Hominīds (Hominidae) — definīcija, klasifikācija un atšķirības

Hominīds (Hominidae): skaidra definīcija, klasifikācija un cilvēka vs lielo pērtiķu atšķirības — evolūcija, morfoloģija un ģenētika saprotami.

Pilnīgu bioloģisko informāciju par šo dzimtu skatīt Hominidae.

Klausa Ebnera romānu skatīt Hominīds (romāns)

Hominīds parasti nozīmē jebkuru Hominidae dzimtas pārstāvi — tātad "lielos pērtiķus", gan mūsdienu, gan izmirušos. Mūsdienās šajā dzimtā ietilpst cilvēki, šimpanzes (un bonobo), gorillas un orangutāni, kā arī to izmirušie radinieki un dažādi fosilie veidi.

Terminoloģija un to neskaidrība

Terminu lietojums laika gaitā mainījies un dažkārt tiek izmantoti atšķirīgi vārdi, kas rada neskaidrības. Zinātniskajā literatūrā bieži sastopami šādi termini, kuri jāsaprot precīzi:

• Hominoīdi jeb pērtiķveidīgie — superdzimta Hominoidea, kuru mūsdienu locekļi ir mazie pērtiķveidīgie (giboni) un lielie pērtiķi.
• Hominīds — Hominidae dzimtas pārstāvis: visi lielie pērtiķi (mūsdienu un izmirušie).
• Hominīns — dažkārt ar šo vārdu apzīmē apakšdzimtu Homininae, kas ietver afrikāņu lielos pērtiķus (gorillas, šimpanzes) un cilvēkus; tomēr precīzāk tas bieži nozīmē cilti Hominini, kas iekļauj cilvēkus un viņu tiešos priekštečus (skat. zemāk).
• Hominīns — kā cilts pārstāvis, Hominini, iekļauj Homo un dažkārt arī Pan (ja cilts robežas interpretē plašāk).
• Homināns — mazliet reti lietots termins, kas dažkārt apzīmē cilts apakšgrupu; lietojums nav viennozīmīgs un to izmanto galvenokārt speciālisti, kas interpretē Hominini struktūru specifiski.
• Cilvēks ir Homo sapiens — šo nosaukumu lieto gan par mūsdienu cilvēku sugu, gan dažkārt plašāk, aptverot arī izmirušus Homo ģints pārstāvjus vai citus tuvos hominānu radiniekus.
• Humanoīds — plašā, bieži fantastikas valodā lietota frāze par cilvēkveidīgu būtni; nav taksonomisks termins.

Evolūcija un galvenās atšķirības

Galvenās atšķirības starp cilvēkiem un citiem lielajiem pērtiķiem ietver bipedālismu (izturīgu staigāšanu uz divām kājām), samērā lielākas smadzenes, sarežģītāku sociālo uzvedību, valodas iespējas un plašāku rīku ražošanas un lietošanas tradīciju. Šīs morfoloģiskās un uzvedības atšķirības ir nozīmīgas, bet taksonomijā arvien pievērš lielu uzmanību ģenētiskajām attiecībām.

Ģenētiskie un molekulārie pētījumi norāda aptuvenus šķelšanās laikus starp mūsdienu lielajiem pērtiķiem:

• cilvēku un šimpanzešu pēdējais kopīgais priekštecis: aptuveni 6–7 miljoniem gadu (m.g.a.);
• gorillu līnijas atšķiršanās no cilvēku/šimpanzešu līnijas: aptuveni 8–10 m.g.a.;
• orangutānu (Pongo) atšķiršanās: aptuveni 12–16 m.g.a.;
• gibonu un pārējo hominoīdu atšķiršanās ir vēl agrāka — aptuveni 18–20 m.g.a. vai vairāk.

Ģenētiska līdzība starp cilvēku un šimpanziem tiek bieži minēta kā ~98–99% kodola DNS identitāte (atkarībā no mērījuma metodes), kas parāda tuvas radniecības pakāpi, kaut arī nelielas, bet funkcionāli svarīgas molekulāras atšķirības var ietekmēt morfoloģiju un uzvedību.

