NSDAP 25 punktu manifests (1920) — definīcija, mērķi un saturs
NSDAP 25 punktu manifests ir Antona Drekslera sastādīts 25 punktu plāns, ko 1920. gadā, kad tika dibināta Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP), nacistu partija, rediģēja un atbalstīja Ādolfs Hitlers.
"Mein Kampf" otrā sējuma piektajā nodaļā tika izskaidrots 25 punktu mērķis.
Jaunās kustības programma tika apkopota dažos pamatprincipos, kopumā divdesmit piecos. Tie tika izstrādāti, lai sniegtu, pirmām kārtām tautas cilvēkam, aptuvenu priekšstatu par kustības mērķiem. Savā ziņā tie ir politiska ticības apliecība, kas, no vienas puses, vervē kustībai un, no otras puses, ir piemērota, lai apvienotu un saliedētu kopā ar vispāratzītu pienākumu tos, kuri ir vervēti.
- Ādolfs Hitlers
Vēsturiskais konteksts
25 punktu manifests parādījās pēc Pirmā pasaules kara laika politiskajām un ekonomiskajām krīzēm Vācijā — zaudētas kara sekas, Versaļas līguma nosacījumi, hiperinflācija un plaša sabiedrības neapmierinātība ar demokrātiskajām institūcijām. Manifestā tika apkopoti nacistiskās kustības galvenie principi, lai mobilizētu atbalstītājus un piedāvātu vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām.
Galvenie mērķi
- Nacionālisms un revizionisms: pretstatījums Versaļas līgumam, vēlme atjaunot un paplašināt Vācijas ietekmi un teritoriju.
- Rasiskā un etniskā politika: manifestā skaidri atkārtotas antisemitiskas pozīcijas — tā veidoja juridisku un ideoloģisku pamatu vēlākām diskriminējošām un represīvām politikas īstenošanām.
- Sociālekonomiskie solījumi: daļa punktu bija vērsta uz darbinieku interešu uzsvērumu, valsts iejaukšanos ekonomikā un uzņēmumu pārraudzību, kas deva manifestam daļēju "sociālistisku" maskējumu, piesaistot strādniekus.
- Politiskā reorganizācija: stipra centrālā vara, atgriešanās pie autoritārākām vadības formām un savienošana starp valsti un "vācijas tautu".
Saturs un svarīgākās prasības
Manifestā ietvertie 25 punkti ietver gan vispārīgus politiskus saukļus, gan konkrētas ekonomiskas un sociālas prasības. Lai gan daļa formulējumu bija vispārīgi un populistiski, dažas no prasībām bija konkrētas un pretrunīgas:
- prasība atcelt Versaļas līgumu un atgūt vācu teritorijas;
- ierobežot pilsonību tikai tiem, kuri tiek uzskatīti par "vāciešiem pēc asins līnijas" — tas izslēdza ebrejus un citus minoritāšu pārstāvjus no pilsonības tiesībām;
- nacionāla saimniecības pārvaldība, lielo korporāciju un trastu kontrole, nodokļu un sociālās politikas uzlabojumi darbaspēkam;
- ievērojama retorika pret starptautiskajām finanšu institūcijām un imigrāciju;
- uzsvars uz skolu, ģimenes un militāras patriotu audzināšanas nozīmi.
Dažas no ekonomiskajām prasībām šķita sociālistiskas, taču praksē nacistu režīms prioritārā kārtā ieviesa autoritāru nacionālisma un rasu hierarhijas politiku, nevis klasi tradicionālajā kreiso ideoloģiju nozīmē.
Ietekme un sekas
25 punktu manifests funkcionēja kā ideoloģisks pamats un propaganda, kas palīdzēja NSDAP piesaistīt plašas sabiedrības grupas. Pēc 1933. gada, kad nacisti nokļuva pie varas, daļēji tika īstenotas manifestā ietvertās politikas: tika atcelti Versaļas nosacījumi, realizēta agresīva ārpolitika un sistemātiska antisemitiska likumdošana, kas noveda pie cilvēktiesību pārkāpumiem, deportācijām un genocīda.
Tajā pašā laikā daudzi no sociālekonomiskajiem solījumiem tika pielāgoti varas konsolidācijai un kara ekonomikas vajadzībām, nevis uzlabot darbaļaužu autonomiju vai demokrātiskas sociālas reformas.
Kritiska novērtēšana un mūsdienu skatījums
- Manifestu vērtē kā vēsturisku dokumentu, kas palīdz izprast nacistiskās ideoloģijas sākotnējo programmu, bet arī kā brīdinājumu par to, kā populistisks retorikas un ekonomisku solījumu maisījums var maskēt totalitāras un noziedzīgas politikas.
