Anime (アニメ) japāņu valodā nozīmē "animācija" vai "multfilma". Japānā ar anime apzīmē visas animācijas filmas. Ārpus Japānas termins anime attiecas uz japāņu animāciju, par kuru ir šis raksts.

Dažas anime filmas tiek zīmētas ar roku, taču anime var tikt veidotas arī ar CGI un datoranimācijas palīdzību. Anime formāti ir dažādi — tie var būt televīzijas seriāli, režisoru filmas, īsfilmas, DVD un VHS izlaidumi, OVA (original video animation) izlaidi vai jauns veids — straumēšanas seriāli un tīmekļa anime. Animācijas elementi bieži parādās arī videospēlēs. Dažas animācijas ir tikai filmas, kurās ir multiplikācijas varoņi un animācija, nevis dzīvi aktieri. Anime bieži ir balstīta uz japāņu komiksiem, ko sauc par manga, vai uz grafiskajiem romāniem, bet tās var rasties arī no light novel, videospēlēm vai pilnīgi oriģināliem stāstiem. Dažreiz uz anime bāzes tiek veidotas arī dzīvās darbības (nevis animācijas) filmas un televīzijas seriāli.

Ražošanas īpatnības un tehnoloģijas

Anime ražošanā bieži izmanto kombināciju no roku zīmētas animācijas un datorizētām metodēm. Tradicionālā pieeja ietver galveno kadru (key frames) zīmēšanu pieredzējušiem māksliniekiem un starpkadru (in-between) aizpildīšanu ar citām rokām vai digitāli. Lai taupītu laiku un budžetu, anime reizēm izmanto limited animation — mazāk kustīgu kadrējumu ar uzsvaru uz sejas izteiksmēm, fona detaļām un skaņu. Mūsdienās arvien vairāk tiek izmantots CGI, lai radītu kompleksus elementus (piemēram, robotus, transportlīdzekļus vai vides), kas tiek integrēti ar tradicionālo zīmējumu stilistiku.

Vēsture īsumā

Anime vēsture aizsākās ap 1900. gadu, kad Japānas kinematogrāfisti izmēģināja animācijas veidus tajā pašā laikā, kad ASV, Krievijā, Vācijā un Francijā. Sākotnējie darbi bija īsi eksperimentāli darbi, taču laika gaitā industrija attīstījās par plašu rūpalu ar studijām, režisoriem un speciālām ražošanas metodēm.

Japānas kinematogrāfistiem bieži nebija daudz naudas vai resursu, un bija ierobežotas iespējas filmēt plašus vēsturiskus vai mitoloģiskus sižetus ar vietējiem aktieriem. Animācija ļāva pārvietot stāstus uz jebkuru vidi vai laikmetu, zīmējot nepieciešamos personāžus un dekorācijas. Šī radošā brīvība veicināja anime attīstību kā atsevišķu mākslas formu.

20. gadsimta 60. un 70. gados arvien vairāk cilvēku sāka iecienīt manga, un no manga bieži tapa anime adaptācijas. Tajā laikā īpaši izcēlās Osamu Tezuka, kuru bieži sauc par "manga dievu" un par vienu no anime aizsācējiem. Tezuka attīstīja dramaturģiju, vizuālo valodu un personāžu veidošanas principus, kuri joprojām ietekmē žanru. Milzu robotu žanrs (ārpus Japānas pazīstams kā "mecha") radās daļēji no šī laikmeta idejām; tādi franšīzes kā Gundam un Macross 80. gados kļuva par klasiku. Astoņdesmitajos gados anime popularitāte un ražošana ievērojami pieauga, un kopš tā laika japāņu anima izplatība paplašinājās arī ārpus Japānas.

Žanri un auditorijas

Anime žanru daudzveidība ir milzīga; tā aptver gan bērniem paredzētus, gan ļoti pieaugušiem skatītājiem domātus darbus. Dažas populāras kategorijas un virzieni:

  • Shōnen — mērķēts uz jauniešiem zēniem (aktīva darbība, piedzīvojumi, draudzība).
  • Shōjo — mērķēts uz meitenēm (romantika, attiecības, emocionālie stāsti).
  • Seinen — pieaugušāki vīrieši (komplekss sižets, tumšākas tēmas).
  • Josei — pieaugušas sievietes (reālākas attiecību un dzīves situācijas).
  • Kodomo — bērnu auditorijai (izglītojoši un vienkārši stāsti).
  • Mecha — milzu roboti un tehnoloģijas.
  • Isekai — varoņi nonāk citā pasaulē (ļoti populārs pēdējos gados).
  • Slice of life — ikdienas dzīves attēlojums.
  • Sports, maģija (magical girl), horror, romantika, fantastika u.c.

Tulkošana, izplatīšana un fanu kopiena

Ļoti populāri anime un manga stāsti bieži tiek tulkoti citās valodās, un terminoloģija tiek adaptēta, lai saglabātu nozīmi. Tas padara darbus pieejamus globālai auditorijai. Ja oficiālā tulkošana nav pieejama, fani nereti veic neoficiālus subtitrus (fansubs) vai manga tulkojumus (scanlations), lai dalītos ar citiem; to uzņēmumi dažkārt uzskata par autortiesību pārkāpumu.

Fanu kultūra ir spēcīga: konvencijas, cosplay, fanartu, amatieru animācijas un mūzikas video (AMV) veido plašu kultūras ekosistēmu. Japānas seiyuu (balss aktieri) un anime mūzika (OP/ED — opening/ending theme) bieži kļūst par nozīmīgiem popkultūras elementiem.

Industrijas īpatnības un ekonomiskais nozīmīgums

Anime ražošana bieži balstās uz projektu tīklu, ko sauc par production committee — vairāki uzņēmumi (studijas, izdevēji, mūzikas kompānijas, licencētāji) apvieno resursus un riskus. Studijas (piem., Studio Ghibli, KyoAni, MAPPA u.c.) un režisori (piem., Hayao Miyazaki) ir radījuši starptautiski atpazīstamus darbus, kas guvuši balvas un ievērojamu auditoriju pasaulē.

Ietekme uz kultūru un mūsdienu tehnoloģijām

Anime ietekmējis ne tikai japāņu, bet arī globālo popkultūru — tas ir iedvesmojis citvalstu animāciju, modi, dizainu, mūziku un spēles. Straumēšanas platformas ir padarījušas anime vieglāk pieejamu nekā jebkad agrāk, kas vēl vairāk palielinājis žanra globālo ietekmi. Tiek diskutēts arī par saturu, vecuma ierobežojumiem un atbilstošu lokalizāciju katrā tirgū.

Nobeigums

Anime ir daudzveidīga un radoša mākslas forma ar dziļām vēsturiskām saknēm un plašu ietekmi uz globālo popkultūru. No roku zīmētām pirmajām īsfilmām līdz mūsdienu CGI un straumēšanas tiešraidēm — anime turpina attīstīties, piesaistot dažādas auditorijas visā pasaulē un iedvesmojot jaunas stāstniecības formas.