Anime — japāņu animācija: vēsture, žanri un popkultūra

Anime (アニメ) japāņu valodā nozīmē "animācija" vai "multfilma". Japānā ar anime apzīmē visas animācijas filmas. Ārpus Japānas termins anime attiecas uz japāņu animāciju, par kuru ir šis raksts.

Dažas anime filmas tiek zīmētas ar roku, taču anime var tikt veidotas arī ar CGI un datoranimācijas palīdzību. Anime formāti ir dažādi — tie var būt televīzijas seriāli, režisoru filmas, īsfilmas, DVD un VHS izlaidumi, OVA (original video animation) izlaidi vai jauns veids — straumēšanas seriāli un tīmekļa anime. Animācijas elementi bieži parādās arī videospēlēs. Dažas animācijas ir tikai filmas, kurās ir multiplikācijas varoņi un animācija, nevis dzīvi aktieri. Anime bieži ir balstīta uz japāņu komiksiem, ko sauc par manga, vai uz grafiskajiem romāniem, bet tās var rasties arī no light novel, videospēlēm vai pilnīgi oriģināliem stāstiem. Dažreiz uz anime bāzes tiek veidotas arī dzīvās darbības (nevis animācijas) filmas un televīzijas seriāli.

Ražošanas īpatnības un tehnoloģijas

Anime ražošanā bieži izmanto kombināciju no roku zīmētas animācijas un datorizētām metodēm. Tradicionālā pieeja ietver galveno kadru (key frames) zīmēšanu pieredzējušiem māksliniekiem un starpkadru (in-between) aizpildīšanu ar citām rokām vai digitāli. Lai taupītu laiku un budžetu, anime reizēm izmanto limited animation — mazāk kustīgu kadrējumu ar uzsvaru uz sejas izteiksmēm, fona detaļām un skaņu. Mūsdienās arvien vairāk tiek izmantots CGI, lai radītu kompleksus elementus (piemēram, robotus, transportlīdzekļus vai vides), kas tiek integrēti ar tradicionālo zīmējumu stilistiku.

Vēsture īsumā

Anime vēsture aizsākās ap 1900. gadu, kad Japānas kinematogrāfisti izmēģināja animācijas veidus tajā pašā laikā, kad ASV, Krievijā, Vācijā un Francijā. Sākotnējie darbi bija īsi eksperimentāli darbi, taču laika gaitā industrija attīstījās par plašu rūpalu ar studijām, režisoriem un speciālām ražošanas metodēm.

Japānas kinematogrāfistiem bieži nebija daudz naudas vai resursu, un bija ierobežotas iespējas filmēt plašus vēsturiskus vai mitoloģiskus sižetus ar vietējiem aktieriem. Animācija ļāva pārvietot stāstus uz jebkuru vidi vai laikmetu, zīmējot nepieciešamos personāžus un dekorācijas. Šī radošā brīvība veicināja anime attīstību kā atsevišķu mākslas formu.

20. gadsimta 60. un 70. gados arvien vairāk cilvēku sāka iecienīt manga, un no manga bieži tapa anime adaptācijas. Tajā laikā īpaši izcēlās Osamu Tezuka, kuru bieži sauc par "manga dievu" un par vienu no anime aizsācējiem. Tezuka attīstīja dramaturģiju, vizuālo valodu un personāžu veidošanas principus, kuri joprojām ietekmē žanru. Milzu robotu žanrs (ārpus Japānas pazīstams kā "mecha") radās daļēji no šī laikmeta idejām; tādi franšīzes kā Gundam un Macross 80. gados kļuva par klasiku. Astoņdesmitajos gados anime popularitāte un ražošana ievērojami pieauga, un kopš tā laika japāņu anima izplatība paplašinājās arī ārpus Japānas.