- Akcentējama cilvēktiesību un ētikas dimensija: 25 punktu antisemitiskie un etniskie ierobežojumi bija tiešs pamats vēlākajiem represīviem likumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem.
- Akadēmiskā literatūra un pētniecība uzsver, ka manifestā ietvertie punkti bija gan mobilizācijas instruments, gan ideoloģiska bāze, kas ļāva nacistiem leģitimizēt vardarbīgas politikas īstenošanu.
Secinājums
NSDAP 25 punktu manifests ir nozīmīgs vēsturiskais dokuments, kas atspoguļo nacistiskās kustības sākotnējos mērķus un metodes. Lai gan daļa punktu izklausījās sociāli orientēti vai nacionālistiski īstenojami, to kontekstā un vēlākās politikas gaitā skaidri parādījās manifests postošā ietekme — it īpaši attiecībā uz rasismu, antivāciešiem vērstajām represijām un agresīvo ārpolitiku. Mūsdienās manifests tiek pētīts kritiski, kā daļa plašākas nacistu ideoloģijas izpratnes un kā brīdinājums pret totalitārisma un diskriminācijas formu atdzimšanu.
Detalizēti par manifestu
(Šis ir vienkāršs 1920. gada NSDAP manifesta oriģināla tulkojums angļu valodā; nevajadzīgais vai paskaidrojošais teksts ir izlaists.)
- Mēs vēlamies, lai visi vācieši dzīvotu " Vācijā".
- Mēs vēlamies, lai pret Vāciju izturētos tāpat kā pret citām valstīm, un mēs vēlamies, lai Versaļas miera līgumi tiktu atcelti.
- Mēs vēlamies zemi un teritoriju (kolonijas), lai pabarotu savus cilvēkus un apdzīvotu pārpalikušos iedzīvotājus.
- Vācijas pilsoņi var būt tikai vācieši. Tikai vācu rases pārstāvji var būt nācijas locekļi, viņu reliģijai nav nozīmes. Neviens ebrejs nevar būt pilsonis.
- Vācijā var dzīvot nepilsoņi, bet ārvalstniekiem, kas dzīvo Vācijā, ir paredzēti īpaši likumi.
- Tikai pilsoņi var balsot parlamentā un padomēs vai balsot par likumiem. Ikvienam, kas strādā Vācijas valdībā, valsts pārvaldē vai pat mazā ciematā, ir jābūt Vācijas pilsonim. Mēs pārtrauksim dot cilvēkiem darbu politiskās partijas dēļ, kurā viņi ir pārstāvēti, darbu ir jāsaņem tikai labākajiem cilvēkiem.
- Mēs uzskatām, ka valdības pirmais uzdevums ir nodrošināt, lai katram iedzīvotājam būtu darbs un pietiekami daudz ēdiena. Ja valdība to nespēj izdarīt, cilvēkiem, kuri nav pilsoņi, ir jāļauj pamest Vāciju.
- Nevienam, kas nav piederīgs vācu rasei, nedrīkst atļaut dzīvot Vācijā. Mēs vēlamies, lai ikviens, kurš nav vācu rases pārstāvis un kurš sāka dzīvot Vācijā pēc 1914. gada 2. augusta, pamestu šo valsti.
- Visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības un pienākumi.
- Katram pilsonim ir jābūt darbam. Viņu darbam nevajadzētu būt savtīgam, bet gan palīdzēt visiem. Tāpēc mēs pieprasām
- Ar darbu nenopelnītu ienākumu atcelšana. Procentu verdzības pārtraukšana
- Karā iet bojā vai zaudē īpašumu tik daudz cilvēku, ka nav pareizi, ja citi cilvēki no kara pelna naudu. Ikvienam, kurš no kara ir nopelnījis naudu, šī nauda ir jāatņem.
- Mēs vēlamies, lai visas ļoti lielās korporācijas piederētu valdībai.
- Lielajiem rūpniecības uzņēmumiem vajadzētu dalīties peļņā ar darba ņēmējiem.
- Mēs vēlamies palielināt vecuma pensijas.
- Mēs vēlamies
- izveidot veselīgu vidusšķiru.
- sadalīt lielos universālveikalus un ļaut mazajiem tirgotājiem īrēt telpas tajos.
- likt valstu un pilsētu pašvaldībām censties iepirkties no mazajiem tirgotājiem.
- Mēs vēlamies mainīt zemes īpašumtiesības. Mēs arī vēlamies
- likumu, kas ļautu pārņemt zemi, ja valstij tā ir vajadzīga, un valdībai par to nebūtu jāmaksā;
- atcelt zemes nomas maksu; un
- aizliegt spekulāciju ar zemi (zemes pirkšanu, lai to pārdotu kādam citam par lielāku naudu).
