Indīgas gāzes — definīcija, veidi, iedarbība un drošības pasākumi

Uzziniet, kas ir indīgas gāzes, to veidus, iedarbību un svarīgākos drošības pasākumus — simptomi, riski un praktiski padomi ātrai un drošai rīcībai.

Definīcija un galvenās īpašības

Indīgā gāze ir jebkura gāze, kas ir arī inde. Ja indīgās gāzes ir pietiekami lielā koncentrācijā, tās var nogalināt vai ievainot cilvēku. Pastāv ļoti daudzveidīgs dažādu indīgu gāzu klāsts, un katrai no tām piemīt savas īpašības — toksicitātes mehānisms, fiziskie parametri (piem., blīvums attiecībā pret gaisu, uzliesmojamība, gaistošums) un ķīmiskā reaktivitāte. Daudzi toksiski šķidrumi ir gaistoši, un to tvaiki klasificējas kā indīgas gāzes; piemēram, ķīmiskajos ieročos minētās vielas bieži ir šķidras formas, kā tas ir ar sinepju gāzi un VX, kas ir viskozi šķidrumi, kuri izkliedējas smalkā miglā.

Mazās koncentrācijās kodīgas indīgas gāzes parasti izraisa kairinājumu un var būt ar smaku, taču tas nav uzticams indikators. Daudzas gāzes ir bez smakas vai mazā koncentrācijā neatklāmas ar deguna palīdzību — tas padara tāmīdu īpaši bīstamas. Jāņem vērā arī, ka skābeklis ir nepieciešams dzīvībai; visas citas gāzes var izspiest skābekli no elpojamā gaisa un izraisīt nosmakšanu, taču tas nenozīmē, ka tās klasificē kā indīgas gāzes. Piemēri, ko bieži sastop, ir slāpeklis un oglekļa dioksīds, kas ir asfiksanti (nosakāmas kā nedirecti toksiskas gāzes). Tāpat gāzes var būt bīstamas, ja tās ir viegli uzliesmojošas.

Veidi un iedarbības mehānismi

Indīgās gāzes iedala pēc to toksiskuma veida un ķīmiskā mehānismā. Galvenie tipi un to iedarbības piemēri:

• Kodīgas indīgas gāzes, piemēram, ūdeņraža hlorīds, izraisa ķīmiskus ādas un plaušu apdegumus. Tas var izraisīt plaušu piepildīšanos ar šķidrumu (toksisku edema), kas var beigties ar nāvi.
• Alkilējošās indīgās gāzes, piemēram, metilhlorīds, iedarbojas uz cilvēka DNS un olbaltumvielām. Tas izraisa šūnu bojāeju, mutācijas, potenciāli vēzi un citus simptomus. Sinepju gāze ir alkilējoša viela.
• Gāzes, kas cilvēka organismā izdala fluorīda jonus, var izraisīt kalcija izsīkumu asinīs, kas var novest pie sirds ritma traucējumiem un sirdslēkmes. Piemēri: fluorūdeņradis un hlora trifluorīds.
• Amonjaks var izraisīt kodīgus apdegumus acīs, ādā un elpceļos.
• Ūdeņraža sulfīdam ir spēcīga smarža zemu koncentrāciju gadījumā, bet tas ātri desensibilizē degunu, radot viltus drošības sajūtu; augstās koncentrācijās tas var apturēt elpošanu, bloķējot elpošanas centru.
• Nervu aģenti ir ļoti toksiski šķidrumi, kas viegli iztvaiko; tie kavē nervu sistēmas bioķīmiskos procesus, traucējot muskuļu kontroli un elpošanu, kā rezultātā var rasties nāve no elpošanas mazspējas.

Papildus iepriekš minētajiem, pastāv arī citi svarīgi toksiskuma veidi:

• Ogļskābās gāzes un oglekļa monoksīds: CO ir īpaši bīstams, jo tas saistās ar hemoglobīnu un kavē skābekļa transportu. CO ir bez smaržas un viegli nogalina. Oglekļa dioksīds un inerti gāzes (piem., slāpeklis) var izspiest skābekli un izraisīt nosmakšanu.
• Reaktīvas un asfiksējošas gāzes, kā hlors un fosgēns, bojā elpceļu gļotādas un plaušas.

Klīniskie simptomi

Simptomi atšķiras pēc vielas un iedarbības intensitātes, bet bieži sastopami klīniskie rādītāji:

• Elpošanas grūtības, klepus, aizdusa, svilpošana krūtīs.
• Smaga acu un deguna kairinājuma sajūta, asarošana, redzes traucējumi.
• Ādas apsārtums, apdegumi, pūslīši vai dedzināšanas sajūta.
• Sakarā ar sistemisku saindēšanos — reibonis, vājums, vemšana, koordinācijas traucējumi, samaņas zudums.
• Sirds ritma traucējumi vai samaņas zudums smagā iedarbībā.

Rūpnieciskie un lauksaimniecības pielietojumi

Indīgās gāzes tiek izmantotas rūpniecībā kā reaģenti vai blakusprodukti ķīmiskajās pārstrādēs. Parasti to lietošana tiek optimizēta, lai panāktu nepieciešamo ķīmisko reakciju, neraugoties uz toksicitāti. Lieli rūpnieciskie piemēri ir sērūdeņradis, kas tiek sašķelts no naftas, hlors, kas tiek izmantots dažādos ķīmiskos nolūkos un dzeramā ūdens dezinfekcijai, un amonjaks, kas ir svarīgs mēslojumu ražošanā un citos ķīmiskos procesos. Arī fumiganti, piemēram, fosfīns, tiek izmantoti graudu dezinsekcijai — gāzes priekšrocība ir iztvaikošana pēc lietošanas, tādējādi samazinot nepieciešamību mazgāt pārtiku.

