Tainosi — Karību pamatiedzīvotāji: izcelsme, vēsture un kultūra
Atklāj Tainosu izcelsmi, vēsturi un bagāto kultūru — Karību pamatiedzīvotāju stāsts no Dienvidamerikas līdz Antiļām. Uzzini vairāk!
Tainosi bija pamatiedzīvotāji, kas dzīvoja Amerikā pirms Kolumba ierašanās. Viņi nāca no Dienvidamerikas Karību jūras piekrastes. Ap 1200. gadu pēc mūsu ēras viņi pārcēlās uz ziemeļiem uz Mazo Antiļu un Lielo Antiļu salu ķēdi.
Kad Kristofors Kolumbs ieradās Amerikā, tainosi dzīvoja Bahamu salās, Lielajās Antiļās (Kubā, Jamaikā, Hispaniola un Puertoriko) un dažās Mazo Antiļu ziemeļu salās. Viņu kultūra atšķīrās no aravaku (vēl viena Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju grupa) kultūras. Viņi bija pirmie cilvēki, ar kuriem spāņi iepazinās Amerikā.
Izcelsme un migrācija
Tainosi radās no Dienvidamerikas piekrastes kultūrām un pieder pie plašākas arawaku valodu un kultūru saimes. Viņu priekšteči pārvietojās pa salām pakāpeniski — ar kanoēm un lauksaimniecības tehniku — un izveidoja stabilas apmetnes gan Lielo, gan Mazo Antiļu salās. Lai gan migrācija ilga gadsimtus, ap 1200. g. p. m. ē. vai pēc tam sākās intensīvāka ziemeļu izplatīšanās, kas noveda pie tā, ka tainosi kļuva dominējošā kultūra daudzās Karību salās.
Sabiedrība un ekonomika
Tainosu sabiedrība bija organizēta klanos ar skaidru sociālo hierarhiju. Vadītājs jeb cacique bija centrālā figūra, zem viņa bija vadošie karotāji un amatnieki, bet zemāk stāvēja zemnieki un zvejnieki. Galvenie iztikas avoti bija:
- lauksaimniecība — īpaši manioka (kasuava), kukurūza, mandeļu un tropisko augļu audzēšana;
- zveja un jūras velšu vākšana, izmantojot izgrebtas kanoe;
- apmaiņa un tirdzniecība starp salām, kur pārdeva keramikas izstrādājumus, pērlītes un pārtikas produktus.
Kultūra, māksla un reliģija
Tainosi bija pazīstami ar izsmalcinātu keramikas mākslu, koka izstrādājumiem un akmens instrumentiem. Viņi spēlēja bumbu spēli, kuru sauca par batey, un laukumi šai spēlei bija svarīga sabiedriskā un rituālā vieta. Reliģiskā dzīve balstījās uz animismu un cildenāku dvēseļu pielūgšanu; shamāni jeb behiques vadīja rituālus un ārstēja slimības. Rituāliem izmantoja arī nelielas koka vai akmens figūriņas — zemis —, kas simbolizēja dievus un priekštečus.
Saskarsme ar eiropiešiem un sekas
Pēc Kolumba ierašanās tainosi pirmie nonāca saskarē ar spāņiem. Sākotnēja mijiedarbība iekļāva gan apmaiņu un sadarbību, gan konfliktus. Tomēr lielākie postījumi nāca no slimībām (piem., masalām, gripas un citām infekcijām), pret kurām tainosi nebija imūni, un no spāņu politikas — ieskaitot piespiedu darbu un verdzību. Tā rezultātā tainosu iedzīvotāju skaits ātri samazinājās, un daudzās salās viņu kultūras elementi tika daļēji vai pilnībā iznīcināti vai asimilēti.
Mantojums
Pat pēc dramatiskā iedzīvotāju samazinājuma tainosu mantojums saglabājās Karību reģionā — vārdos, vietvārdu elementiem, pārtikas kultūrā un vietējos amatniecības projektos. Arheoloģiskie atradumi, keramikas fragmenti, rituālie priekšmeti un oralās vēstures liecības palīdz pētniekiem atjaunot zināšanas par tainosu ikdienu, ticējumiem un mākslu. Mūsdienās paliek centieni pētīt un atcerēties šo pamatiedzīvotāju kultūru, atzīstot tās nozīmi Karību vēsturē.
