Kas ir Ārieši (Āriji)? Vēsture, valodas un izcelsme
Uzzini, kas ir Ārieši: vēsture, izcelsme un saistība ar sanskritu un avestiešu valodām, kā arī loma Indijas un Irānas kultūrā — padziļināta lingvistiska un vēsturiska analīze.
Ārieši (Āriji) ir vēsturisks un lingvistisks termins, ar kuru sevi apzīmēja daļas no seno Indijas, Eiropas un Irānas iedzīvotājiem — proti, tie, kas runāja arijas (= āriešu) valodu atvasinājumiem. No šī pašapzīmējuma cēlušās valodas ietver seno sanskritu un avestiešu valodu, kas pieder plašākai indoeiropiešu valodu saimei. Vārds ārijs būtībā nozīmē «dižciltīgs», «cienījams» vai «piederīgs savai tautai/kultūrai», un senie irāņi lietoja nosaukumu Āriji, lai apzīmētu šādu grupu; mūsdienu valodas saistībā ar šo sakni ir arī nosaukums Irāna, kas nozīmē «Ārijas zeme».
Nosaukuma izcelsme un avoti
Avestiešu tekstos parādās nosaukumi, kas saistīti ar Āriju. Piemēram, avestiešu izteiciens Airiianəm vaēǰō "Ārijas plašumi" (minēts zoroastriešu Avestā, Vendidad, Fargard 1) tiek interpretēts kā norāde uz Ārijas dzimteni un vienu no Ahura Mazda «sešpadsmit perfektajām zemēm». Citas avestiešu formas ir airyō.šayana "Ārijas tauta" un airyā daiŋˊhāvā "Ārijas zemes". Senie grieķu autori šīs zemes un tautas sauca par Ariana. Arī sanskrita nosaukums Āryāvarta — «āriešu mājvieta» — tika attiecināts uz reģionu mūsdienu Indijas ziemeļos. Viduspersiešu periodā Sasānijas impērijas nosaukums Eran-šar tika tulkots kā «Ārijas impērija»; līdz ar to mūsdienu nosaukums Irāna ir tieša sakarībā ar šo senāko etnonīmu.
Valodas un literārie avoti
Sanskrits (īpaši Vēdu/Senās sanskrita — Rigvedas — strata) un avestiešu valoda ir galvenie avoti, kuros saglabājusies informācija par seno āriešu kultūru un pašapzīmējumu. Sanskrits tiek uzskatīts par vienu no senāk pierakstītajiem indoeiropiešu valodu veidiem; Rigvedas daļas bieži min kā vienu no agrīnākajiem šādu tekstu kopumiem indoeiropiešu valodās. (Sk. arī vēdas un Rigvedas atsauces.)
Vēsturisks un etnolingvistisks konteksts
Lingvistiskie un arheoloģiskie pētījumi parāda, ka proto‑indoeiropiešu atzars, ko sauc par proto‑indo‑iraniāņu, attīstījās un vēlāk sadalījās divās galvenajās līnijās: indoāriešos (kuri iekaroja un integrējās Dienvidāzijā) un irāņos (kuri veidoja grupas Persijā un Centrālajā Āzijā). Tas notika vairākos gadsimtos pirms mūsu ēras, ar lielu variāciju datējumos, ko dažādi pētījumi novieto aptuveni 2. — 1. tūkstošgadē p. m. ē.
Mūsdienu izmantojums un pārpratumi
Ir svarīgi atzīmēt, ka termins ārijs sākotnēji bija kultūrlingvistisks pašapzīmējums, nevis stingri bioloģisks vai «rasei» atbilstošs termins. Tomēr 19. un 20. gadsimtā šis jēdziens tika nepareizi izmantots rasistiskos un politiskos konstruktos, piemēram, nacionālisma un eugenikas teorijās. Mūsdienu vēstures un lingvistikas pētījumi izceļ, ka «āriešu» identitāte galvenokārt attiecas uz valodu, kultūru un pašapzīmējumu, nevis uz vienotu etnisku «rasi».
Īss kopsavilkums
- Ārieši (Āriji) — senais pašnosaukums, saistīts ar «nobles», «dižciltīgu» nozīmi;
- Valodas — galvenie avoti: sanskrits un avestiešu valoda, kas ir indoeiropiešu atzara dalībnieces;
- Teritorijas — tēmas attiecināmas uz reģioniem Persijā (Irānā), Dienvidāzijā (Āryāvarta) un apkārtnē;
- Mūsdienu nozīme — termins saglabājies valodnieciskā un kultūrvēsturiskā kontekstā; jāizvairās no vēsturiskām pārinterpretācijām, kas to izmanto politiskos vai rasistiskos nolūkos.
Oriģinālajos avotos un nosaukumos saglabājas Avestas frāzes un sanskrita termini, kas norāda uz šīs identitātes senumu un plašo ģeogrāfiju. Piemēram, avestiešu nosaukums Airiianəm vaēǰō un sanskrita Āryāvarta ir tieši saistīti ar šīs pašapzīmēšanās tradīcijas pieminēšanu reģionālajos un reliģiskajos tekstos.

