Korāla jūras kauja norisinājās 1942. gada 4.–8. maijā un bija nozīmīga jūras un gaisa operācija Klusajā okeānā Otrā pasaules kara laikā. Cīņā piedalījās Japānas Jūras kara flotes spēki un sabiedroto — galvenokārt ASV un Austrālijas — jūras un gaisa vienības. Tā ir pazīstama kā pirmā kauja, kurā galvenos uzbrukumus veica lidmašīnu nesēji, un tā bija arī pirmā liela jūras kauja, kurā pretinieku kuģi galvenokārt neredzēja viens otru un uzbruka, izmantojot izlūkošanas un kaujas lidmašīnas.

Situācijas fons

Japānas komandieri izstrādāja plānu iebrukt un ieņemt Portmorsbiju Jaungvinejā un okupēt Tulagi Zālamana salās, tādējādi nostiprinot savu kontroli pār Dienvidaustrumu Kluso okeānu un draudot Austrālijas austrumu piekrastes drošībai. Kad ASV izlūkdati atklāja japāņu nodomus, sabiedroto flote reaģēja, nosūtot divas Jūras kara flotes lidmašīnu grupas un apvienotus Austrālijas un ASV kreiseru spēkus, lai apturētu iebrukumu.

Spēki un plāni

Japāņi piegādāja uzbrukuma spēkus, kuru centrā bija lidmašīnu nesēji un atbalsta kuģi, — to vidū bija arī vieglais lidmašīnu nesējs Shōhō un lielāki nesēji, no kuriem vēlāk kaujā iesaistījās Shōkaku un Zuikaku. Sabiedrotie izsūtīja ASV lidmašīnu nesējus, kuriem pievienojās vienības no Austrālijas flotes. Japāņu nolūks bija nodrošināt desantam drošu piekļuvi Portmorsbijai un Tulagi, kamēr sabiedrotie centās to novērst un saglabāt kontroli pāri Korāla jūrai.

Kaujas gaita (galvenie notikumi)

  • 3.–4. maijā japāņu spēki iebruka un īslaicīgi okupēja Tulagi, izvietojot tur uzbrukuma spēkus un bāzes.
  • 4.–6. maijā sākaies izlūkošanas un uzbrukumu lidojumi; abas puses nosūtīja lidmašīnas, lai meklētu un uzbruktu pretinieku kuģiem.
  • 7. maijā sabiedroto lidmašīnu grupas atklāja un nogremdēja japāņu vieglo lidmašīnu nesēju Shōhō. Tajā pašā dienā japāņi nogremdēja ASV iznīcinātāju (kuģi).
  • 8. maijā notika intensīvas biržas starp lidmašīnu grupām — japāņu Shōkaku tika smagi bojāts, un Zuikaku zaudēja lielu skaitu lidmašīnu, lai gan pats kuģis netika nogremdēts. ASV lidmašīnu nesēji Lexington un Yorktown tika smagi bojāti; Lexington vēlāk tika zaudēts.

Ņemot vērā lielos zaudējumus gaisa vienībās un uz pašiem nesējiem, abas puses galu galā pārtrauca tiešo kauju un atsauca savas flotes, lai novērtētu bojājumus un sakārtotu atjaunošanu.

Zaudējumi un rezultāts

Japāņu flote nogremdēja vairāk kuģu skaitliski, taču stratēģiski kaujas iznākums vairāk nesa sabiedroto labā. Japāņiem neizdevās sasniegt mērķi — ieņemt Portmorsbiju vai nodrošināt kontrolētu izkāpšanu uz Jaungvinejas krastiem.

Turklāt abas puses guva smagus zaudējumus lidmašīnās un apkalpēs. Īpaši nozīmīgi bija tas, ka Shōkaku tika tik smagi bojāts un Zuikaku zaudēja tik daudz lidmašīnu un pieredzējušu personālu, ka abi kuģi nespēja pilnvērtīgi piedalīties nākamajā lielajā sadursmē — Midveja kaujā. Savukārt sabiedrotie, neraugoties uz Lexington zudumu, saglabāja spēju turpināt cīņu, un sakāve japāņiem nākamajā posmā bija viens no izšķirošajiem faktoriem.

Stratēģiskā nozīme un sekas

Kauja Korāla jūrā pirmo reizi parādīja, cik svarīga ir iznīcinoša lidmašīnu un izlūkošanas loma mūsdienu jūras karā. Lai gan japāņi nogremdēja vairāk kuģu, sabiedrotajiem izdevās apturēt japāņu izsūtīto iebrukumu uz Portmorsbiju, kas saglabāja nozīmīgu stratēģisku pozīciju reģionā.

Turklāt japāņu zaudējumi lidmašīnās un pieredzējušā personāla kapacitātē bija viens no faktoriem, kas vājināja viņu spējas Midvejā — cīņā, kurā ASV nākamajā mēnesī guva svarīgu uzvaru. Divus mēnešus pēc Korāla jūras kaujas sabiedrotie uzsāka Gvadalkanalas kampaņu, kas iezīmēja pāreju pie aktīvākas sabiedroto pretuzbrukuma stratēģijas Klusajā okeānā.

Kopsavilkums

Korāla jūras kauja paliek nozīmīga kā pirmais jūras sadursmes piemērs, kur galvenais kaujas lauks bija gaisa telpa ap lidmašīnu nesējiem. Kaujas taktika, izlūkošana un lidmašīnu zudumi atstāja ilgstošu ietekmi uz turpmākajām cīņām Klusajā okeānā, un tās rezultāts deva sabiedrotajiem būtisku stratēģisku priekšrocību nākamajās operācijās.