Ulsterskoti (skoti-īri): izcelsme, vēsture un diaspora

Ulsterskoti (skoti-īri): izcelsme, vēsture un plašā diaspora — no 17. gs. Ulsteras kolonizācijas līdz emigrācijai uz ASV, Kanādu, Austrāliju un Dienvidameriku.

Ulsterskoti (bieži saukti arī par skoti-īriem) ir etniskā un kultūras kopiena Īrijas ziemeļdaļā, kas cēlusies galvenokārt no zemo zemienu Skotijas iedzīvotājiem un no Anglijas—īpaši no robežreģiona, kuru vēsturiski pazīst kā Border Reivers. Liela daļa no šiem kolonistiem ieradās Ulsterā 17. gadsimtā, galvenokārt saistībā ar Ulsteras plantāciju, ko pavēlēja īstenot Anglijas Džeimss I. Zeme tika atņemta daudzām īru muižniecēm, un uz tās tika apmežināti protestantu koloniāti, kas ilgtermiņā būtiski mainīja reģiona demogrāfiju un reliģisko kartējumu.

Izcelsme un agrākās ieceļošanas viļņi

Ulsterskotu saknes ir daudzveidīgas. Lielākā daļa kolonistu nāca no Skotijas zemienes un robežreģioniem, bet daļa bija cēlušies arī no Galovejas un Eiršīras. Agrākajos laikos Ulsterā bija novērojama arī Skotijas gallowglass (latviski bieži saukti par “gallowglas” vai “gallogli”), kas bija profesionāli kareivji no mūžsenās Ziemeļrietumu Skotijas, kuri sāka ierasties daudzus gadsimtus pirms plantācijas un kalpoja kā algotņi dažādu ķēniņu un lādu kalpos.

Valoda, reliģija un kultūra

Ulsterskoti saglabāja dažādus kultūras elementus no Skotijas, tostarp dialektus, lauku paradumus un protestantu ticības formas. Svarīgākās iezīmes:

• Valoda: daļa kopienas runāja skotu valodas dialektu (Ulster Scots), kas vēlāk sajaucās ar vietējo angļu dialektu, radot raksturīgu Ulsteras angļu izrunu un leksiku.
• Reliģija: lielākoties presbiterieši un citu protestantu konfesiju piekritēji; tas atšķīrās no lielākās daļas īru katoliskās iedzīvotības un gāja roku rokā ar politiskām un sabiedriskām saišu atšķirībām.
• Kultūras mantojums: mūzika, folklora, saimniekošanas veidi un armijas tradīcijas (kā piem. robežreiveru dzīvesveids) ietekmēja gan Ulsteras, gan emigrējušo kopienu identitāti.

Ulsteras vēsture un sociālais konteksts

Plantācija un vēlākie notikumi — pārvietošana, zemes sadalīšana, reliģiskas un politiskas spriedzes — radīja ilgstošu saspīlējumu starp protestantu ieceļotājiem un vietējām katoliskajām kopienām. Šīs atšķirības vēlāk kļuva par vienu no faktoriem, kas ietekmēja politiskās un sabiedriskās attiecības Ulsterā, īpaši Ziemeļīrijas veidošanās un 19.–20. gadsimta konfliktiem.

Emigrācija un diaspora

Ulsterskotu kopienas ievērojami emigrēja, it īpaši 18. gadsimtā, meklējot zemi un izdzīvošanas iespējas. Lielākie mērķi bija Amerikas Savienotās Valstis un citas Britu impērijas teritorijas — Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un Dienvidāfrika —, bet arī uz Argentīnu un Čīli Dienvidamerikā devās mazāks skaits. Emigrācija atstāja spēcīgas pēdas mērķvalstīs: īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs skoti-īri kļuva pazīstami kā pretošanās gars, kalpošanas pie robežlīnijas pionieru kopienās un būtiska ietekme uz Appalachiju kultūru (mūzika, ticības prakses, lauksaimniecības tradīcijas).

Terminoloģija: “Skoti-īri”, “Scotch-Irish” un citi nosaukumi

Latviešu valodā bieži lieto gan “ulsterskoti”, gan skoti-īri. Amerikāņu terminoloģijā sastopami dažādi vārdi: Merriam‑Webster un citi avoti liecina, ka termins Scotch‑Irish ir reģistrēts jau no 1744. gada, savukārt forma Scots‑Irish dokumentēta vēlāk (piem., 20. gadsimtā). Šie termini apzīmē galvenokārt tos Ulsteras protestantu pēctečus, kas emigrēja uz Ziemeļameriku. Ir svarīgi neļaut sajaukt šos nosaukumus ar “īru-skotiem” — pēdējie parasti ir salīdzinoši neseni īru emigranti uz Skotiju, kas ir atšķirīga migrācijas plūsma un identitāte.

Mūsdienu nozīme

Ulsterskotu mantojums ir redzams gan Ziemeļīrijas politiskajā un kultūras dzīvē, gan diasporā. Ulster Scots valodas un kultūras atdzimšana, kā arī centieni saglabāt kultūras mantojumu — mūziku, literatūru un tradīcijas — turpina ietekmēt reģiona identitāti. Tajā pašā laikā vēsturiski radušās plaisas un pretrunas ir sarežģījušas attiecības starp kopienām un bijušas nozīmīgs faktors politiskajos procesos Īrijas ziemeļos.

Rezumējot: Ulsterskoti ir daudzslāņaina kopiena ar saknēm Skotijas zemienē un robežos, kura, ieceļojot Ulsterā galvenokārt 17. gadsimtā, radīja nozīmīgu kultūras, valodas un reliģijas ietekmi reģionā. Vēlākā emigrācija plaši izplatīja šo mantojumu pa pasauli, kur tas ietekmēja gan vietējās kopienas, gan jaunās diasporas identitātes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir etniskā grupa, kas pazīstama kā Ulsteras skoti?

J: Kā viņi ieņēma Īriju?

J: No kurienes bija cēlušies vairums no viņiem?

Uz kurieni daudzi no viņiem emigrēja?

J: Kāds ir tradicionālais apzīmējums šiem imigrantiem, kas vēlāk pārcēlās uz Ameriku?

J: Vai ir kāds jaunāks šī termina veids, ko lieto Amerikā?

Meklēt pēc burta