Nosakāšana un noteikšana

Jo īpaši bīstamas ir gāzes, kurām nav izteiktas smakas vai kuras desensibilizē degunu (piem., ūdeņraža sulfīds). Tāpēc rūpniecībā un sabiedriskās telpās izmanto:

• konkrētus gāzu detektorus (fiksētas iekārtas vai portatīvi monitori) ar trauksmes signālu;
• smaka kā uzticamu indikatoru neuzskatīt — neuzticamība deguna jutībai (smakas nogurums) un individualitāte;
• laboratorijas analīzes un krāsu indikatoru testus specifisku gāzu noteikšanai.

Uzglabāšana, transportēšana un drošība

Droša rīcība ar indīgām gāzēm prasa stingru kontroli un procedūras:

• pareiza iepakošana un marķēšana saskaņā ar bīstamību;
• atbilstoša ventilācija telpās, kur var rasties noplūdes;
• gāzu detektoru uzstādīšana vietās ar potenciālu risku;
• personīgā aizsardzības aprīkojuma (PAA) lietošana: respiratori ar piemērotām kasetnēm vai piegādātās skābekļa sistēmas, ķimikālijām izturīgi cimdi, acu un sejas aizsargi;
• izolētas un brīdinājuma nozīmju zonas, īpaši ar smagām (parasti zemākas par gaisu) gāzēm, kas sakrājas zemā vietā;
• apmācīti darbinieki un ārkārtas reaģēšanas plāni, tostarp evakuācijas un noplūdes ierobežošanas procedūras;
• atbilstība vietējiem un starptautiskiem normatīviem par bīstamām vielām un to pārvadāšanu.

Pirmā palīdzība un medicīniskā palīdzība

Ja ir aizdomas par iedarbību uz indīgu gāzi:

• ja iespējams, nogādāt cietušo uz svaigu gaisu (neapdraudot sevi);
• noņemt piesārņotu apģērbu; izvairīties no tā, lai pats paliekas tiktu saindētas;
• ja ir redzamas ķīmiskas apdeguma pazīmes, skalot skartos ādas laukumus lielu daudzumu tekoša ūdens; pēc tam meklēt medicīnisko palīdzību;
• viņu stāvokli jāuzrauga (elpošana, samaņa) un nepieciešamības gadījumā jāveic neatliekamā palīdzība (CPR) līdz profesionālas aprūpes saņemšanai;
• specifiskas indes gadījumā medicīna var izmantot antidotus — piemēram, nervu aģentu iedarbībā var būt nepieciešama atropīna un pralidoksīma lietošana; fluorūdeņraža (HF) apdegumu gadījumā medicīniski tiek izmantota kalcija (piem., kalcija glikonāts) vietēja vai sistēmiska lietošana. Tomēr antidotu lietošana un devas jāveic vienīgi medicīnas speciālistiem.
• ārkārtas situācijās nekavējoties saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību un informēt par konkrēto vielu, ja tā ir zināma.

Svarīgi: neiesaistīties glābšanā bez piemērota PAA, ja gāzes koncentrācija var apdraudēt glābēju.

Vides ietekme un atkritumu apsaimniekošana

Daudzas indīgas gāzes var nozīmīgi ietekmēt vidi, piesārņojot gaisu un ūdeņus vai izraisot ķīmiskas reakcijas ķēdē pie tieša nonākšanas. Atkritumu likvidēšanas procedūras parasti prasa speciālu neitralizāciju, katalītisku noārdīšanu vai drošu augstas temperatūras sadedzināšanu speciālās iekārtās, un tās jāveic atbilstoši normatīvajiem aktiem. Nelikumīga vai nepareiza izmešana var radīt plašas veselības un drošības problēmas.

Kopsavilkums — ko ņemt vērā

• Indīgās gāzes ir dažādas — to toksicitāte un efekti var būt tūlītēji vai latentāki.
• Smaka nav drošs indikators; daudzas gāzes ir bez smaržas vai desensibilizē degunu.
• Droša darbība prasa detektorus, ventilāciju, pienācīgu uzglabāšanu, PAA un apmācītu personālu.
• Pirmā palīdzība jāsniedz ātri, bet ar piesardzību — medicīniskā palīdzība bieži vien ir nepieciešama un antidoti jālieto tikai speciālistiem.

Ja strādājat ar vai esat pakļauts iespējamai indīgu gāzu iedarbībai, ievērojiet darba aizsardzības prasības, pārliecinieties par ierīču un detektoru tehnisko stāvokli un regulāri apmāciet personālu par rīcības plāniem ārkārtas situācijās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir indīgā gāze?

J: Kā kodīgas indīgas gāzes parasti ietekmē cilvēkus?

J: Kādi ir daži piemēri parastām gāzēm, kas nav indīgas?

J: Kā darbojas alkilējošās indes?

J: Kādus bojājumus cilvēkam var izraisīt fluorīda joni?

J: Kāpēc kāds varētu izmantot indīgu gāzi rūpniecībā?

Meklēt pēc burta