Samaēls — erceņģelis un nāves eņģelis Talmudā un tradīcijā
Samaēls — drūmais erceņģelis un nāves eņģelis Talmudā: uzzini par viņa lomu, saistību ar Sātanu un vietu jūdu un kristīgajās tradīcijās.
Samaēls (ivritā: סמאל) (arī Sammaēls un Samils) ir erceņģelis Talmuda un posttalmudu ticējumos un stāstos, kā arī kristīgajā tradīcijā un dēmonoloģijā. Ir arī citas reliģijas, kas tic stāstiem par Samaēlu. Tiek apgalvots, ka viņš bijis Ēzava sargeņģelis un grēcīgās Romas impērijas aizbildnis.
Samaēls bieži tiek pielīdzināts Sātanam, jo viņam bieži ir drūmi un postoši pienākumi. Viņš bieži tiek uzskatīts par kritušo eņģeli, tāpat kā Sātans, un par ļauno garu vadoni. Viena no Samaela lomām jūdu ticējumos ir nāves eņģeļa loma. Šajā ticējumā viņš ir kritušais eņģelis, bet joprojām ir viens no Kunga kalpiem. Kā labais eņģelis Samaēls esot dzīvojis septītajās debesīs, lai gan tiek uzskatīts, ka viņš ir piekto debesu galvenais eņģelis.
Vārda izcelsme un nozīme
Vārda Samaēls izcelsme nav pilnībā skaidra: ivritā (סמאל) to parasti tulko kā “Dieva inde/indīgums” vai “Dieva nāve” (sam — inde; El — Dievs). Citas interpretācijas redz tajā “Dieva stingrību” vai “Dieva spriedumu”. Atšķirīgas etimoloģijas un tulkojumi ataino to, ka Samaēla raksturs tradicionāli ir saistīts ar bargumu, sodīšanu un posta darbiem.
Lomas tradicionālajos tekstos
Samaēls parādās dažādos jūdu reliģiskajos tekstos — no Talmuda un Midrašiem līdz kabalistiskajiem tekstiem kā Zohar. Daudzos stāstos viņš tiek attēlots kā:
- Nāves eņģelis — izpilda Dieva pavēles par dzīvību un nāvi;
- Grēku apsūdzētājs vai pārbaudītājs — līdzīgi kā Sātans, viņš mēdz pārbaudīt cilvēkus vai norādīt uz viņu pārkāpumiem;
- Demons vai dēmonu vadonis — kabalistiskajās un dēmonoloģiskajās tradīcijās Samaēls mēdz būt saistīts ar Lilitu un citiem tumšiem gariem;
- Sargeņģelis konkrētām tautām — piemēram, daļā tradīciju viņš ir minēts kā Ēzava sargeņģelis vai pat Romas impērijas aizbildnis.
Kabalā un mistika
Kabalas tekstos Samaēls iegūst sarežģītāku un simboliskāku lomu. Zoharā un vēlākajos mistiskajos traktātos viņš tiek attēlots gan kā Dieva instruments taisnīguma īstenošanā, gan kā spēks, kas ir pretstats dievišķajai labvēlībai. Kabalistiskajā domājumā viņš reizēm tiek sasaistīts ar Qliphoth — “apgraizītajām” vai šķietami ļaunajām sfērām, kas ir pretstats Sefirotam.
Atsauce uz Sātanu un Lilitu
Tradicionāli Samaēls dažkārt tiek identificēts ar Sātanu, jo abiem piemīt apsūdzēja un pārbaudītāja iezīmes. Tomēr daudzos tekstos tie ir atšķirīgi tēli: Sātans biežāk rāda pretstatu Dievam kā apsūdzētājs, bet Samaēls — kā izpildītājs, kas veic bargas, bet dievišķi atļautas darbības. Kabalisma un midrašu stāstos Samaēlam piešķir arī asociācijas ar Lilitu — naktssievu vai dēmonisku figūru — un reizēm viņi tiek attēloti kā partneri, no kuriem radušies citi ļauni gari.
Kristīgā tradīcija un dēmonoloģija
Kristīgajā literatūrā un dēmonoloģijā Samaēls parādās retāk kā atsevišķs, stipri definēts tēls, taču viņa īpašības — kritušā eņģeļa, nāves iemiesojuma vai dēmonu vadītāja loma — dažkārt tiek piesaistītas Sātanam vai citiem ļaunajiem spēkiem. Viduslaiku un renesanses demonoloģiskajos traktātos viņa vārds tiek minēts blakus citiem pazīstamiem dēmoniem un „prinču” statusā ļauno kārtā.
