Austrālijas štati un teritorijas: pārskats, definīcija un statistika

Saturs

• 1 Austrālijas štati un teritorijas
  • 1.1 Valstis
  • 1.2 Teritorijas
    • 1.2.1 Kontinentālā daļa
    • 1.2.2 Aizjūras teritorijas
    • 1.2.3 Bijušais
• 2 Vispārīga informācija un pārskats
• 3 Statistika
• 4 Citas vietnes

Austrālijas štati un teritorijas

Valstis

Austrālijā ir sešas federālās valstis (states). Katrai valstij ir sava konstitūcija, parlamenta sistēma un liela autonomija attiecībā uz vietējiem likumiem un pakalpojumiem. Galvenie dati par štatiem (kapitāles, aptuvenās platības un iedzīvotāju skaits) ir norādīti zemāk kā īss pārskats:

• Jaunā Dienvidvelsa (New South Wales) — galvaspilsēta: Sydney. Platība: apm. 800 000 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 8,0–8,5 miljoni.
• Viktorija (Victoria) — galvaspilsēta: Melbourne. Platība: apm. 237 600 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 6,4–6,8 miljoni.
• Kvīnslenda (Queensland) — galvaspilsēta: Brisbane. Platība: apm. 1 852 600 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 5,0–5,5 miljoni.
• Rietumauga (Western Australia) — galvaspilsēta: Perth. Platība: apm. 2 529 900 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 2,6–2,9 miljoni.
• Dienvidaustrālija (South Australia) — galvaspilsēta: Adelaide. Platība: apm. 983 500 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 1,6–1,9 miljoni.
• Tasmānija (Tasmania) — galvaspilsēta: Hobart. Platība: apm. 68 400 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 500–600 tūkstoši.

Teritorijas

Bez štatiem Austrālijai ir vairākas teritorijas (territories). Teritorijas var būt kontinenta iekšienē ar plašām administratīvām pilnvarām (bet parasti ar mazāku konstitucionālu neatkarību nekā štatiem), vai arī tā sauktās aizjūras/eksteritoriālās teritorijas.

1.2.1 Kontinentālā daļa

• Austrālijas galvaspilsētas teritorija (Australian Capital Territory, ACT) — šeit atrodas federālā galvaspilsēta Canberra. Platība: apm. 2 358 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 420–460 tūkstoši. ACT ir pašpārvaldes teritorija ar savu parlamentu (Australian Capital Territory Legislative Assembly), taču daži jautājumi ir federālās pārvaldes pārziņā.
• Ziemeļteritorija (Northern Territory, NT) — galvaspilsēta: Darwin. Platība: apm. 1 349 000 km². Iedzīvotāju skaits: apm. 240–250 tūkstoši. NT ir pašpārvaldes teritorija ar atšķirīgām pilnvarām salīdzinājumā ar štatiem.
• Jervis Bay Territory — neliela piejūras teritorija Jaunās Dienvidvelsas piekrastē, kas tika piešķirta federālajai pārvaldei, lai nodrošinātu pieeju jūrai ACT. Platība: ļoti neliela, iedzīvotāji neliels skaits.

1.2.2 Aizjūras teritorijas

Aizjūras teritorijas (external territories) ir izkliedētas plašā Īpašā pārvaldības režīma un iedzīvotāju statusa spektrā. Dažas ir apdzīvotas, citas — neapdzīvotas vai apkalpotas tikai staciju formātā.

• Norfolkas sala (Norfolk Island) — Atrodas Klusajā okeānā; agrāk bija plašāka pašpārvalde, kopš 2015. gada pārvaldība kļuvusi ciešāk saistīta ar Austrālijas valdību. Iedzīvotāju skaits: daži tūkstoši.
• Ziemsvētku sala (Christmas Island) — Īpaši nozīmīga bioloģiski un ar daļēju vietējo administrāciju; iedzīvotāji — daži tūkstoši.
• Kokosu (Kīlinga) salas (Cocos (Keeling) Islands) — maza arhipelāga teritorija Indijas okeānā, iedzīvotāju skaits — dažās simtos.
• Hearda sala un Makdonalda salas (Heard Island and McDonald Islands) — neapdzīvotas vulkaniskas salas Indijas okeānā, zinātniskām ekspedīcijām.
• Koraļļu jūras salas (Coral Sea Islands) — galvenokārt neapdzīvotas atoli un rifi, nozīmīgas jūras teritorijas un rezervāti.
• Ašmora un Kartjē salas (Ashmore and Cartier Islands) — nelieli atoli ar speciālu administratīvu statusu Rietumu Austrālijas piekrastes tuvumā.
• Austrālijas Antarktikas teritorija (Australian Antarctic Territory) — liela teritorija Antarktīdā, kuru Austrālija piesaka kā savas suverenitātes daļu, tomēr šī prasība pakļauta Antarktikas līgumam, kas ierobežo suverenitātes izskatīšanu un nodrošina, ka Antarktika tiek izmantota galvenokārt zinātnes un miermīlīgām aktivitātēm.