Nosaukums
Nosaukumu Taíno deva Kolumbs. Kad viņš satikās ar dažiem iezemiešiem, viņi teica: "Taíno, Taíno", kas nozīmē "Mēs esam labi, cēli". Kolumbs domāja, ka taíno ir tautas vārds.
Rūzs iedala tainonus trīs galvenajās grupās. Viena no tām ir klasiskā taino, kas nāk no Hispaniola un Puertoriko. Otra grupa ir rietumu taíno jeb subtaíno, kas dzīvo Jamaikā, Kubā (izņemot salas rietumu galu) un Bahamu salās. Trešā ir austrumu taíno, kas dzīvo no Virdžīnu salām līdz Montserratai.
Bahamu salu tainosi bija pazīstami kā "Lukāji". (Tajā laikā Bahamu salas sauca par Lukāju salām). Lukajieši bija tainosi, bet viņu kultūra bija mazāk attīstīta. Arheologi viņus dēvē par "sub-Taínos".
Izcelsme
Tainu senči devās no Amazones baseina centra uz Orinoko ieleju. No turienes caur Gajānu un Venecuēlu viņi nonāca Karību jūras salās.
Cita teorija vēsta, ka tainu senči nākuši no Kolumbijas Andiem.
Taino kultūra attīstījās Lielajās Antiļās.
Kultūra un dzīvesveids
Taino sabiedrība bija iedalīta divās klasēs. Bija naborias (vienkāršie cilvēki) un nitaínos (muižnieki). Abas šķiras pārvaldīja vadoņi, ko dēvēja par caciques. Kačiki varēja būt gan vīrieši, gan sievietes. Bija arī bohiques (dziednieki).
Tainosi dzīvoja ciematos, ko sauca par jukajekiem. . Bahamu salās ciemati bija vismazākie. Tainosi cēla lielas apaļas mājas, ko sauca par bohio, kurās dzīvoja vairākas ģimenes. Kačika un viņa ģimene dzīvoja taisnstūrveida mājā, ko sauca par caney. Cilvēki gulēja uz kokvilnas šūpuļtīkliem (hamacas).
Tainosi bieži spēlēja bumbu spēli, ko sauca par batey. Batey bija arī vietas nosaukums, kur viņi spēlēja un dejoja. Kačika sēdēja uz koka krēsla, ko sauca par duho vai dujo.
Dujo , koka krēsls, ko izgatavojis Taínos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija tainieši?
A: Tainosi bija pamatiedzīvotāji, kas dzīvoja Amerikā, pirms tur ieradās Kolumbs.
J: No kurienes bija cēlušies tainosi?
A: Taínos bija ieradušies no Dienvidamerikas Karību jūras piekrastes.
J: Kad tainosi pārcēlās uz ziemeļiem uz Mazo un Lielo Antiļu salu ķēdi?
A: Tainosi pārcēlās uz ziemeļiem uz Mazo un Lielo Antiļu salu ķēdi ap 1200. gadu pēc mūsu ēras.
J: Kur tainosi dzīvoja, kad Kristofors Kolumbs ieradās Amerikā?
A: Kad Kristofors Kolumbs ieradās Amerikā, tainosi dzīvoja Bahamu salās, Lielajās Antiļās (Kubā, Jamaikā, Hispaniola un Puertoriko) un dažās Mazo Antiļu ziemeļu salās.
J: Ar ko tainu kultūra atšķīrās no aravaku tautas kultūras?
A: Tainu kultūra atšķīrās no aravaku (vēl viena Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju grupa) kultūras.
J: Kas bija pirmie cilvēki, kurus spāņi satika Amerikā?
A: Tainosi bija pirmie cilvēki, kurus spāņi satika Amerikā.
J: No kurienes tainosi sākotnēji ieceļoja uz Karību jūras salām?
A: Taínos sākotnēji uz Karību jūras salām ieceļoja no Dienvidamerikas Karību jūras piekrastes.
Meklēt