Tēla daudzveidība un interpretācijas
Ir svarīgi uzsvērt, ka Samaēla attēlojums ļoti atšķiras atkarībā no avota un laikmeta. Dažos stāstos viņš ir tieši ļauns; citos — netīšā vai nepieciešamā veidā īsteno Dieva gribu. Mūsdienu pētniecība par reliģisko literatūru bieži akcentē šo divdomību — Samaēls var būt gan bargums, gan instrumentāls dievišķais spēks.
Populārā kultūra
Samaēla tēls parādās arī mūsdienu literatūrā, filmās, televīzijā un spēlēs, kur viņu dažkārt attēlo kā sātanisku varoni, citreiz kā traģisku, pretrunīgu būtni. Šajos attēlojumos autori brīvi izmanto tradicionālos elementus — nāves eņģeli, dēmonu vadoni, Lilitas biedru vai kritušu eņģeli — radot plašu un dažādu interpretāciju gammu.
Secinājums
Samaēls ir daudzslāņains un vēsturiski mainīgs tēls, kas aptver gan dievišķas barguma funkcijas, gan dēmonisku vai kritušu eņģeļa aspektus. Viņa interpretācija atkarīga no konkrētās reliģiskās tradīcijas, teksta un laikmeta — no Talmuda un Midrašiem līdz kabalistiskiem traktātiem un mūsdienu kultūras izpausmēm.
Sammaēls, mūsdienu popkultūrā dēvēts arī par "Nāves pļāvēju", ar izkapti rokā sēž pasaules virsotnē.
Pilnvaras
Vietnē Catholic.org teikts, ka Samaēls ir "Spēks", kas nozīmē, ka viņš ir daudzu eņģeļu karotāju priekšnieks.
Spēki ir eņģeļi karotāji pret ļaunumu, kas aizstāv pasauli un cilvēkus. Viņi cīnās pret ļaunajiem gariem, kas ar cilvēku starpniecību cenšas radīt haosu. Tiek uzskatīts, ka galvenais ir vai nu Samaēls, vai Kamaēls, abi ir tumsas eņģeļi.
Jūdaismā un kristietībā
Ebreju ticējumos Sammaēls ir nāves eņģelis, piekto debesu valdnieks un viens no septiņiem pasaules valdniekiem, kam kalpo divi miljoni eņģeļu; viņš mīt septītajās debesīs. Talmūda Jalkut I, 110. nodaļā teikts, ka Samaels ir Ezava sargeņģelis. Sota 10b saka, ka Samaēls ir Ezava sargeņģelis.
Rabīna Eliezera teicienos ir teikts, ka viņš ir tas, kurš kārdināja Ievu, tad pavedināja un apaugļoja viņu ar Kainu. Daži avoti kā eņģeli, kas savaldzināja Ievu, identificē Gadreēlu; lai gan citi ebreju zinātnieki apgalvo, ka tas bija Samaels, kas kā čūska kārdināja Ievu.
Par Samaēlu dažkārt runā arī kā par eņģeli, kurš cīnījās ar Jēkabu, un arī par eņģeli, kurš aizturēja Ābrahāma roku, kad viņš grasījās upurēt savu dēlu.
Saskaņā ar grāmatu "Mozus debesbraukšana" (IV nodaļa - Aggadah - Leģenda par ebrejiem - autors Louis Ginzberg) Samaēls ir minēts arī kā cilvēks, kas atrodas septītajās debesīs:
"Pēdējās debesīs Mozus redzēja divus eņģeļus, katru piecsimt parasangu augstumā, kas bija kalti no melnas uguns un sarkanas uguns ķēdēm, eņģeļus Af, "dusmas", un Hemah, "dusmas", kurus Dievs radīja pasaules sākumā, lai izpildītu Viņa gribu. Mozus, tos uzlūkojot, satraucās, bet Metatrons viņu apskāva un sacīja: "Mozus, Mozus, tu, Dieva mīļākais, nebīsties un nebīsties," un Mozus kļuva mierīgs. Septītajās debesīs atradās vēl viens eņģelis, kas pēc izskata atšķīrās no visiem pārējiem un bija biedējošas ārienes. Viņa augums bija tik liels, ka būtu vajadzējis piecsimt gadu, lai pārvarētu tam vienādu attālumu, un no galvas vainaga līdz pat kāju pēdām viņš bija apbērts ar mirdzošām acīm, kuru ieraugot, vērotājs bijībā krita zemē. "Šis," sacīja Metatrons, uzrunājot Mozu, "ir Samaēls, kas atņem dvēseli cilvēkam." "Kur viņš tagad dodas?" jautāja Mozus, un Metatrons atbildēja: "Lai atvestu dievbijīgā Ījaba dvēseli." Pēc tam Mozus lūdza Dievu ar šādiem vārdiem: "Ak, lai ir Tava griba, mans Dievs un manu tēvu Dievs, neļaut man nokrist šī eņģeļa rokās!" Tad Mozus lūdza Dievu.
