Hominīds
Pilnīgu bioloģisko informāciju par šo dzimtu skatīt Hominidae.
Klausa Ebnera romānu skatīt Hominīds (romāns)
Hominīds ir jebkurš Hominidae dzimtas pārstāvis. Tie ir "lielie pērtiķi", dzīvie un izmirušie. Šobrīd ir cilvēki, šimpanzes, gorillas un orangutāni.
Vārds "hominīds" tiek lietots dažādos veidos. Pēdējās desmitgadēs pērtiķu klasifikācija ir vairākkārt pārskatīta. Šo pārskatīšanu rezultātā vārds "hominīds" tika lietots dažādi. Sākotnējā taksona Hominidae nozīme nozīmēja tikai cilvēkus un to tuvākos radiniekus. Tagad šo grupu sauc par Hominina.
Primatoloģisko terminu hominīds ir viegli sajaukt ar vairākiem līdzīgiem vārdiem:
- Hominoīdi jeb pērtiķveidīgie ir virsdzimtas Hominoidea pārstāvji: pastāvošie locekļi ir mazie pērtiķveidīgie (giboni) un lielie pērtiķveidīgie.
- Hominīds ir Hominidae dzimtas pārstāvis: visi pērtiķu dzimtas pārstāvji.
- Hominīns ir Homininae apakšdzimtas pārstāvis: gorillas, šimpanzes, cilvēki (izņemot orangutānus).
- Hominīns ir Hominini cilts pārstāvis, tostarp cilvēks.
- Homināns ir maz lietots termins, kas apzīmē cilts apakšdzimeni. To lieto tikai tie cilvēki, kas hominini ciltij piedēvē šimpanzes.
- Cilvēks ir Homo sapiens dzimtas pārstāvis. Šo vārdu dažkārt lieto arī, lai apzīmētu jebkuru izmirušu Homo ģints pārstāvi vai citu hominānu ģinšu pārstāvjus.
- Humanoīds ir neskaidra cilvēkveidīga būtne; šo terminu parasti lieto zinātniskās fantastikas literatūrā.
Patiesībā strīds ir par to, vai cilvēki un australopitēki ir pietiekami atšķirīgi no šimpanzēm, lai tos varētu uzskatīt par atsevišķu dzimtu. Pēc morfoloģijas un dzīvesveida tās ir, bet pēc ģenētikas - nav.
Pāreja no lietus mežiem uz savannām un mežiem vispirms noveda pie bipedālisma (staigāšanas uz divām kājām). Vēlāk medības un sociālās vajadzības veicināja smadzeņu palielināšanos un rīku izgatavošanu un izmantošanu. Šīs atšķirības starp cilvēkiem un pārējām lielajām pērtiķiem noteikti ir svarīgas. Tomēr ģenētiski pamatota taksonomiskā klasifikācija liecina, ka ģenētiskās atšķirības nav pietiekamas, lai mūs sadalītu atsevišķās dzimtas. Ģenētika, nevis morfoloģija, parasti ir plašāk atzīta par kritisko standartu. Tomēr daudzi zinātnieki, tostarp antropologi, lieto terminu "hominīds", lai apzīmētu cilvēkus un viņu tiešos un gandrīz tiešos priekštečus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hominīds?
A: Hominīds ir jebkurš Hominidae dzimtas pārstāvis, kurā ietilpst cilvēki, šimpanzes, gorillas un orangutāni.
J: Kāda ir atšķirība starp hominoīdu un hominīdu?
A: Hominoīds ir Hominoidea virsdzimtas pārstāvis, kurā ietilpst mazie pērtiķi (giboni) un lielie pērtiķi. Hominīds ir Hominidae dzimtas pārstāvis, kurā ietilpst tikai pērtiķi.
J: Ko nozīmē būt "hominīdam"?
A: Hominīns ir Homininae apakšdzimtas pārstāvis, kurā ietilpst gorillas, šimpanzes un cilvēki (bet ne orangutāni).
J: Kā taksonomijas ziņā klasificē cilvēkus?
A: Cilvēkus klasificē kā Homo sapiens dzimtas pārstāvjus.
J: Kas cilvēka evolūcijas sākumā izraisīja divkājainību?
A: Divkājainību, visticamāk, izraisīja evolūcija no lietus mežu vides uz savannu un mežu vidi.
J: Vai pastāv strīds par to, vai cilvēks būtu jāuzskata par atsevišķu no citiem pērtiķiem?
A: Jā, pastāv strīdi par to, vai cilvēki būtu jāuzskata par atsevišķiem no citiem pērtiķiem morfoloģijas un dzīvesveida atšķirību, nevis ģenētikas dēļ.
J: Kādu standartu mūsdienās lielākā daļa zinātnieku izmanto, klasificējot sugas?
A.: Lielākā daļa zinātnieku mūsdienās sugu klasifikācijā kā galveno standartu izmanto ģenētiku.
