Indīgā gāze
Indīgā gāze ir jebkura gāze, kas ir arī inde. Ja indīgās gāzes ir pietiekami lielā koncentrācijā, tās var nogalināt vai ievainot cilvēku. Pastāv daudzveidīgs dažādu indīgu gāzu klāsts, un katrai no tām piemīt unikālas īpašības. Daudzi toksiski šķidrumi ir arī gaistoši, un to tvaiki ir indīgas gāzes. "Indīgā gāze" var attiekties uz indēm ķīmiskajos ieročos, taču lielākā daļa no tām patiesībā ir šķidrumi, piemēram, sinepju gāze un VX ir viskozs šķidrums, kas izkliedējas smalkā miglā.
Mazos daudzumos kodīgas indīgas gāzes parasti izraisa kairinājumu, un tām var būt smaka, taču tā nav universāla. Ir vairākas gāzes, kas var nogalināt mānīgi, bez brīdinošas smakas vai kairinājuma.
Visas gāzes, izņemot skābekli, var izspiest gaisu un izraisīt nāvi nosmakšanas rezultātā. Tas nenozīmē, ka tās ir indīgas gāzes. Slāpeklis un oglekļa dioksīds ir divi izplatīti piemēri. Tas jāņem vērā, rīkojoties ar saspiestu vai sašķidrinātu gāzi. Gāzes var būt bīstamas arī tāpēc, ka tās ir viegli uzliesmojošas (viegli uzliesmo).
Indīgas gāzes var vieglāk nodarīt traumas nekā cietas vai šķidras indes, jo tās izkliedējas (pārvietojas) gaisā, pakļaujot iedarbībai ādu, un tās ir viegli ieelpojamas. Tūlītēja saskare ar kodīgu gāzi izraisa ādas un plaušu ķīmiskus apdegumus. Vairākas indīgās gāzes, iekļūstot cilvēka ķermeņa iekšienē un asinīs, tās ieelpojot vai caur ādu, izraisa saindēšanos. Saindēšanās gadījumā bieži vien ir nepieciešama medicīniskā palīdzība; ar vienkāršu cietušā atdalīšanu no gāzes nepietiek, lai novērstu simptomus.
- Kodīgas indīgas gāzes, piemēram, ūdeņraža hlorīds, izraisa ķīmiskus ādas un plaušu apdegumus. Tas izraisa plaušu piepildīšanos ar šķidrumu, kas var izraisīt nāvi.
- Alkilējošās indīgās gāzes, piemēram, metilhlorīds, iedarbojas uz cilvēka DNS un olbaltumvielām. Cilvēka šūnās tas izraisa šūnu nāvi, vēzi un dažādus simptomus, ko izraisa alkilēto olbaltumvielu darbības traucējumi. Sinepju gāze ir alkilējoša viela.
- Gāzes, kas fluorīda jonus izdala cilvēka organismā, var izraisīt kalcija zudumu asinīs, kas izraisa sirdslēkmi un nāvi. Piemēram, fluorūdeņradis un hlora trifluorīds.
- Amonjaks var izraisīt kodīgus apdegumus.
- Ūdeņraža sulfīdam ir spēcīga smarža, taču tā viegli desensibilizē degunu. Pēc tam tas var izslēgt elpošanas centru smadzenēs, kas aptur elpošanas refleksu un nogalina upuri no nosmakšanas.
- Nervu aģenti ir indīgi šķidrumi, kas viegli iztvaiko. Tie izslēdz bioķīmiskos procesus, kas ļauj muskuļiem atslābināties. Rezultātā visi muskuļi, tostarp elpošanai nepieciešamie muskuļi, saraujas, izraisot nāvi no nosmakšanas.
