Rigveda (Rikveda) — senākā Vēda: himnas, vēsture un nozīme

Rigveda (Rikveda) — senākā Vēda: 1028 himnas, vēsture un nozīme hinduismā; atklāj sanskrita, rituālu un dievību lomu Indijas un Nepālas garīgajā mantojumā.

"Rigveda" ir sena indiešu reliģiska grāmata. Tā ir viens no četriem svētajiem hinduisma rakstiem, ko dēvē par Vedām. Tas ir pasaulē senākais reliģiskais raksts. Tas ir arī viens no senākajiem sanskrita valodas rakstiem. Rigveda ir ļoti svarīga hinduistiem, īpaši hinduistiem Indijā un Nepālā. Tās vārdi tiek sacīti lūgšanu un reliģisku sapulču laikā. Tā ir datēta līdz 4000 gadu senā pagātnē, bet, pamatojoties uz astronomiskiem aprēķiniem, tā ir datēta ar 8000 gadiem, un daži aprēķini to datē ar 10 000 gadiem. Šīs ļoti senās datēšanas idejas pastāv galvenokārt tradicionālajā interpretācijā un dažos laikabiedra pētījumos; tomēr mūsdienu akadēmiskajā literatūrā ir plašāka diskusija par laiku, kad konkrētās himnas tika sacerētas.

Rig Veda galvenokārt satur dažādus himnus, kas veltīti lūgšanām vēdiskajiem dieviem, piemēram, Agni (uguns dievam), Indrai (debesu valdniekam), Mitrai, Varunai (ūdens dievam), Surjai (saules dievam) utt. Šos himnus sauc par rikām. Tāpēc Veda tiek saukta par Rik-Vedu vai RigVedu. Šo rakstu veido 10 raksti. Rigvedā ir 1028 himnas un 10 600 panti. Himnas ir sacītas un nodotas mutiskā tradīcijā ar ļoti precīzu skanējuma un metriskās formas saglabāšanu — tas ir viens no iemesliem, kāpēc teksts ir saglabājies līdz mūsdienām.

Sastāvs un struktūra

Rigveda ir sistematizēta 10 mandalās (grupās). Mandalas 2–7 tiek uzskatītas par "ģimenes grāmatām", jo tās saistītas ar noteiktām ģimenēm vai skolām (rsiem). Mandala 1, 8 un 10 ir daudzveidīgākas un satur gan vecākus, gan jaunākus slāņus. Galvenie elementi:

• Sukta — himna; katra himna vērsta uz konkrētu dievību vai tēmu.
• Rik — atsevišķs pants vai verss himnā.
• Mantra — izteikums, kuru dzied vai recitē rituālā kontekstā.

Valoda, metrums un autori

Rigveda ir rakstīta vēdiskajā sanskritā, kas ir agrākā sanskrita forma. Teksts izmanto dažādas metriskas formas, no kurām pazīstamākās ir gayatri, anushtubh, trishtubh un jagati. Himnu autori tradicionāli tiek saukti par rsiem (rsi, rishi) — redzētājiem vai mūžīgajiem gudrajiem. Starp minētajiem rsiem kultūras tradīcijā parādās tādi vārdi kā Vasistha, Vishvamitra, Atri un citi; daudzi himnu autori ir anonīmi vai norādīti kolektīvos ģimeņu vārdos.

Datēšana un pētniecība

Datēšana ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem saistībā ar Rigvedu. Pastāv vairākas pieejas:

• Tradicionālā/iekšējā hronoloģija: dažas tradicionālas aprēķinu metodes un astronomiskas interpretācijas norāda ļoti agru datējumu (dažkārt vairākus tūkstošus gadu p.m.ē.).
• Filoloģiskā un arheoloģiskā pieeja: daudzos mūsdienu akadēmiskajos pētījumos Rigvedas senākās daļas parasti datē aptuveni bronzas laikmeta periodā, ap 1500–1200 gadu p.m.ē., lai gan daži pētnieki akcentē vairāku slāņu veidošanos un citus laikus.
• Astronomiskas interpretācijas: dažus tekstos minētos astronomiskos faktus mēģināts sasaistīt ar konkrētiem datumiem; šīs metodes rezultāti bieži tiek diskutēti un nav vienprātīgi.

Kopumā jāuzsver, ka precīza hronoloģija joprojām ir diskusiju jautājums un atkarīga no pieejas — lingvistiskas, arheoloģiskas vai tradicionālas.

Saturs un tematika

Rigveda aptver plašu tēmu loku:

• Rituāli, lūgšanas, upes un dabas spēku pielūgsme.
• Dievu pielūgsme: Agni, Indra, Varuna, Mitra, Surya u. c.
• Kosmoloģijas un radīšanas himnas (piem., Nasadiya-sukta — radīšanas pamatojums), kas sniedz vērtīgu ieskatu agrīnās domu straumēs.
• Sociālie un kultūras norādījumi: teksti satur pazīmes par agrīnu sabiedrības kārtību, sadzīvi, karu, tirdzniecību un arī atsauces uz sociālām grupām (vairāki fragmenti tiek analizēti, piemēram, Purusha-sukta kontekstā attiecībā uz varnu ideju).

Saglabāšana, recenzijas un tradīcija

Rigvedas teksts saglabājies galvenokārt mutiskā tradīcijā — pareiza artikulācija, akcenti un melodija tika nodotas no skolotāja uz skolnieku. Ir saglabājušās vairākas recenzijas (šakhas), no kurām daļa mūsdienā ir zudušas. Rituālās un recitācijas tradīcijas ir būtisks iemesls tekstu precīzai saglabāšanai.

Ietekme un tulkojumi

Rigveda ir ļāvusi izprast agrīnās indoeiropiešu kultūras saknes un sniedz bagātīgu avotu lingvistikai, antropoloģijai, reliģijas vēsturei un vēsturei kopumā. 19. gadsimtā teksts sāka piesaistīt Rietumu pētnieku uzmanību; ievērojami atzīmējami pētījumi un tulkojumi no Max Müllera un citiem (piem., Ralph T. H. Griffith angļu tulkojums) ir padarījuši Rigvedas materiālu plašāk pieejamu. Mūsdienu filologi strādā ar precīzākām kritiskām izdevumu versijām un jauniem tulkojumiem, kas ņem vērā vokālās formas, metriku un kontekstu.

Kopsavilkums

Rigveda ir ne tikai reliģisks teksts, bet arī vērtīgs kultūras, valodas un vēstures avots. Tā sniedz skatījumu uz agrīno Indijas reliģiskajām idejām un rituāliem, kā arī atspoguļo sabiedrības dzīvi un domāšanu senajā pasaulē. Tās studijas turpina attīstīties, apvienojot tradicionālo interpretāciju ar modernām lingvistikas, arheoloģijas un komparatīvās reliģijas metodēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "RUGHVED"?

J: Kāda ir "RUGHVED" nozīme?

J: Kādā valodā ir uzrakstīts "RUGHVED"?

J: Kāpēc "RUGHVED" ir svarīgs hinduistiem?

J: Kad tika uzrakstīts "RUGHVED"?

J: Cik rakstu ir Rigvedā?

J: Cik himnu un pantu ir Rigvedā?

Meklēt pēc burta