Ārieši (Āriji) ir vēsturisks un lingvistisks termins, ar kuru sevi apzīmēja daļas no seno Indijas, Eiropas un Irānas iedzīvotājiem — proti, tie, kas runāja arijas (= āriešu) valodu atvasinājumiem. No šī pašapzīmējuma cēlušās valodas ietver seno sanskritu un avestiešu valodu, kas pieder plašākai indoeiropiešu valodu saimei. Vārds ārijs būtībā nozīmē «dižciltīgs», «cienījams» vai «piederīgs savai tautai/kultūrai», un senie irāņi lietoja nosaukumu Āriji, lai apzīmētu šādu grupu; mūsdienu valodas saistībā ar šo sakni ir arī nosaukums Irāna, kas nozīmē «Ārijas zeme».
Nosaukuma izcelsme un avoti
Avestiešu tekstos parādās nosaukumi, kas saistīti ar Āriju. Piemēram, avestiešu izteiciens Airiianəm vaēǰō "Ārijas plašumi" (minēts zoroastriešu Avestā, Vendidad, Fargard 1) tiek interpretēts kā norāde uz Ārijas dzimteni un vienu no Ahura Mazda «sešpadsmit perfektajām zemēm». Citas avestiešu formas ir airyō.šayana "Ārijas tauta" un airyā daiŋˊhāvā "Ārijas zemes". Senie grieķu autori šīs zemes un tautas sauca par Ariana. Arī sanskrita nosaukums Āryāvarta — «āriešu mājvieta» — tika attiecināts uz reģionu mūsdienu Indijas ziemeļos. Viduspersiešu periodā Sasānijas impērijas nosaukums Eran-šar tika tulkots kā «Ārijas impērija»; līdz ar to mūsdienu nosaukums Irāna ir tieša sakarībā ar šo senāko etnonīmu.
Valodas un literārie avoti
Sanskrits (īpaši Vēdu/Senās sanskrita — Rigvedas — strata) un avestiešu valoda ir galvenie avoti, kuros saglabājusies informācija par seno āriešu kultūru un pašapzīmējumu. Sanskrits tiek uzskatīts par vienu no senāk pierakstītajiem indoeiropiešu valodu veidiem; Rigvedas daļas bieži min kā vienu no agrīnākajiem šādu tekstu kopumiem indoeiropiešu valodās. (Sk. arī vēdas un Rigvedas atsauces.)
Vēsturisks un etnolingvistisks konteksts
Lingvistiskie un arheoloģiskie pētījumi parāda, ka proto‑indoeiropiešu atzars, ko sauc par proto‑indo‑iraniāņu, attīstījās un vēlāk sadalījās divās galvenajās līnijās: indoāriešos (kuri iekaroja un integrējās Dienvidāzijā) un irāņos (kuri veidoja grupas Persijā un Centrālajā Āzijā). Tas notika vairākos gadsimtos pirms mūsu ēras, ar lielu variāciju datējumos, ko dažādi pētījumi novieto aptuveni 2. — 1. tūkstošgadē p. m. ē.
Mūsdienu izmantojums un pārpratumi
Ir svarīgi atzīmēt, ka termins ārijs sākotnēji bija kultūrlingvistisks pašapzīmējums, nevis stingri bioloģisks vai «rasei» atbilstošs termins. Tomēr 19. un 20. gadsimtā šis jēdziens tika nepareizi izmantots rasistiskos un politiskos konstruktos, piemēram, nacionālisma un eugenikas teorijās. Mūsdienu vēstures un lingvistikas pētījumi izceļ, ka «āriešu» identitāte galvenokārt attiecas uz valodu, kultūru un pašapzīmējumu, nevis uz vienotu etnisku «rasi».
Īss kopsavilkums
- Ārieši (Āriji) — senais pašnosaukums, saistīts ar «nobles», «dižciltīgu» nozīmi;
- Valodas — galvenie avoti: sanskrits un avestiešu valoda, kas ir indoeiropiešu atzara dalībnieces;
- Teritorijas — tēmas attiecināmas uz reģioniem Persijā (Irānā), Dienvidāzijā (Āryāvarta) un apkārtnē;
- Mūsdienu nozīme — termins saglabājies valodnieciskā un kultūrvēsturiskā kontekstā; jāizvairās no vēsturiskām pārinterpretācijām, kas to izmanto politiskos vai rasistiskos nolūkos.
Oriģinālajos avotos un nosaukumos saglabājas Avestas frāzes un sanskrita termini, kas norāda uz šīs identitātes senumu un plašo ģeogrāfiju. Piemēram, avestiešu nosaukums Airiianəm vaēǰō un sanskrita Āryāvarta ir tieši saistīti ar šīs pašapzīmēšanās tradīcijas pieminēšanu reģionālajos un reliģiskajos tekstos.
