Hmong.

Kultura, dzīves veids un tradīcijas

  • Tradicionālā saimniekošana: daudzās kopienās izplatīta kalnu zemkopība (rīsu, dārzeņu stādīšana), kā arī dzīvnieku turēšana; agrāk šādās kopienās bieži izmantoja slēgtas audzēšanas un apstrādes metodes, kas pielāgotas stāvajiem reljefiem.
  • Apģērbs un amatniecība: hmongu tradicionālā tērpa izšuvumi, ornamentika un sudraba rotaslietas ir atpazīstami elementi, kas bieži tiek saglabāti svētku laikā.
  • Reliģija un ticējumi: daudzi hmongi saglabājuši tradicionālu animistisku pasaules uzskatu un šamanismu; pēdējos gadu desmitos daļa kopienu pieņēmušas kristietību, tādējādi reliģiskā aina ir daudzveidīga.
  • Svētki: Hmongu Jaunais gads (Hmong New Year) ir viens no svarīgākajiem kultūras notikumiem — tas iekļauj ēdienu, dejas, tērpu demonstrācijas un laulības ceremoniju elementus.

Diaspora un mūsdienu kopienas

Pēc 20. gadsimta konfliktiem daudzi hmongi kļuva par bēgļiem un izveidoja nozīmīgas diasporas kopienas rietumos. Šajās valstīs hmongi cenšas saglabāt valodu un tradīcijas, vienlaikus integrējoties vietējā sabiedrībā. Galvenie diaspora centri iekļauj:

Daudzās no šīm valstīm hmongu kopienas izveidojušas kultūras centru, reliģiskas zāles un nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta jauno paaudzi un veicina tradicionālās mākslas, valodas apmācību un sociālo atbalstu.

Mūsdienu izaicinājumi un iespējas

Hmongu kopienām ir gan izaicinājumi, gan iespējas: vajadzība saglabāt valodu un tradīcijas emigrācijas apstākļos, vērtību sadursmes starp konservatīvajiem un modernizējošajiem skatpunktiem, piekļuve izglītībai un darba tirgum, kā arī veselības un sociālie jautājumi. Tajā pašā laikā diasporas kopienas bieži veicina starpkultūru dialogu, uzņēmējdarbību un jaunrades izpausmes — piemēram, tekstila dizainā, mūzikā un literatūrā.

Kopumā hmongu etniskā grupa ir daudzslāņaina un dinamiski mainīga: tās vēsture aptver senas izcelsmes saknes Ķīnā, ilgstošas migrācijas procesus Dienvidaustrumāzijā un plašu diasporu visā pasaulē, kas turpina bagātināt gan vietējās, gan globālās kultūras ainavas.

Vēsture

Hmongi Ķīnas dienvidos dzīvo jau vismaz 2000 gadu.

No 1919. līdz 1921. gadam hmongi bija iesaistīti karā. Francūži šo karu sauca par neprāta karu.

No 1962. līdz 1975. gadam hmongi bija iesaistīti Laosas pilsoņu karā, ko dēvē arī par slepeno karu.

Ģeogrāfija

Ķīnā ir vislielākais hmongu skaits - 3 miljoni hmongu. Vjetnamā dzīvo 787 600 hmongu, Laosā - 320 000 hmongu, bet Taizemē - 150 000 hmongu. Daļa hmongu dzīvo Mjanmā.

Ārpus Āzijas Amerikas Savienotajās Valstīs ir visvairāk hmongu - 186 310 hmongu. Francijā ir 15 000 hmongu, Austrālijā - 2000 hmongu un Franču Gviānā - 1500 hmongu. Kanādā un Argentīnā kopā dzīvo 600 hmongu.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kāda ir hmongu un mongu etniskās grupas dzimtene?


A: Hmongu un mongu etniskās grupas dzimtene ir Ķīnā, īpaši gar Jandzi un Dzelteno upi.

Q: Kad hmongi sāka pārcelties uz citām Dienvidaustrumāzijas valstīm?


A: 18. gadsimtā hmongi sāka pārcelties uz citām Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Jautājums: Kur hmongu tauta dzīvo mūsdienās?


A: Mūsdienās hmongi dzīvo visā Ķīnā, Ziemeļvjetnamā, Laosā, Taizemē un Mjanmā.

Jautājums: Kāpēc daudzi hmong iedzīvotāji pēc 1975. gada pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm?


A: Pēc tam, kad 1975. gadā komunisti pārņēma Laosu, daudzi hmongu tautības cilvēki pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai būtu drošībā.

Kādas ir citas vietas, uz kurām hmongieši pārcēlās pēc 1975. gada?


A.: Pēc 1975. gada daži hmongieši pārcēlās arī uz Austrāliju, Franciju, Franču Gviānu un Kanādu.

J: Kā hmongu tauta dalās?


A.: Hmong tauta iedala sevi baltajos hmongos un zaļajos hmongos, kā arī mazākās grupās.

J: Vai ir vēl kādi citi iemesli, kāpēc daži šīs etniskās grupas pārstāvji ir pametuši savu dzimteni, izņemot politiskus iemeslus?


A: Jā; daži šīs etniskās grupas pārstāvji, iespējams, ir pametuši dzimteni, lai iegūtu ekonomiskas vai izglītības iespējas citur.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3