- Noziegumi pret kopējām interesēm ir jāsoda ar nāvi.
- Mēs vēlamies, lai romiešu tiesību sistēma tiktu nomainīta pret vācu vispārējo tiesību sistēmu.
- Mēs vēlamies mainīt skolu un izglītības sistēmu, lai ikvienam centīgam vācietim būtu iespēja iegūt augstāko izglītību.
- Mācībām jākoncentrējas uz praktiskām lietām.
- Skolās būtu jāmāca pilsoniskās lietas, lai bērni varētu kļūt par labiem pilsoņiem.
- Ja trūcīgie vecāki nevar atļauties maksāt, par izglītību būtu jāmaksā valstij.
- Valstij ir jāaizsargā veselības standarti
- māmiņu un zīdaiņu aizsardzība
- atturēt bērnus no darba.
- pieņemt likumu par obligāto vingrošanu un sportu, un
- atbalstīt jauniešu sporta klubus.
- Mēs vēlamies atbrīvoties no vecās armijas un aizstāt to ar tautas armiju, kas rūpētos par vienkāršiem cilvēkiem, nevis tikai par bagāto virsnieku šķiru.
- Mēs vēlamies, lai likums atturētu politiķus no pretvācu noskaņojuma un laikrakstus no rakstīšanas par viņiem. Mēs pieprasām izveidot vācu nacionālo presi:
- ka visi vācu valodā iznākošo laikrakstu redaktori un autori ir nācijas (vācu rases) piederīgie;
- Ārvalstu laikrakstiem ir nepieciešama valdības atļauja. Tie nedrīkst tikt drukāti vācu valodā;
- Vācu laikrakstu īpašnieki vai kontrolētāji nevar būt personas, kas nav vācieši.
- jebkurš nevācietis, kuram pieder laikraksts vai kurš to kontrolē, tiks piespiests pamest Vāciju, un laikraksts tiks slēgts,
- Laikraksti, kas kritizē valsti vai valdību, nav atļauti.
- Māksla un grāmatas, kas atbalsta svešas idejas, ir jāaizliedz.
- Mēs vēlamies valstī atļaut visas reliģijas, ja vien tās neaizskar vācu rases morālās jūtas. NSDAP ir kristīga, bet nepieder nevienai konfesijai. NSDAP cīnīsies pret ebreju savtīguma garu un uzskata, ka mūsu tauta būs stiprākā tikai tad, ja ikviens kopīgās intereses nostādīs augstāk par savtīgumu.
- Mēs
- izveidot spēcīgu Reiha centrālo valdību;
- piešķirt Parlamentam kontroli pār visu valdību un tās organizācijām;
- veidot grupas, kas balstītas uz šķiru un darbu, lai īstenotu likumus dažādās Vācijas pavalstīs.
Partijas līderi sola strādāt - ja būs nepieciešams, ziedot savu dzīvību -, lai īstenotu šo programmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir NSDAP 25 punktu manifests?
A: NSDAP 25 punktu manifests ir Antona Drekslera (Anton Drexler) sastādīts 25 punktu plāns, ko Ādolfs Hitlers rediģēja un atbalstīja Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (NSDAP), nacistiskās partijas, dibināšanai 1920. gadā.
J: Kas rakstīja un atbalstīja NSDAP 25 punktu manifestu?
A: Antons Drekslers uzrakstīja NSDAP 25 punktu manifestu, un to rediģēja un atbalstīja Ādolfs Hitlers.
J: Kad tika uzrakstīts NSDAP 25 punktu manifests?
A.: NSDAP 25 punktu manifests tika uzrakstīts 1920. gadā.
J: Kāds bija NSDAP 25 punktu manifesta mērķis?
A: NSDAP 25 punktu manifesta mērķis bija sniegt aptuvenu priekšstatu par Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas kustības mērķiem un vervēšanu.
J.: Kur bija atrodams skaidrojums par 25 punktu manifesta mērķi?
A: 25 punktu mērķa skaidrojums bija atrodams Mein Kampf otrā sējuma piektajā nodaļā.
Jautājums: Cik vadlīniju ir NSDAP 25 punktu manifestā?
A.: NSDAP 25 punktu manifestā ir divdesmit pieci pamatprincipi.
J: Kas ir NSDAP 25 punktu manifests?
A.: Savā ziņā NSDAP 25 punktu manifests ir politiskais ticības apliecinājums, kas vervē kustībai un ir piemērots, lai apvienotu un saliedētu tos, kuri ir vervēti.