Žanri un auditorijas

Anime žanru daudzveidība ir milzīga; tā aptver gan bērniem paredzētus, gan ļoti pieaugušiem skatītājiem domātus darbus. Dažas populāras kategorijas un virzieni:

Shōnen — mērķēts uz jauniešiem zēniem (aktīva darbība, piedzīvojumi, draudzība).
Shōjo — mērķēts uz meitenēm (romantika, attiecības, emocionālie stāsti).
Seinen — pieaugušāki vīrieši (komplekss sižets, tumšākas tēmas).
Josei — pieaugušas sievietes (reālākas attiecību un dzīves situācijas).
Kodomo — bērnu auditorijai (izglītojoši un vienkārši stāsti).
Mecha — milzu roboti un tehnoloģijas.
Isekai — varoņi nonāk citā pasaulē (ļoti populārs pēdējos gados).
Slice of life — ikdienas dzīves attēlojums.
Sports, maģija (magical girl), horror, romantika, fantastika u.c.

Tulkošana, izplatīšana un fanu kopiena

Ļoti populāri anime un manga stāsti bieži tiek tulkoti citās valodās, un terminoloģija tiek adaptēta, lai saglabātu nozīmi. Tas padara darbus pieejamus globālai auditorijai. Ja oficiālā tulkošana nav pieejama, fani nereti veic neoficiālus subtitrus (fansubs) vai manga tulkojumus (scanlations), lai dalītos ar citiem; to uzņēmumi dažkārt uzskata par autortiesību pārkāpumu.

Fanu kultūra ir spēcīga: konvencijas, cosplay, fanartu, amatieru animācijas un mūzikas video (AMV) veido plašu kultūras ekosistēmu. Japānas seiyuu (balss aktieri) un anime mūzika (OP/ED — opening/ending theme) bieži kļūst par nozīmīgiem popkultūras elementiem.

Industrijas īpatnības un ekonomiskais nozīmīgums

Anime ražošana bieži balstās uz projektu tīklu, ko sauc par production committee — vairāki uzņēmumi (studijas, izdevēji, mūzikas kompānijas, licencētāji) apvieno resursus un riskus. Studijas (piem., Studio Ghibli, KyoAni, MAPPA u.c.) un režisori (piem., Hayao Miyazaki) ir radījuši starptautiski atpazīstamus darbus, kas guvuši balvas un ievērojamu auditoriju pasaulē.

Ietekme uz kultūru un mūsdienu tehnoloģijām

Anime ietekmējis ne tikai japāņu, bet arī globālo popkultūru — tas ir iedvesmojis citvalstu animāciju, modi, dizainu, mūziku un spēles. Straumēšanas platformas ir padarījušas anime vieglāk pieejamu nekā jebkad agrāk, kas vēl vairāk palielinājis žanra globālo ietekmi. Tiek diskutēts arī par saturu, vecuma ierobežojumiem un atbilstošu lokalizāciju katrā tirgū.

Nobeigums

Anime ir daudzveidīga un radoša mākslas forma ar dziļām vēsturiskām saknēm un plašu ietekmi uz globālo popkultūru. No roku zīmētām pirmajām īsfilmām līdz mūsdienu CGI un straumēšanas tiešraidēm — anime turpina attīstīties, piesaistot dažādas auditorijas visā pasaulē un iedvesmojot jaunas stāstniecības formas.

Vikipēdijas neoficiālajam talismanam Vikipēdijai ir tradicionālais anime sieviešu tēla zīmējums.

