Taizemieši: Taizemes etniskā grupa — izcelsme, valoda un vēsture
Atklāj Taizemiešu izcelsmi, valodu un vēsturi — ceļš no Guangxi un Sukhothai līdz mūsdienu Taizemei. Lasīt vairāk.
Taizemieši, agrāk pazīstami kā siamieši, ir galvenā Taizemes etniskā grupa. Tie ir daļa no plašākas Tai tautu saimes, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā, Ķīnas dienvidos un Indijas ziemeļaustrumos. Taizemieši runā taizemiešu valodā, kam ir vairākas reģionālās variācijas un lokālas dialektālās atšķirības. Lielākā daļa taizemiešu ir theravada budisma sekotāji, un šī reliģija būtiski ietekmē viņu ikdienu, svētkus un sabiedrības vērtības.
Valoda un rakstība
Taizemiešu valoda pieder Tai valodu saimei. Tai valodas ir tonālas — tām raksturīgas dažādas toņu nozīmes, kas maina vārdu nozīmi. Taizemiešu literārā forma attīstījās kopā ar valsts struktūrām, un tai raksturīga īpaša taizemiešu alfabēta rakstība, kas radusies, ietekmējoties no seno khmeru un paleju tradīcijām. Reģionālie dialekti, piemēram, centrālās Taizemes, ziemeļu (Lanna) un Isanas grupas, atšķiras gan izrunā, gan leksikā.
Izcelsme un agrīnā vēsture
Vairāki pētījumi liecina, ka taizemieši, visticamāk, cēlušies no Ķīnas provinces Guangxi un ka Tai tautas sāka pārvietoties uz dienvidiem kaut kad starp 8. un 10. gadsimtu. Šie migrācijas viļņi notika pakāpeniski, un jaunajās teritorijās Tai grupas saplūda ar vietējām tautām. Viņi apmetās Čao Fraja upes ielejā — reģionā, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu politisku un ekonomisku centru.
Agrīnās Taizemes valstis ietver Sukhothai karalisti un reģionālas varas centrus, tajos skaitā teritorijas ap Suphan Buri province. Vietējās kultūras attīstībā būtisku lomu spēlēja moni un khmeri, kas ietekmēja reliģiskās prakses, mākslu un arhitektūru. Khmeru impērijas laikos daži Tai grupu apgabali nonāca khmeru ietekmē; khmeru avotos taizemieši ir minēti ar nosaukumu "Siam". Taizemiešu politiskā vara būtiski nostiprinājās pēc tam, kad viņi izveidoja un paplašināja polisa centrus — piemēram, pēc Ajuttaju (Ayutthaya) atrašanās un augšupejas, kas kļuva par vienu no reģiona vadošajām dinastiskajām ietekmēm.
Reliģija, kultūra un tradīcijas
Theravada budisms ir centrāla taizemiešu kultūras sastāvdaļa. Templi (wat) ir ne tikai reliģiskas vietas, bet arī kopienu centri, kur tiek izglītoti jaunie vīrieši, notiek festivāli un kopienas tikšanās. Būtiskas svinības ir, piemēram, Songkran (taizemiešu Jaunais gads — ūdens svētki) un Loy Krathong (lukturīšu un laivu festivāls), kas demonstrē gan reliģiskos elementus, gan tautas tradīcijas.
Taizemes kultūra bagātināta ar deju, mūziku, arhitektūru un ēdieniem. Lauksaimniecība — īpaši rīsu audzēšana — tradicionāli bijusi pamatnodarbošanās. Taizemiešu virtuve ir starptautiski pazīstama ar kontrastētām garšām: saldu, skābu, sāļu un pikantu. Māksla un amatniecība, piemēram, zelta smalkdarbi, tekstilizstrādājumi un tempļu ornamenti, saglabā senas tehniskas tradīcijas.
Reģionālā izplatība un diaspora
Taizemē dzīvo aptuveni 60 miljoni cilvēku, un etniskie taizemieši veido lielāko daļu valsts iedzīvotāju. Plašas taizemiešu kopienas dzīvo arī ārpus valsts robežām — jau daudzus gadus lielas grupas dzīvo Laosā, Malaizijā, Kambodžā un Mjanmā. Reģionāla etniskā sadale un migrācija ir veidojusi daudzveidīgas kultūras apmaiņas, tostarp valodas kontaktus ar lauksaimniecības un tirdzniecības praksēm citos Dienvidaustrumāzijas reģionos.
Sociālā struktūra un mūsdienu identitāte
Taizemes sabiedrībā vēsturiski svarīga loma ir bijusi ģimenei, vietējām kopienām un reliģiskajām institūcijām. Monarhija un budisma institūcijas tradicionāli ir bijušas centrālas valsts identitātei. Mūsdienīgajā Taizemē taizemiešu identitāte ir daudzslāņaina — tā ietver centrālos taizemiešus, ziemeļaustrumu Isanas iedzīvotājus, ziemeļu Lanna tautas un citas etniskās grupas; dažkārt izteikts jēdziens "Taizemes iedzīvotāji" var attiekties uz plašāku iedzīvotāju loku, ne tikai uz etniskiem taizemiešiem.
Mūsdienu izaicinājumi un saglabāšana
Mūsdienu Taizeme saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar modernizāciju, urbanizāciju un globalizāciju. Saglabājot valodas un tradicionālo kultūru, notiek arī integrācija starp reģioniem un starpkultūru mijiedarbība. Valsts un kopienu iniciatīvas cenšas aizsargāt kultūras mantojumu — tempļus, amatniecību, valodu un svētku tradīcijas — vienlaikus attīstot izglītību, tūrisma nozari un starptautiskas ekonomiskās attiecības.
Kopumā taizemieši ir etniski un kultūriski daudzveidīga grupa ar bagātu vēsturi, spēcīgām reliģiskām tradīcijām un mūsdienīgu klātbūtni Dienvidaustrumāzijas sabiedrībā.
Taizemes budistu mūki, kas agri no rīta dodas iekasēt žēlastību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir taizemieši?
A: Taizemieši ir galvenā Taizemes etniskā grupa, kas ir daļa no lielākas tautu grupas Tai, kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā, Ķīnas dienvidos un Indijas ziemeļaustrumos.
Q: Kādā valodā runā taizemieši?
A: Taizemieši runā taizemiešu valodā, kurai ir vairākas reģionālās variācijas.
J: Kādu reliģiju pārstāv lielākā daļa taizemiešu?
A: Lielākā daļa taizemiešu ir Theravada budisma sekotāji.
J: Cik daudz taizemiešu dzīvo Taizemē?
A: Taizemē dzīvo aptuveni 60 miljoni taizemiešu.
J: No kurienes cēlušies taizemieši?
A: Taizemieši, visticamāk, ir cēlušies no Ķīnas provinces Guangxi.
J: Kad taizemieši sāka pārcelties uz dienvidiem?
A: Tai tautu tautas sāka pārcelties uz dienvidiem starp 8. un 10. gadsimtu.
J: Kādas bija dažas no pirmajām Taizemes valstīm?
A: Dažas no agrīnajām Taizemes valstīm bija Sukhothai Karaliste un Suphan Buri province.
Meklēt