1.2.3 Bijušais

Vēsturiskās teritorijas, ko pārvaldīja Austrālija, bet kuras vēlāk ieguva neatkarību vai administratīvas izmaiņas:

• Papua un Jaungvineja — Austrālija administrēja dažādas teritorijas Klusajā okeānā (piem., Bengaplesas zonas un Jaungvinejas platumu) līdz teritoriju neatkarībai/teritoriālām pārmaiņām (Papua Jaungvineja kļuva neatkarīga 1975. gadā).
• Nauru — ilgu laiku bija pārvaldīts kā Trešās Tautas padomes mandāts un vēlāk VN trusteeship; Nauru kļuva neatkarīga 1968. gadā.
• Norfolkas salas pašpārvaldes izmaiņas — 2015. g. reforma mainīja salas administratīvo statusu un attiecības ar federālo valdību.

Vispārīga informācija un pārskats

Austrālija ir federāla konstitucionāla monarhija, kurai ir gan štati, gan teritorijas. Štati saglabā plašāku konstitucionālu autonomiju, savukārt teritorijas darbojas pēc federālās likumdošanas dotām pilnvarām vai speciālām pašpārvaldes režīmām. Federālā pārvalde atrodas Kanberā (Canberra), ACT teritorijā.

Svarīgi aspekti:

• Politiskā struktūra: federālā līmeņa institūcijas (parlaments, premjerministrs) darbojas kopā ar štatu un teritoriju līmeņa parlamentiem un valdībām.
• Senāta pārstāvniecība: štati parasti tiek pārstāvēti Senātā vienādi (tradicionāli 12 senatoru no katra štata), bet teritorijām ir mazāk vietu (piem., ACT un NT parasti pa 2 senatoriem katrai).
• Tiesiskums: štati izveido un uztur lielu daļu vietējo likumu (izglītība, veselība, policija), bet federālā valdība veic ārpolitiku, aizsardzību, muitas un citus centrālus jautājumus.

Statistika

Šeit ir kopsavilkums ar svarīgākajiem statistikas rādītājiem, kas sniedz priekšstatu par teritoriju sadalījumu, lielumu un iedzīvotāju skaitu. Visi skaitļi ir aptuveni un var atšķirties atkarībā no datu avota un datuma (lielākoties balstīti uz pēdējiem ABS un valdības publicētajiem novērtējumiem).

• Kopējā platība: apm. 7 692 024 km² (Austrālijas kontinents un teritoriālās robežas).
• Kopējais iedzīvotāju skaits: apm. 26–27 miljoni (2023–2024 novērtējums).
• Lielākie štati pēc platības: Rietumauga (~2,53 milj. km²), Kvīnslenda (~1,85 milj. km²), Ziemeļteritorija (~1,35 milj. km²) — piezīme: NT ir teritorija, ne štats.
• Visvairāk iedzīvotāju: Jaunā Dienvidvelsa un Viktorija kopā uzkrāj lielāko daļu valsts iedzīvotāju; lielākās pilsētas ir Sydney un Melbourne.
• Aizjūras teritoriju iedzīvotāju skaits: parasti ļoti mazs (dažas tūkstošiem vai mazāk), daudz teritoriju ir neapdzīvotas vai apkalpotas tikai zinātniskām stacijām vai militārām/administratīvām vienībām.

Ja nepieciešama detalizētāka statistika pa katru štatu vai teritoriju (precīzas platības, SKP rādītāji, demogrāfija pēc vecumiem, urbanizācijas līmenis u.c.), ieteicams izmantot Austrālijas Statistikas biroja (Australian Bureau of Statistics) datus, kā arī katra štata vai teritorijas oficiālos mājaslapu resursus.

Citas vietnes

Lai iegūtu papildu un aktuālus datus, pārskatus un oficiālu informāciju par Austrālijas štatiem un teritorijām, noderēs šādi resursi (oficiālie avoti):

• Australian Bureau of Statistics (ABS)
• Department of Infrastructure, Transport, Regional Development and Communications (Austrālijas valdības departaments)
• Oficiālās mājaslapas katram štatu un teritorijai (piem., NSW, Victoria, Queensland, Western Australia, South Australia, Tasmania, Northern Territory, ACT)
• Geoscience Australia — ģeogrāfiskie dati un kartogrāfija

Šis raksts sniedz pārskatu par Austrālijas politiski-administratīvo dalījumu un pamata statistiku. Ja vēlaties, varu pievienot detalizētu tabulu ar platībām un precīzākiem iedzīvotāju skaitļiem katram štatu un teritorijai vai paskaidrot tiesiskās atšķirības starp štatiem un teritorijām plašāk.