Taksonomijas struktūra (vienkāršota)

Tipiska hierarhija no augstāk uz zemāko līmeni:

• Rinda: Primates (pērtiķi)
• Parvirziens: Catarrhini (Āfrikas un Āzijas pērtiķi)
• Superdzimta: Hominoidea (pērtiķveidīgie, hominoīdi)
• Dzimta: Hominidae (lielie pērtiķi — hominīdi)
• Apakšdzimtas: Homininae (piem., afrikāņu lielie pērtiķi un cilvēki) un Ponginae (orangutāni)
• Cilšu līmeņi: Hominini (cilts, kuru dažreiz izmanto, lai atšķirtu cilvēku līniju un tās tuvākos radiniekus)

Izmirušie un mūsdienu pārstāvji

Hominīdu grupā ir daudzi izmiruši veidi un ģintas, kas palīdz saprast cilvēku evolūciju. Bieži minētie fosilie hominīdi un hominīni ietver:

• Australopithecus (piem., Australopithecus afarensis, "Lucy") — divkājainības agrīnie piemēri.
• Ardipithecus (piem., Ardipithecus ramidus) un Sahelanthropus — ļoti agrīnas cilts formas, kas skaidro bipedālisma rašanos.
• Paranthropus — robustas anatomijas hominīni ar īpašām zobu un žokļu adaptācijām.
• Homo ģints (piem., Homo habilis, Homo erectus, Homo neanderthalensis, un Homo sapiens) — tehnoloģiju, valodas potenciāla un lielāku smadzeņu attīstības paraugi.
• Gigantopithecus un citi izmiruši lielie pērtiķi, kas savukārt nav tieši saistīti ar cilvēku cilti, bet papildina hominoīdu fosilo ainu.

Kāpēc pastāv diskusijas par klasifikāciju?

Strīds par to, vai cilvēkus un dažus izmirušos priekštečus klasificēt atsevišķā dzimtā vai iekļaut plašākā Hominidae, rodas no atšķirīgām pieejām taksonomijā:

• Morfoloģiskā pieeja uzsver ārējās un skeleta atšķirības (piem., bipedālisms, smadzeņu apjoms, zobi) un var ieteikt atsevišķas grupas.
• Molekulārā (ģenētiskā) pieeja balstās uz DNS salīdzinājumiem — tā parasti rāda, ka ģenētiskās atšķirības starp cilvēkiem un citiem afrikāņu lielajiem pērtiķiem nav tik lielas, lai pamatotu atsevišķu dzimtu, tāpēc plašākā klasifikācija (Hominidae) ir plaši pieņemta.

Tādēļ mūsdienu taksonomijā parasti pieņem plašāku Hominidae definīciju, bet speciālajā literatūrā — it īpaši antropoloģijā un populārzinātnē — joprojām bieži lieto terminu "hominīds" agrākajā, šaurākā nozīmē, lai runātu par cilvēkiem un to tuvākajiem fosilajiem priekštečiem.

Svarīgākās atziņas

• Hominīdi ir lieli pērtiķi, kuros iekļaujas cilvēki, šimpanzes, gorillas un orangutāni, kā arī daudzi izmiruši radinieki.
• Terminu lietojums var atšķirties — svarīgi pārbaudīt kontekstu (molekulārā vs morfoloģiskā pieeja, kā arī autors vai disciplīna).
• Ģenētika rāda tuvas radniecības saites, tomēr morfoloģija un uzvedība skaidri izceļ evolūcijas gaitā radušās adaptācijas, kas padara cilvēku līniju unikālu.

Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar taksonomiskiem koku attēlojumiem, plašāku fosilo ģinšu sarakstu vai detalizētāku laika skalu ar atsaucēm uz molekulārajiem pētījumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir hominīds?

J: Kāda ir atšķirība starp hominoīdu un hominīdu?

J: Ko nozīmē būt "hominīdam"?

J: Kā taksonomijas ziņā klasificē cilvēkus?

J: Kas cilvēka evolūcijas sākumā izraisīja divkājainību?

J: Vai pastāv strīds par to, vai cilvēks būtu jāuzskata par atsevišķu no citiem pērtiķiem?

J: Kādu standartu mūsdienās lielākā daļa zinātnieku izmanto, klasificējot sugas?

Meklēt pēc burta