Armēņu genocīda noliegšana
Armēņu genocīda noliegšana ir apgalvojums, ka armēņu genocīds nenotika vai ka tas, kas notika, nebija genocīds.
No 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā Osmaņu valdība centās atbrīvoties no dažiem armēņiem. Valdība to paveica, nogalinot no 800 000 līdz 1 500 000 armēņu tautības cilvēku. Viņi arī lika daudziem armēņiem pamest savas mājas (to sauc par pārvietošanu).
Cilvēki, kas noliedz armēņu genocīdu, apgalvo, ka šīs lietas daļēji vai nekad nav notikušas. Viņi arī apgalvo, ka Osmaņu valdība nekad nav organizēti mēģinājusi veikt genocīdu pret armēņu tautu. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Turcijas Republika neatzīst, ka Osmaņu valdība mēģināja atbrīvoties no visiem armēņiem impērijā.
Pētījums par armēņu genocīda noliegšanu
1990. gadā psihologs Roberts Džejs Liftons saņēma vēstuli no Turcijas vēstnieka ASV. Vēstulē vēstnieks jautāja Liftonam, kā viņš kādā no savām grāmatām varēja runāt par armēņu genocīdu (jo vēstnieks uzskatīja, ka genocīds nekad nav noticis). Nejauši vēstnieks pievienoja arī zinātnieka Hīta Lovija (Heath Lowry) vēstules melnrakstu, kurā bija teikts, kā neļaut runāt par Armēnijas genocīdu grāmatās. Lowry vēlāk tika iecelts par Prinstonas universitātes katedras (svarīgs amats) vadītāju. Prinstona no Turcijas Republikas bija saņēmusi 750 000 ASV dolāru stipendiju. Tas izraisīja daudzus strīdus par ētiku zinātnē[1][2].
Izraēlas Atvērtās universitātes pētnieks Jairs Aurons (Yair Auron) ir stāstījis par dažādiem veidiem, kā Turcijas valdība ir mēģinājusi radīt iespaidu, ka armēņu genocīds nekad nav noticis:
- "Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Turcijas valdība ir atbalstījusi "institūtu" izveidi, kas saistīti ar cienījamām universitātēm un kuru šķietamais mērķis ir Turcijas vēstures un kultūras izpēte, taču tie darbojas arī nolieguma veicināšanas virzienā." (Aurons saka, ka Turcijas valdība ir maksājusi naudu labām universitātēm, apgalvojot, ka šī nauda ir paredzēta Turcijas vēstures un kultūras izpētei, bet par šo naudu izveidotie "institūti" palīdz vairāk īstenot genocīda noliegumu.)
Kalifornijas Universitātes Losandželosā zinātnieks Leo Kupers (Leo Kuper) recenzijā par Ervina Stauba (Ervin Staub) grāmatu "Ļaunuma saknes: genocīda un citas grupu vardarbības izcelsme" raksta:
- "Armēņu genocīds ir mūsdienās aktuāls jautājums, ņemot vērā Turcijas valdības neatlaidīgo agresīvo nozieguma noliegšanu, neskatoties uz tās pašas spriedumu kara tiesās pēc Pirmā pasaules kara, ka tās vadošie ministri apzināti plānoja un īstenoja armēņu iznīcināšanu, piedaloties daudziem reģionālajiem administratoriem." (Kupers saka, ka Turcijas valdība turpina apgalvot, ka genocīds nekad nav noticis. Taču kara tiesās pēc Pirmā pasaules kara Turcijas valdība atzina, ka tā organizēja, plānoja un īstenoja armēņu genocīdu).
Jautājumi par noliedzējiem
Aizliegums
Dažas valstis, tostarp Argentīna[] , Šveice un Urugvaja[] , ir pieņēmušas likumus, kas paredz sodīt cilvēkus, kuri noliedz armēņu genocīdu. Francija pieņēma likumu, ar kuru armēņu genocīda noliegšana tika atzīta par noziegumu, bet pēc tam to atcēla.
Pirmā persona, kuru tiesa atzina par vainīgu armēņu genocīda noliegšanā, ir turku politiķis Doğu Perinçek. Šveices apgabaltiesa Lozannā 2007. gada martā viņu atzina par vainīgu. Perinçek pārsūdzēja tiesas lēmumu. Turcijas laikraksta Hurriyet rakstnieks Ferai Tinçs sacīja: "Mēs uzskatām, ka šāda veida [likumi], kas vērsti pret uzskatu brīvību, ir bīstami, jo mēs savā valstī cīnāmies, lai panāktu domas brīvību". Pēc tiesas lēmuma Perinčeks sacīja: "Es aizstāvu savas tiesības uz vārda brīvību."
Reklāma
Ankaras Tirdzniecības palāta 2005. gada 6. jūnija žurnāla TIME Europe numurā publicēja apmaksātu tūrisma reklāmu, kurā armēņu tauta apsūdzēta turku slepkavošanā. Time Europe vēlāk atvainojās par to, ka ļāva iekļaut DVD, un publicēja piecu Francijas organizāciju parakstītu vēstuli, kurā teikts, ka DVD ir nepareizi. TIME Europe 2007. gada 12. februāra izdevumā tika publicēta lappuse, kurā bija teikts, ka armēņu genocīds patiešām ir noticis. Tajā bija iekļauts arī DVD ar franču režisora Lorāna Žurdāna (Laurence Jourdan) dokumentālo filmu par genocīdu.
Citas lasāmās lappuses
- Armēņu genocīds
- Genocīds
- Holokausta noliegšana
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir armēņu genocīda noliegšana?
A: Armēņu genocīda noliegšana ir apgalvojums, ka armēņu genocīds nenotika vai ka tas, kas notika, nebija genocīds.
J: Kad Osmaņu/Kemalistu valdība mēģināja atbrīvoties no dažiem armēņu tautības iedzīvotājiem impērijā?
A: Osmaņu/Kemalistu valdība no 1915. līdz 1923. gadam mēģināja atbrīvoties no dažiem armēņiem impērijā.
J: Kā Osmaņu/Kemalistu valdība mēģināja atbrīvoties no dažiem armēņu tautības cilvēkiem?
A: Osmaņu/Kemalistu valdība mēģināja atbrīvoties no dažiem armēņu tautības cilvēkiem, nogalinot no 800 000 līdz 1 800 000 armēņu tautības cilvēku un piespiežot daudzus citus pamest savas mājas, veicot pārvietošanu.
J: Kas ir pārvietošana armēņu genocīda kontekstā?
A.: Armēņu genocīda kontekstā pārvietošana nozīmē to, ka armēņi bija spiesti pamest savas mājas.
J: Ko apgalvo cilvēki, kas noliedz armēņu genocīdu?
A.: Cilvēki, kas noliedz armēņu genocīdu, apgalvo, ka šīs lietas daļēji vai nekad nav notikušas. Viņi arī apgalvo, ka Osmaņu valdība nekad nav mēģinājusi organizēti veikt genocīdu pret armēņu tautu.
Jautājums: Kuras divas valstis neatzīst, ka Osmaņu valdība centās atbrīvoties no visiem armēņiem impērijā?
A: Amerikas Savienotās Valstis un Turcijas Republika nepiekrīt tam, ka Osmaņu valdība mēģināja atbrīvoties no visiem armēņiem impērijā.
Jautājums: Cik daudz armēņu tautas tika nogalināti armēņu genocīda laikā?
A: Armēņu genocīda laikā tika nogalināti no 800 000 līdz 1 800 000 armēņu tautības cilvēku.
