New England Emigrant Aid Company (dibināta 1854. gadā), sākotnēji Massachusetts Emigrant Aid Company, bija transporta uzņēmums Bostonā, Masačūsetsā. Tā tika izveidota, lai nogādātu imigrantus Kanzasas teritorijā. Tas tika darīts, lai Kanzasa kļūtu par brīvu valsti. Uzņēmumu izveidoja Masačūsetsas Pārstāvju palātas loceklis Eli Teijers (Eli Thayer) vairāk nekā mēnesi pirms Kanzasas-Nebraskas likuma pieņemšanas 1854. gadā. Šis likums ļāva Kanzasas teritorijas iedzīvotājiem pašiem izvēlēties, vai verdzība būs likumīga. Šo koncepciju sauca par tautas suverenitāti.
Uzņēmums tika reģistrēts Masačūsetsā, un tā kapitāls bija 5 miljoni ASV dolāru. Taiera plāns bija izmantot pret verdzību vērstos noskaņojumus ASV ziemeļu daļā. Tajā laikā pastāvēja ļoti trausls līdzsvars starp vergu štatiem un brīvajiem štatiem. Sabiedrība sūtīja kolonistus uz Kanzasu, lai tie pirktu zemi un būvētu mājas, veikalus un dzirnavas. Pēc tam kolonisti varēja pārdot zemi ar ievērojamu peļņu un nosūtīt naudu atpakaļ Taieram un viņa investoriem. Tā kā vairākiem investoriem ideja gūt peļņu no pret verdzību vērsta mērķa šķita nepatīkama, Sabiedrības modelis tika mainīts uz labdarības sabiedrības modeli. Nosaukums 1855. gadā tika mainīts uz New England Emigrant Aid Company. Sabiedrība nekad neguva peļņu un neatstāja būtisku ietekmi uz Kanzasas iedzīvotājiem.
Mērķi, darbības veids un atbalsts
Taiera un Sabiedrības mērķis bija organizēti sūtīt pretverdzinieciski noskaņotus iedzīvotājus no ziemeļiem uz Kanzasu, lai nodrošinātu, ka, pieņemot lēmumu par štata statusu, uzvarēs brīvvalstu atbalstītāji. Lai to panāktu, Sabiedrība reklamēja iespējas rietumos, organizēja ceļojumus, palīglīdzekļus jaunajiem kolonistiem un palīdzēja tiem iekārtoties. Tā arī atbalstīja jaunu ciematu dibināšanu — piemēram, grupas, kuras atbalstīja Sabiedrība, bija iesaistītas Lawrence un citu brīvo stādītāju (free-state) koloniju veidošanā.
Noziedzīgā pretestība un slepenas piegādes
Lai gan Sabiedrības virsmērķis bija civils un organizēts kolonizācijas plāns, realitātē pastāvēja arī slepenas un bruņotas darbības, ko Sabiedrība uzskatīja par nepieciešamām, lai aizsargātu kolonisētājus pret vardarbību. Lai pasargātu nosūtītos cilvēkus, Sabiedrība slepeni nosūtīja uz Kanzasu bruņotus cilvēkus un Sharps šautenes. Šaujamieroči bieži tika nosūtīti kastēs ar uzrakstu "grāmatas" un "Bībeles". Šos šautene sūtījumus bieži saista ar reliģisko līderu, piemēram, reverenda Henry Ward Beecher, atbalstu — no tā radās populārais termins "Beecher's Bibles" par šīm Sharps šautenēm, kas tika uzskatītas par nepieciešamu aizsardzību pret proverga bandu uzbrukumiem.
Ietekme uz "Kanzasas asiņošanu" un pretreakcija
Pat ja Sabiedrība nebija finansiāli veiksmīga, tās darbība būtiski ietekmēja reģiona politisko klimatu. Jaunu, pretverdzinieciski noskaņotu kolonistu ierodšanās un bruņotā aizsardzība izraisīja noraidījumu un aizkaitinājumu pie robežas dzīvojošo robežšķērsoņi — īpaši no Misūri, kur verdzība bija legāla. Šie proverga iedzīvotāji sāka pārcelties uz Kanzasu, piedalīties vēlēšanās un mēģināt ietekmēt teritorijas statusu par labu verdzībai. Tas radīja vardarbīgu sacelšanos un uzliesmojumus, kas vēsturē iegāja kā Kanzasas asiņošanas process (Bleeding Kansas) — virkni sadursmju, slepkavību, dedzināšanu un politisku krāpšanu 1850. gadu beigās.
Kritika un vēsturiskā nozīme
Sabiedrība tika kritizēta no vairākām pusēm: proverga spēki to uzskatīja par ārvalstu iejaukšanos, daži ziemeļu investori bija sarūgtināti par finanšu neveiksmēm un par to, ka morālais mērķis tika apvienots ar ģeogrāfisku spekulāciju. Tomēr vēsturnieki bieži uzsver, ka New England Emigrant Aid Company bija viena no svarīgākajām organizētajām iniciatīvām, kas palīdzēja mobilizēt pretverdzinieciskos spēkus rietumos un tādējādi paātrināja konfliktus, kas beigu beigās noveda pie Amerikas pilsoņu kara.
Kopsavilkumā — New England Emigrant Aid Company nebija veiksmīgs uzņēmums peļņas ziņā, taču tā politiskā un sociālā ietekme bija nozīmīga. Organizēta kolonizācija, bruņotā aizsardzība un publiskā propagēšana stiprināja brīvo stādītāju pozīcijas un vienlaikus izraisīja pretreakciju no proverga interešu puses, kas vēl vairāk eskalēja vardarbību Kanzasa teritorijā 1850. gados.