20. gadsimtā nacisms izmantoja svastiku kā simbolu. Agrāk šis simbols nozīmēja "veiksmi". Šī Irānas kaklarota tika atrasta Gilanā, Irānā, pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras, Irānas Nacionālais muzejs. Sākotnējā indoirāņu nozīme ir saistīta ar veiksmi, laimi vai labklājību.
Āriju valoda pielīdzināta indoeiropiešu valodai
18. gadsimta beigās eiropieši sāka lietot terminu "ārijas", lai apzīmētu sākotnējos aizvēsturiskos protoindoeiropiešus un viņu pēctečus līdz pat mūsdienām (t. i., indoeiropiešu tautas - tos kaukāziešus, kuri runā indoeiropiešu valodās). Šī bija 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā izplatītākā ariju definīcija. Šo definīciju izmantoja H. G. Vellss savā 1920. gadā izdotajā bestsellerā "Vēstures aprises". Daudzi jaunieši šo definīciju uzskata par novecojušu un politiski nekorektu, bet daži vecāka gadagājuma cilvēki to joprojām lieto, piemēram, 1989. gadā izdevumā Scientific American publicētajā Kolina Renfrū (Colin Renfrew) rakstā, kurā viņš izmanto vārdu "Ārijas" tā tradicionālajā nozīmē kā sinonīmu vārdam "indoeiropiešu".
Nacisms
19. gadsimta beigās daži eiropieši sāka lietot nosaukumu "āriji" tikai attiecībā uz Eiropas ziemeļu tautām (vienu no indoeiropiešu tautu atzariem) kā "tīru", "cēlu" un "augstāku" rasi, kas, pēc viņu domām, cēlusies no sākotnējiem ārijiem.
Teorija, ka ariāņi pirmie ieradās no Eiropas, kļuva īpaši pieņemta Vācijā. Plaši izplatījās uzskats, ka "vēdiskie ariji" ir tie paši cilvēki, kas goti, vandaļi un citas senās ģermāņu tautas, kas noveda Rietumromas impērijas pastāvēšanas galu. Šī ideja bieži tika sajaukta ar antisemītiskām idejām. Par nacistu galveno ideju kļuva "mistera rases" teorija. Pēc tam, kad 1933. gadā Vācijā varu pārņēma nacisti, šīs idejas noveda pie briesmīgām ebreju vajāšanām, kas beidzās ar holokaustu.
Mūsdienu skatījums
Mūsdienu zinātnieki, no kuriem daži arī nepiekrīt idejai, ka sākotnējie ariāņi jebkad dzīvojuši Eiropā, ir pilnībā nolieguši malā nacistu teoriju par rasismu. Lielākā daļa citu zinātnieku tomēr apgalvo, ka sākotnējie protoindoeiropieši patiešām dzīvoja pirms aptuveni 5000 gadiem Eiropas teritorijā uz austrumiem no Ukrainas un uz ziemeļiem no Kaukāza kalniem un ka sākotnējie ariji (indoirāņi jeb indoeiropiešu tautu austrumu atzars) no turienes migrēja uz austrumiem uz Irānu un Indiju, un no turienes uz rietumiem migrēja mūsdienu Eiropas tautu sākotnējie senči (indoeiropiešu tautu rietumu jeb Eiropas atzars). To sauc par kurgānu hipotēzi.
Saistītās lapas
- Indoeiropiešu valodas
- Indoirāņu tauta
- Rase (socioloģija)
- Apartheid
- Nacisti
- Diskriminācija
- Ķelti
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir vārda Ārija nozīme?
A: Vārdu Āriji lietoja senie indoirāņu valodās runājošie cilvēki, lai apzīmētu sevi. Tas nozīmēja arī dižciltīgos senās persiešu un vēdu kultūrās.
J: Ko nozīmē vārds Irāna?
A: Irāna nozīmē "Āriešu zeme", atsaucoties uz seno tautu, kas runāja indoirāņu valodās.
J: Kāda valoda ir sanskrits?
A: Sanskrits ir indoeiropiešu valoda, un tā ir senākā rakstītā valoda šajā valodu saimē.
J: Kādā valodā ir uzrakstītas vēdas?
A: Vedas ir sarakstītas sanskritā, kas ir indoeiropiešu valoda.
Jautājums: Kad Persijā valdīja Sasānijas impērija?
A: Sasānijas impērija valdīja Persijā no 3. gadsimta līdz 7. gadsimtam.
J: Kā šo impēriju dēvēja vidusposma persieši? A: Vidusposma persieši šo impēriju dēvēja par Eran-šar, kas nozīmē "Ārijas impērija".
J: Kas ir Āryāvarta? A: Āryāvarta bija reģions, kas atradās uz ziemeļiem no mūsdienu Indijas un tulkojams kā "Āriešu mājvieta".
Meklēt