Basa šaurums — starp Tasmāniju un Austrāliju: platums, dziļums, vēsture
Basa šaurums ir jūras šaurums, kas atdala Tasmāniju no Austrālijas kontinentālās daļas dienvidos, proti, no Viktorijas štata. Šim jūras šaurumam tika dots Džordža Basa vārds, kurš 1798. gadā to apceļoja. Šaurums šķērso svarīgus kuģošanas maršrutus starp Indijas un Klusā okeāna piekrastēm, un tā tuvums lielajām ostām padara to par nozīmīgu transporta koridoru.
Ģeogrāfija un hidrografija
Basa šauruma platums šaurākajā vietā ir aptuveni 240 km, bet dziļums parasti ir aptuveni 50 m — šaurums ir seklāks nekā apkārtējie atklātie okeāni, un lielākā daļa teritorijas ir mazāka par 100 m dziļumā. Šī sekluma dēļ strauti un viļņi uzvedas nepastāvīgi, veidojot akmeņainas zonas, bankas un padziļinājumus.
Šaurumā atrodas daudz salu un salu grupu. Nozīmīgākās ir Kinga sala (King Island) rietumos un Flindersa salu grupas saliņas austrumos — Flindersa sala un citas Furneaux grupas salas. Uz šo salu krastos izvietotas mazākas pilsētas un osta — piemēram, Kinga salas lielākā apdzīvotā vieta ir Currie, bet Flindersa salā galvenais centrs ir Whitemark.
Veidošanās un klimats
Šaurums radās pēc pēdējā ledus laikmeta beigām, kad jūras līmenis pacēlās un atdalīja Tasmāniju no kontinentālā kontinenta. Reģions atrodas Roaring Forties vēju joslā, tāpēc bieži sastopami spēcīgi rietumu vēji un lieli viļņi. Kombinācija ar seklu ūdeni rada mainīgus un potenciāli bīstamus jūras apstākļus.
Vēsture, kuģošana un bākas
Ūdens šaurumā ir ļoti viļņains, un 19. gadsimtā te tika zaudēti daudzi kuģi — notika vairākas ievērojamas kuģaavārijas un traģēdijas. Lai uzlabotu navigāciju un samazinātu negadījumu skaitu, 19. gadsimta vidū tika izbūvētas vairākas bākas.
- 1848. gadā Deila salā (Deal Island) tika uzcelta bāka, kas palīdzēja kuģiem šauruma austrumu daļā.
- Otvejas raga (Cape Otway) bāka pirmo reizi iedegās 1848. gadā un kļuva par svarīgu orientieri pie kontinentālās Viktorijas krasta.
- Wickham zemesraga (Cape Wickham) bāka Kinga salas ziemeļu galā tika uzstādīta 1861. gadā, nodrošinot drošāku pieeju rietumu joslām.
Arī mūsdienās navigācijai izmanto modernus rīkus — satelīta sakarus, radaru un precīzas laika prognozes — taču bākas un krasta orientieri saglabā nozīmi kā rezerve un vēsturiskas būves.
Ekonomika, transports un daba
Basa šaurums ir nozīmīgs arī ekonomiski: reģionā attīstīta zvejniecība, lauksaimniecība uz salas un tūrisms. 20. gadsimtā šaurumā atklātas arī naftas un gāzes atradnes, kas deva impulsu jūras rūpniecībai un infrastruktūrai.
Regulāri reisus pāri šaurumam veic prāmji (piemēram, komerciālie satiksmes savienojumi starp Viktoru un Tasmāniju), kas nodrošina pasažieru un kravu pārvadājumus. Salu ekosistēmas nodrošina svarīgas ligzdošanas vietas putniem, bet arī vietas, kur dzīvo pingvīni un cita jūras fauna; daudzas salas ir aizsargājamas dabas teritorijas.
Dabas un drošības izaicinājumi
Apstākļi Bass Strait padara kuģošanu izaicinošu: straujas laika maiņas, šauras jūras joslas, pamatnes bankas un spēcīgas straumes. Tāpēc kuģošanai nepieciešama rūpīga plānošana, un jūrniekiem tiek ieteikts ņemt vērā meteoroloģiskos datus un vietējās navigācijas rekomendācijas.
Apkopojot: Basa šaurums ir ģeogrāfiski un vēsturiski nozīmīga jūras teritorija starp Tasmāniju un Austrāliju — ar seklu dziļumu, mainīgiem laika apstākļiem, bagātu salu klāstu, kuģošanas vēsturi un ekonomisku nozīmi reģiona iedzīvotājiem.


Austrālijas karte ar Bass Strait iezīmētu gaiši zilā krāsā
Salas
Basa šaurumā ir vairāk nekā 50 salu. Lielākās salas ir šādas:
Rietumu sadaļa:
- Karaļa sala
- Trīs Hummock sala
- Mednieku sala
- Robbinsa sala
Dienvidaustrumu daļa:
- Furneaux grupa
- Flindersa sala
- Barrenas raga sala
- Klārka sala
- un vairākas citas salas
Ziemeļaustrumu daļa:
- Kent grupa
- Darījuma sala
- un 3 mazākas salas
- Hogana sala
- Kērtisa sala


Basa šauruma karte, ieskaitot galvenās salu grupas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Basa šaurums?
A: Basa šaurums ir jūras šaurums, kas atdala Tasmāniju no Austrālijas kontinenta dienvidiem, proti, no Viktorijas štata.
J: Kura vārdā nosauca Basa šaurumu?
A: Basa šaurums tika nosaukts Džordža Basa vārdā, kurš to apceļoja 1798. gadā.
J: Cik plats ir Basa šaurums tā šaurākajā vietā?
A: Basa šauruma platums šaurākajā vietā ir aptuveni 240 km.
J: Kāds ir Basa šauruma dziļums?
A: Basa šauruma dziļums parasti ir aptuveni 50 metru dziļumā.
J: Kādas salas atrodas Basa šaurumā?
A: Basa šaurumā ir daudz salu, un uz Kinga salas un Flindersa salas atrodas daudzas pilsētas.
J: Vai agrāk Basa šaurums bija bīstama vieta, pa kuru kuģot kuģiem bija bīstami?
A: Jā, 19. gadsimtā Basa šaurums bija bīstama vieta, pa kuru kuģot kuģiem bija bīstami, un daudzi kuģi tika pazaudēti.
J: Vai Basa šaurumā tika uzceltas bākas, lai palīdzētu kuģiem droši kuģot?
A: Jā, lai palīdzētu kuģiem droši kuģot, Basa šaurumā tika uzbūvētas bākas, piemēram, Deila salas bāka un Otvejas raga bāka. Vēl viena bāka tika uzbūvēta arī pie Wickham raga Kinga salas ziemeļu galā.