Anime žanri

Kodomo (domāts bērniem)
Shōnen (Jaunie pusaudži.)
Shōjo (Jaunas pusaudžu meitenes.)
Seinen (Jaunie pieaugušie vīrieši.)
Josei (Jaunietes.)
Harems (Zēns meiteņu ielenkumā.)
Reversais harēms (Meitene ieskauj zēni. )
Hentai (anime ar erotisku un pornogrāfisku tematiku, šāda veida anime parasti ir par seksu un seksuālu uzbudinājumu, un tajos tiek attēlotas atklātas seksuālas attiecības un kailuma ainas).
Romantika (Animācijas filmas par cilvēkiem, kas iemīlas.)
Šausmu (animācijas filmas, kuru mērķis ir izraisīt skatītājos bailes, trauksmi vai šausmas; visbiežāk sastopamie šausmu tēmu animācijas filmu elementi ir spoki (yūrei), yōkai, dēmoni, dēmonu apsēstība, grafiska vardarbība, monstri, lāsti utt.).
Komēdija
Fantāzija
Ecchi (Seksuāls saturs, bet ne tik daudz kā hentai. Nav seksa.)
Mecha (Anime par robotiem, parasti pietiekami lieliem, lai cilvēki varētu sēdēt tajos un vadīt tos tāpat kā cilvēki vada automašīnas. Mecha anime bieži ir kari, kuros roboti tiek izmantoti cīņai starp valstīm, līdzīgi kā mūsdienās tiek izmantoti tanki un lidmašīnas.)
Lolicon (Aini par ļoti jaunām meitenēm vecumā no 8 līdz 15 gadiem, bieži vien ar plakanām krūtīm. Tehniski nav žanrs.)
Shotacon (Pievilcība jauniem zēniem)
Isekai (darbība notiek citā pasaulē.)
Yaoi vai shounen-ai (Anime par zēniem, kuri mīl citus zēnus.)
Yuri or shojo-ai (Anime par meitenēm, kuras mīl citas meitenes.)
Drāma
Pārdabiskais (animācijas filmas par raganām, maģiju, spokiem, dievībām vai citām lietām, kuras ikdienā parasti neredzam)
Trilleris
Slice of Life (Anime, kas satur moe, bet parasti ir par lietām, ko cilvēki dara katru dienu, piemēram, iet uz skolu, sportot vai apmeklēt kultūras festivālus, vispārīga dzīve)

Astoņdesmito gadu beigās anime sāka patikt arī daudziem cilvēkiem citās valstīs, ne tikai Japānā. Amerikas Savienotajās Valstīs kļuva populāri milzu robotu anime. Eiropā kļuva populāri bērniem domāti anime. Mūsdienās visā pasaulē ir populāri dažādi anime veidi. Pateicoties internetam, anime popularitāte izplatījās.

Anime Expo

Anime Expo ir izstāde par anime. Tajā pārsvarā notiek cosplay, bet jūs varat satikt anime veidotājus un balss aktierus.

Saistītās lapas

Manga
Otaku
Cosplay
Hentai
Anime konvencija

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē termins "anime"?

A: Anime ir japāņu valodas vārds, kas nozīmē "animācija". To lieto, lai apzīmētu visu Japānas animāciju, bet ārpus Japānas tas attiecas tieši uz japāņu animāciju.

J: Kā parasti tiek veidota anime?

A: Anime var zīmēt ar roku vai veidot ar CGI datoranimāciju. Tās pamatā bieži ir japāņu komiksi, ko sauc par manga, un grafiskie romāni.

J: Kur var atrast anime?

A: Anime var atrast televīzijā, DVD, VHS, internetā un videospēlēs. Dažas anime animācijas filmas ir filmas, kurās reālu cilvēku un vietu vietā ir multiplikācijas varoņi un animācija.

J: Kad sākās anime vēsture?

A: Animī vēsture sākās ap 1900. gadu, kad japāņu kinematogrāfisti eksperimentēja ar animācijas veidošanas veidiem tajā pašā laikā, kad citas valstis, piemēram, ASV, Krievija, Vācija un Francija.

J: Kas bija nozīmīga personība anime attīstībā?

A: Osamu Tezuka bija nozīmīga personība anime attīstībā, kurš šajā laika posmā kļuva ļoti populārs. Viņu dēvē par "leģendu" un "manga dievu". Viņš radīja daudzus stāstu veidus un stilus, kas ir raksturīgi mūsdienu anime.

J: Kādu žanru palīdzēja radīt Tezuka?

A: Tezuka palīdzēja radīt milzu robotu žanru (ārpus Japānas pazīstams kā "mecha"). Pateicoties viņa ietekmei, tādas robotu anime kā Gundam un Macross 80. gados kļuva par klasiku.

J: Kā cilvēki, kas dzīvo ārpus Japānas, skatās manga vai anime tulkojumus?

A: Populāri manga vai anime stāsti bieži tiek tulkoti citās valodās, lai cilvēki, kas nesaprot japāņu valodu, varētu tos saprast. Dažreiz šos tulkojumus veic uzņēmumi, bet citkārt tos var veikt privātpersonas, pirms uzņēmums tos pārtulko publiskai lietošanai.