Austrālijas štati un teritorijas

Valstis

Jomas	Saīsinājums	Capital
Jaunā Dienvidvelsa	NSW	Sidneja
Kvīnslenda	QLD	Brisbane
Dienvidaustrālija	SA	Adelaida
Tasmānija	TAS	Hobarta
Viktorija	VIC	Melburna
Rietumaustrālija	WA	Pērta

Teritorijas

Kontinents

Teritorija	Saīsinājums	Capital
Austrālijas galvaspilsētas teritorija	ACT	Kanbera
Jervis Bay teritorija	JBT
Ziemeļteritorija	NT	Darwin

No 1926. līdz 1931. gadam Centrālā Austrālija pastāvēja kā atsevišķa teritorija starp 20. un 26. platuma paralēli, bet pēc tam atkal kļuva par Ziemeļu teritorijas daļu.

Aizjūras teritorijas

• Ašmora un Kartjē salas
• Austrālijas Antarktikas teritorija
• Norfolkas sala
• Ziemassvētku sala
• Kokosu (Kīlinga) salas
• Koraļļu jūras salu teritorija
• Hērda un Makdonalda salas

Bijušais

• Ziemeļaustrālijas teritorija (1927-31)
• Centrālā Austrālijas teritorija (1927-31)
• Papua teritorija (1902-1949)
• Jaunās Gvinejas teritorija (1920-1949)
• Papua un Jaunās Gvinejas teritorija (1949-72)

Austrālijas aizjūras teritorijas

Pamatinformācija un pārskats

Pirms federācijas (1901. gadā) šīs valstis bija atsevišķas britu kolonijas. To pilnvaras aizsargā Austrālijas konstitūcija. Teritorijas atrodas Sadraudzības valdības kontrolē. Austrālijas parlamentam teritorijās ir tādas pilnvaras pieņemt likumus, kādu tam nav štatos.

Lielāko daļu teritoriju tieši pārvalda Sadraudzības valdība. Trīs teritorijas (Ziemeļu teritorija, Austrālijas galvaspilsētas teritorija un Norfolkas sala) pārvalda pašas. Teritorijās, kas pašas sevi pārvalda, Austrālijas parlamentam ir pārvaldes pilnvaras, un tas var atcelt teritoriālo valdību pieņemtos likumus. Dažkārt tas tā ir darījis, bet tas notiek reti. Ziemeļteritorija un Austrālijas galvaspilsētas teritorija parasti tiek uzskatītas par štatiem.

Katrā štatā ir gubernators. Šo gubernatoru izvēlas karaliene, bet viņa to dara pēc štata premjerministra ieteikuma. Ziemeļteritorijas un Norfolkas salas administratorus izvēlas ģenerālgubernators. Austrālijas galvaspilsētas teritoriju pārvalda ģenerālgubernators.

Katras valsts valdības vadītājs tiek saukts par premjerministru. Šo personu izvēlas štata gubernators. Parasti gubernators par premjerministru izvēlas to, kurš vada štata parlamenta apakšpalātu. Tomēr gubernators par premjerministru var izraudzīties arī citu personu. Pašpārvaldes kontinentālo teritoriju valdības vadītāju sauc par galveno ministru. Ziemeļteritorijas galveno ministru parasti ieceļ administrators, kurš kontrolē likumdošanas asambleju.

Statistika

Valsts/teritorija	Zemes platība (km²)	Rangs	Iedzīvotāju skaits (2004)	Rangs	Iedzīvotāju blīvums (/km²)	Rangs	% no galvaspilsētas iedzīvotāju skaita	Rangs
Austrālijas galvaspilsētas teritorija	2358	8.	324300	7.	137.53	1.	100%	1.
Jaunā Dienvidvelsa	800642	5.	6760000	1.	8.44	3.	63%	5.
Viktorija	227416	6.	5002300	2.	22	2.	71%	4.
Kvīnslenda	1730648	2.	3919500	3.	2.26	5.	46%	7.
Dienvidaustrālija	983482	4.	1537900	5.	1.56	6.	73.5%	2.
Rietumaustrālija	2529875	1.	1998400	4.	0.79	7.	73.4%	3.
Tasmānija	68401	7.	484000	6.	7.08	4.	41%	8.
Ziemeļteritorija	1349129	3.	200800	8.	0.15	8.	54%	6.