Svahili — tauta, valoda un kultūra Āfrikas austrumu piekrastē
Atklāj Svahili — bagātu piekrastes tautu, valodu un kultūru Kenijā, Tanzānijā un Mozambikā; vēsture, tradīcijas un ~90 miljoni runātāju ietekme Austrumāfrikā.
Svahili ir tauta un kultūra, kas tradicionāli dzīvo Āfrikas austrumu piekrastē — galvenokārt Kenijas un Tanzānijas piekrastes reģionos un salās, kā arī Mozambikas ziemeļos. Etnisko svahilu skaits tiek lēsts ap 1 328 000 cilvēku, savukārt svahili valodā runājošo skaits ir daudz lielāks — dažādos avotos min aptuveni 90 miljonus cilvēku (ieskaitot daudzus, kuriem tā ir otrā valoda). Nosaukums Svahili cēlies no arābu valodas vārda sawāḥil (burtiski "piekrastes [cilvēki]") un nozīmē "piekrastes iedzīvotāji". Šo jēdzienu bieži lieto divējādi: gan kā etnisku apzīmējumu (etniskie svahili), gan kā vispārīgu terminu tiem, kas runā svahili valodā (waswahili).
Valoda
Svahili valoda (kiswahili) pieder pie Bantu valodu atzara un ir viena no svarīgākajām konvekcijas valodām Āfrikas austrumos. Tā ir morfoloģiski aglutinējoša, izmanto bagātu nomu klašu sistēmu un verbālās piedevas (prefixus un sufiksus), kas norāda laiku, aspektu un objektu. Svahili leksikā ir daudz aizņēmumu no arābu valodas, bet arī no persiešu, portugāļu, indijas valodu un mūsdienu angļu valodas, kas atspoguļo vēsturiskās tirdzniecības un kontaktu saknes.
Standartizētā rakstība šobrīd izmanto latīņu alfabētu; vēsturiskais rakstības veids bija arābu burtu versija, kas zināma kā ajami (ajami svahili). Pastāv vairākas dialektālās atšķirības — populārākie dialekti piekrastē ir Kiunguja (Zanzibāra), Kimvita (Mombasa) un citi iekšzemes varianti. Kiunguja dialekts bieži tiek uzskatīts par literārā un mediju standarta pamatu.
Daži izplatīti un vienkārši svahili vārdi un frāzes:
- Jambo / Habari? — Sveiciens, "Kā iet?"
- Asante — Paldies
- Tutaonana — Uz redzēšanos
- Ndiyo / Hapana — Jā / Nē
Izplatība un statutārais statuss
Svahili darbojas kā svarīga lingua franca visā Austrumāfrikā — to lieto Kenijā, Tanzānijā, Ugandā, Ruandā, Burundi, Demokrātiskajā Kongo Respublikā un Komoru salās, kā arī daļēji Mozambikā un Somālijas rietumos. Valsts līmeņa statuss atšķiras: Tanzānijā svahili ir valsts un galvenā mācību un administratīvā valoda, bet Kenijā kopš 2010. gada Konstitūcijas svahili ir gan nacionālā, gan oficiālā valoda līdzās angļu valodai. Dažās valstīs, piemēram, Mozambikā un Komoru salās, oficiālās administratīvās prasības var prasīt arī citu valstu valodas — vietā minētās valodas ietver portugāļu valodu Mozambikā un franču valodu Komoru salās.
Kultūra un vēsture
Kultūras ziņā svahili piekrastes sabiedrības ir rezultāts ilgstošiem tirdzniecības un migrācijas kontaktiem starp afrikāņiem, arābiem, persiešiem, indusiem un eiropejiešiem. No 7.–10. gs. piekrastes pilsētas attīstījās kā tirdzniecības centri, bet 16. gadsimtā šajā reģionā ietekmi izplatīja arī portugāļi. Vēlāk Omani Sultānija nostiprināja savas saites ar Zanzibāru. Šīs mijiedarbības redzamas arhitektūrā (piem., Stone Town Zanzibārā), mūzikā (taarab), tekstilizstrādājumos (kanga, kitenge), kulinārijā (jūras veltes, rīsi ar garšvielām) un reliģijā (islams ir dominējošā reliģija daudzās piekrastes kopienās).
Kopienas, identitāte un mūsdienu loma
Problēma, kas bieži rodas runājot par svahili, ir atšķirība starp lingvistisko un etnisko identitāti. Tikai neliela daļa no tiem, kas lieto svahili, ir pirmās valodas lietotāji vai etniski svahili; liela daļa ir bilingvāli vai multilingvāli pilsētnieki un lauksaimnieki, kuri svahili izmanto kā kopīgu saziņas līdzekli. Mūsdienās svahili ir svarīgs plašsaziņas līdzekļu, izglītības, literatūras un starpvalstu komunikācijas instruments, un tā loma kā reģionālai saziņas valodai turpina pieaugt.
Noslēgumā: Svahili ir gan dzīva valoda, gan daudzveidīga kultūras tradīcija, kas izveidojusies caur gadsimtu mijiedarbību starp dažādām tautībām un ietekmēm. Tā nozīme Austrumāfrikas reģionā ir gan vēsturiska, gan mūsdienīga — no vietējām kopienām līdz starptautiskai sadarbībai.