Indīgās gāzes tiek izmantotas rūpniecībā kā ķīmiskie reaģenti. Ķīmiskās reakcijas, kurās tās var izmantot, ir svarīgākas par to toksiskumu. Mūsdienās ķīmiķi cenšas izvairīties no indīgu gāzu izmantošanas, taču bieži vien tas nav iespējams. Liela apjoma rūpniecisko indīgo gāzu piemēri ir sērūdeņradis, kas tiek sašķelts no naftas, hlors, kas tiek izmantots dažādos ķīmiskos nolūkos un dzeramā ūdens dezinfekcijai, un amonjaks, kas pats par sevi ir vērtīgs mēslojums un papildus ķīmiskiem lietojumiem var tikt pārvērsts arī dažādos citos mēslošanas līdzekļos.
Daži fumiganti (ķīmiskās vielas, ko izmanto kaitēkļu iznīcināšanai) ir arī indīgas gāzes, piemēram, fosfīns, ko izmanto graudos dzīvojošo kaitēkļu iznīcināšanai. Gāzes priekšrocība ir tā, ka pēc lietošanas tā iztvaiko, tāpēc, apstrādājot pārtiku ar gāzi, nav nepieciešams to izskalot, lai atbrīvotos no indes. Dažas gāzes var nogalināt, bet dažas - nē. Gāzēm ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Apdegumu, kas rodas pēc uzbrukuma ar sinepju gāzi, krāsošana
Kareivis Sīrijā ar šauteni AK-47 un gāzmasku
Padomju Savienībā ražota ķīmiskā ieroča stobrs no Albānijas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir indīgā gāze?
A: Indīgā gāze ir jebkura gāze, kas ir arī inde. Tā var nogalināt vai ievainot cilvēku, ja tās ir daudz, un ir daudz dažādu veidu ar savām īpašībām. Daudzi toksiski šķidrumi var viegli iztvaikot normālā temperatūrā un kļūt par indīgām gāzēm.
J: Kā kodīgas indīgas gāzes parasti ietekmē cilvēkus?
A: Mazos daudzumos kodīgas indīgas gāzes parasti izraisa kairinājumu, un tām var būt smaka, taču ne vienmēr tā ir. Tās var izraisīt ķīmiskus ādas un plaušu apdegumus, ja nonāk cilvēka organismā, ieelpojot vai saskaroties ar ādu.
J: Kādi ir daži piemēri parastām gāzēm, kas nav indīgas?
A: Visas gāzes, izņemot skābekli, var pārņemt gaisu un izraisīt nāvi nosmakšanas rezultātā. Šādu neindīgu gāzu piemēri ir slāpeklis un oglekļa dioksīds.
J: Kā darbojas alkilējošās indes?
A: Alkilējošie indi uzbrūk cilvēka DNS un olbaltumvielām, izraisot šūnu nāvi, vēzi un dažādus simptomus, ko izraisa alkilēto olbaltumvielu darbības traucējumi. Sinepju gāze ir alkilējošas vielas piemērs.
J: Kādus bojājumus cilvēkam var izraisīt fluorīda joni?
A: Fluorīda joni, nonākot cilvēka organismā, var izraisīt kalcija zudumu asinīs, kas izraisa sirdslēkmi un nāvi. Piemēri ir fluorūdeņradis un hlora trifluorīds.
J: Kāpēc kāds varētu izmantot indīgu gāzi rūpniecībā?
A: Indīgās gāzes izmanto rūpniecībā kā ķīmiskos reaģentus noteiktām reakcijām, kuras nevar veikt bez tām, lai gan tās ir toksiskas vielas; ķīmiķi cenšas izvairīties no to izmantošanas, kad vien iespējams. Dažus fumigantus (ķīmiskās vielas, ko izmanto kaitēkļu iznīcināšanai), piemēram, fosfīnu, arī var klasificēt kā indīgas gāzes to toksiskuma dēļ, taču tām ir tādas priekšrocības kā, piemēram, ka pēc lietošanas tās iztvaiko, tāpēc ar tām apstrādāto pārtiku pēc tam nav nepieciešams noskalot.