Svētajā Kabalā (The Holy Kabbalah, Arthur Edward Waite, 255) Samaēls ir aprakstīts kā "Dieva smagums" un ir uzskaitīts kā piektais no Brija pasaules erceņģeļiem. Tiek apgalvots, ka Samaēls apprecējis Lilitu pēc tam, kad viņa pameta Ādamu. Saskaņā ar Zoharistisko kabalu Samaēls bija salaulājies arī ar Eisheth Zenunim, Na'amah un Agrat Bat Mahlat - visiem prostitūcijas eņģeļiem.
Dažās grāmatās Samaēls dažkārt tiek sajaukts ar Kamaēlu, Dieva erceņģeli, kura vārds nozīmē "Tas, kurš redz Dievu".
Evelīnas De Morgana Nāves eņģelis I
Literatūras atsauces
- Džons Le Karē, "Spiegs, kas ienāca no aukstuma": Leamss" ir "Samaels", kas rakstīts otrādi). Leamasa tēlam piemīt gan labās, gan ļaunās īpašības, līdzīgi kā Samaelam.
Populārā kultūra
Samaels ir attēlots kā Megami Tensei videospēļu sērijas varonis. Spēlēs šis erceņģelis ir attēlots kā asiņaini sarkana čūska. Viņš ir Vile klana loceklis un ir Nāves arkāna persona.
Silent Hill videospēlēs Samaels ir viena no pilsētas dieviem vārds. Viņš ir attēlots kā antropomorfs kaza.
Filmā Hellboy viens no galvenajiem varoņiem ir milzu elles suns Sammaels, kuru Hellboy iesauc par Sammiju.
Televīzijas un komiksu seriālā Lucifers Samaels ir Lucifera Morningstara vārds pirms viņa aiziešanas no Debesīm.
Samaelam ir svarīga loma Darksiders pirmās daļas centrālajā sižetā.
Tīmekļa multfilmā "Purgatony" Samaels, strādājot birojā šķīstītavā, spriež par mirušo dvēselēm.
Manga un anime filmā "Zilais eksorcists" Samaēls ir dēmona Mefistofeļa īstais vārds, un viņš ir sātana dēls, kā arī Lucifera brālis. Tāpat kā Bībeles leģendā, viņam piemīt gan labie, gan ļaunie aspekti, taču viņš ir Laika, nevis Nāves dēmons.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Samaels?
A: Samaēls ir erceņģelis talmudiskajos un pēctalmudiskajos ticējumos un stāstos, kā arī kristīgajā tradīcijā un dēmonoloģijā. Viņš bieži tiek uzskatīts par kritušo eņģeli, tāpat kā Sātans un ļauno garu priekšnieks.
J: Kurās reliģijās ir stāsti par Samaēlu?
A: Stāsti par Samaēlu ir gan talmudiskajās, gan pēctalmudiskajās, gan kristīgajās un citās reliģijās.
J: Kāda loma Samaēlam ir ebreju ticējumos?
A.: Ebreju ticējumos viena no Samaela lomām ir nāves eņģeļa loma.
J: Vai Samaēls ir labs vai slikts eņģelis?
A: Lai gan ar viņu ir saistīti drūmi un postoši pienākumi, viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no Tā Kunga kalpiem, tāpēc atkarībā no perspektīvas viņu var uzskatīt gan par labu, gan par sliktu.
J: Kur saskaņā ar jūdu ticējumiem dzīvo Samaēls?
A: Saskaņā ar jūdu ticējumiem Samaēls dzīvo septītajās debesīs, lai gan tiek uzskatīts, ka viņš ir piekto debesu galvenais eņģelis.
Meklēt