Definīcija
Svahili ir unikāli bantu iedzīvotāji Austrumāfrikas piekrastē, galvenokārt no Kenijas, Tanzānijas un Mozambikas. Viņus galvenokārt vieno kultūra un dzimtā valoda kisvahili, kas ir bantu valoda. Ir arābi, persieši un citi migranti, kas piekrasti sasnieguši, kā daži uzskata, jau 7.-8. gs. p. m. ē., un sajaukušies ar tur dzīvojošajiem vietējiem iedzīvotājiem, kurus tagad uzskata par svahili. Šīs ietekmes dēļ svahili valodā ir daudz aizgūtu vārdu no arābu un persiešu valodas. Arheologs Felikss Čami uzskata, ka bantu apmetnes Austrumāfrikas piekrastē pastāvēja jau 1. tūkstošgades sākumā. No 6. gadsimta tās kļuva nozīmīgākas, jo pieauga tirdzniecība (galvenokārt ar arābu tirgotājiem), palielinājās iedzīvotāju skaits un turpinājās centralizēta urbanizācija. Tā attīstījās svahili pilsētu valstis.
Reliģija
Islāms Austrumāfrikas piekrastē ienāca ap 1012. gadu pēc Kristus dzimšanas, kad tirgotāji no Persijas līča un Arābijas pussalas turpināja ceļot uz šiem reģioniem musonu sezonas laikā un uzturēja kontaktus ar vietējiem iedzīvotājiem, izmantojot tirdzniecību, laulības un domu apmaiņu. Šīs mijiedarbības dēļ lielākā daļa svahili mūsdienās ir musulmaņi. Svahili ievēro ļoti stingru un ortodoksālu islāma formu.
Ekonomika
Gadsimtiem ilgi svahili lielā mērā bija atkarīgi no Indijas okeāna tirdzniecības. Svahili ir spēlējuši nozīmīgu starpnieka lomu starp Austrumāfriku, Centrālāfriku un Dienvidāfriku un ārpasauli. Tirdzniecības kontaktus jau 100. gs. pēc Kristus ir atzīmējuši romiešu agrīnie rakstnieki, kas pirmajā gadsimtā apmeklēja Austrumāfrikas piekrasti. Tirdzniecības ceļi stiepās pāri Tanzānijai līdz mūsdienu Zairai. Pa tiem preces tika nogādātas piekrastē un pārdotas arābu, indiešu un portugāļu tirgotājiem, un tās sasniedza pat Ķīnu un Indiju. Šīs tirdzniecības materiāli tika atrasti arī Lielajā Zimbabvē. Viduslaikos ziloņkauls un vergi kļuva par nozīmīgu ienākumu avotu. Daudzi no Zanzibārā pārdotajiem vergiem nonāca Brazīlijā, kas tolaik bija Portugāles kolonija. Mūsdienās svahili zvejnieki joprojām paļaujas uz okeānu, kas ir viņu galvenais ienākumu avots. Zivis viņi pārdod saviem iekšzemes kaimiņiem apmaiņā pret iekšzemes produktiem.
Saistītās lapas
- Svahili valoda
Jautājumi un atbildes
J: Kur ir sastopami svahili tauta un kultūra?
A: Svahili ir sastopami Āfrikas austrumu piekrastē, galvenokārt Kenijas un Tanzānijas piekrastes reģionos un salās, kā arī Mozambikas ziemeļos.
J: Cik daudz ir svahili tautības cilvēku?
A: Svahili skaits ir aptuveni 1 328 000 cilvēku.
J: Cik daudz ir svahili valodā runājošo?
A: Svahili valodā runājošo skaits ir aptuveni 90 miljoni cilvēku.
J: Kāda ir vārda svahili nozīme?
A: Vārds svahili cēlies no arābu valodas vārda Sawahil un nozīmē "piekrastes iedzīvotāji".
J: Vai svahili ir oficiālā valoda Kenijā un Mozambikā?
A: Svahili nav oficiālā valoda Kenijā un Mozambikā. Svahili valodā runājošajiem, kas dzīvo citur Austrumāfrikā, arī ir jālieto attiecīgo valstu oficiālās valodas: Svahiliu izmanto angļu valodā Kenijā, portugāļu valodā Mozambikā un franču valodā Komoru salās.
Vai visi svahili valodā runājošie ir etniskie svahili?
Atbilde: Nē, tikai neliela daļa no tiem, kas lieto svahili, ir pirmās valodas lietotāji, un vēl mazāk ir etniskie svahili. Termins "svahili" var nozīmēt "tie, kas runā svahili", vai arī "etniskie svahili".
J: Kā svahili valodas tradīcija ir saistīta ar termina "svahili" lietojumu?
A: Svahili lingvistiskā tradīcija, kurā tos, kas runā šajā valodā, bieži dēvē par svahili (waswahili) neatkarīgi no to faktiskās etniskās izcelsmes. Citiem vārdiem sakot, termins "svahili" var nozīmēt "tie, kas runā svahili valodā", vai arī tas var nozīmēt "etniskie svahili cilvēki".
Meklēt