Manga (japāņu: 漫画) ir japāņu komikss — vizuāla stāstīšanas forma, kas izmanto zīmētas kadrētas lapas (paneles), dialoga balonus, attēlu simboliku un grafiskos efektus, lai nodotu sižetu, emocijas un tempu.

Mangaka (japāņu: 漫画家) ir manga autors vai karikatūrists, proti — komiksu mākslinieks, kas bieži strādā kopā ar palīgiem, redaktoriem un scenāristiem. Manga parasti tiek lasīta no labās puses uz kreiso — gan lapu secība, gan paneļu lasīšana oriģinālajā japāņu laidienā. Pārtulkotās versijās reizēm saglabā šo kārtību, bet dažkārt izdevēji to spoguļo, lai to būtu vieglāk lasīt rietumu lasītājiem.

Definīcija un formāti

Vārds manga var tikt lietots gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, un tas apzīmē gan komiksu mediju kopumā, gan atsevišķus komiksus. Manga var iznākt kā īsi stāsti žurnālos (serializācijas), vēlāk tie tiek apkopoti vienā grāmatā — tankōbon. Manga var būt gan melnbalta, gan krāsaina; tradicionāli lielākā daļa drukāto japāņu manga ir melnbaltas, taču krāsa un krāsas izmantošana, kā arī simboli (piem., sviedru lāses, sirdstresas, ātruma līnijas) ir svarīgi izteiksmes līdzekļi.

Vēsture

Mangas saknes meklējamas gan japāņu grafiskajās tradīcijās (piem., ukiyo-e), gan 19. — 20. gadsimta mijas ietekmē no Rietumu karikatūrām. Termina modernā lietojuma pirmsākumi saistīti ar mākslinieku Hokusai, kura zīmējumu sērija "Hokusai Manga" (19. gadsimts) lietoja šo nosaukumu. Mūsdienu manga formu lielā mērā noteica 20. gadsimta vidū dzīvojošais Osamu Tezuka, kuru bieži dēvē par "mangas dievu" par viņa ietekmi uz grafisko stāstīšanu, paneļu kompozīciju un žanru attīstību.

Žanri un auditorijas

Manga aptver plašu žanru un mērķauditoriju spektru. Daži no galvenajiem demogrāfiskajiem virzieniem ir:

  • Shōnen — galvenokārt zēniem un jauniešiem (piem., piedzīvojumi, cīņas, draudzība);
  • Shōjo — galvenokārt meitenēm (romantika, attiecības, emocionāli stāsti);
  • Seinen — pieaugušiem vīriešiem (kompleksāki sižeti, sociālas tēmas, vardarbība);
  • Josei — pieaugušām sievietēm (realistiskas attiecību drāmas un ikdienas dzīves sižeti);
  • Kodomo — bērnu auditorijai (vienkāršāki stāsti un mācības).

Ir arī daudzi specifiski žanri — fantasy, science fiction, sports, slice of life, horors, erotiskā manga u. c.

Kā tiek radīta manga

Mangas radīšanas process parasti sākas ar scenāriju un sižeta plānu, kam seko paneles skice (storyboard vai "name"). Tad nāk tīrās zīmējuma līnijas, tušēšana, screentone (tekstūras un ēnojumi) un tekstu ievietošana. Mangaka bieži sadarbojas ar redaktoriem, un komerciālā manga bieži tiek publicēta pa vienai nodaļai žurnālos, pirms to apkopot tankōbon formātā.

Manga un anime

Manga nav tas pats, kas animi, taču tie bieži ir savstarpēji saistīti: daudzas populāras mangas tiek adaptētas animācijas filmās un seriālos (anime), un arī anime iedvesmo jaunas mangas. Adaptācijas var paplašināt stāstu, pievienot krāsu un kustību, taču oriģinālā manga bieži satur detalizētāku stāstījumu vai autorisku redzējumu.

Globālā ietekme un lasīšana

Manga ir kļuvusi par pasaules mēroga kultūras fenomenu: to tulko un izplata daudzās valstīs, notiek konvencijas, pastāv fanu māksla, kostīmi (cosplay) un kolekcionēšana. Lasot manga ārpus Japānas, jāņem vērā, vai izdevums saglabā oriģinālo labās–kreisās lasīšanas kārtību vai ir spoguļots. Digitālās platformas un skanlācijas nodrošina plašu pieejamību, bet arī rada autortiesību un kvalitātes jautājumus.

Īsumā — manga ir daudzveidīgs komiksu medijs ar bagātu vēsturi, dažādiem žanriem un specifisku vizuālo valodu, ko rada mangaka un kas bieži tiek pārnests uz animāciju vai citām izklaides formām.