Filipīnu jūras kauja (1944) — Marianas cīņa: ASV pret Japānu

Filipīnu jūras kauja bija nozīmīga Otrā pasaules kara jūras kauja starp ASV un Japānas flotēm. Šī kauja notika 1944. gada 19. un 20. jūnijā netālu no Marianas salām, un tajā piedalījās divi lieli jūras spēku spēki un daudzas Japānas lidmašīnas no sauszemes bāzēm. Šī kauja bija liels sakāve Japānas jūras kara flotei, kas divās kaujas dienās zaudēja trīs lidmašīnu nesējus un aptuveni 600 lidmašīnu. Tas notika tāpēc, ka japāņu lidmašīnas bija novecojušas un to pilotiem bija vāja sagatavotība, salīdzinot ar modernākiem un labāk apmācītiem amerikāņu spēkiem. Pēc kaujas Japānas flote bija gandrīz pilnībā iznīcināta. Šī Sabiedroto spēku uzvara pavēra iespēju iebrukumam Ivodžimā.

Konteksts

Filipīnu jūras kauja notika kā daļa no plašākas Marianas un Palau salu kampaņas. Sabiedrotie centās iegūt kontroli pār Marianas salām (īpaši Saipan, Tinian un Guam), kas kļuva par svarīgu stratēģisku mērķi — no šīm salām varēja startēt B‑29 stratēģiskie bombardieri, kas sasniedza Japānas rūpniecības centru teritorijas. Japāna mēģināja atturēt ASV desantus un iznīcināt to lidmašīnu nesējus, lai saglabātu kontroli Klusajā okeānā.

Vadība un galvenās spēku grupas

• ASV flotu vadīja admirālis Raymond Spruance kopā ar flotes aviācijas vadību, kur aktīvi iesaistījās Admirāļa Marc Mitscher flote (lielais lidmašīnu nesēju spēks).
• Japānas floti vadīja admirālis Jisaburo Ozawa, kurš mēģināja izmantot gan kuģu, gan sauszemes aviācijas resursus, lai uzbrukt sabiedroto lidmašīnu nesējiem.

Kaujas norise un taktika

Galvenais iemesls japāņu sakāvei bija ASV priekšrocības tehnoloģijā un taktikā. ASV lidmašīnu nesēju grupas izmantoja uzlabotu radaru, kas ļāva ātri noteikt ienaidnieku, kā arī labi organizētas Combat Air Patrol (CAP) patruļas ar moderniem cīņas lidaparātiem (piemēram, F6F Hellcat). Japānas aviācija sastāvēja gan no kuģu, gan sauszemes lidmašīnām, taču daudzi lidaparāti bija novecojuši, un trūka pietiekama skaita labi sagatavotu pilotu. Rezultātā cīņā pretmodernie amerikāņu iznīcinātāji efektīvi iznīcināja lielu daļu japāņu uzbrukuma lidmašīnu — šo epizodi angliski bieži dēvē par "Great Marianas Turkey Shoot".

Zaudējumi un sekas

• Japānas zaudējumi: trīs lielie lidmašīnu nesēji un aptuveni 600 lidmašīnu (skaitļi atšķiras avotos), kā arī ievērojams skaits pieredzējušu pilotu zaudēts. Tika būtiski sašķērsts Japānas jūras aviācijas potenciāls veikt lielus uzbrukumus ar sakārtotu pilotu sastāvu.
• ASV zaudējumi: salīdzinoši nelieli — daži lidmašīnu zudumi un virspusēji bojājumi kuģiem, bet galvenās amerikāņu lidmašīnu nesēju grupas saglabāja kaujas spējas.

Rezultātā Japānas spēja īstenot lielas, koordinētas gaisa operācijas no flotes lidmašīnu nesējiem tika būtiski vāja. Tas deva Sabiedrotiem pārsvaru presejā uz ūdens un gaisā Klusajā okeānā.

Stratēģiskā nozīme

Uzvara Filipīnu jūras kaujā bija pagrieziena punkts Klusā okeāna karā. Tā ne tikai aizsargāja sabiedroto desantus Marianas salās, bet arī nodrošināja stabilas bāzes B‑29 stratēģiskajiem bombardieriem uzbrukumiem pret Japānas teritoriju. Kopumā kauja noveda pie tā, ka Japānas jūras aviācija vairs nespēja būtiski traucēt Sabiedroto gaisa un jūras operācijas reģionā, kas paātrināja ASV progresu pret Japānu un radīja priekšnoteikumus turpmākām lielākām operācijām, tostarp kampaņām Ivo Džimā un citviet.

Pēcnācība un vēstures atcerēšanās

Filipīnu jūras kauja tiek uzskatīta par vienu no lielākajām aviācijas kaujām jūras vēsturē un bieži minēta kā piemērs tam, kā tehnoloģija, izlūkošana un kvalitatīva apmācība var izšķiroši ietekmēt kaujas iznākumu. Kauja arī skaidri parādīja Japānas resursu izsīkumu un sagatavošanās problēmas kara vēlīnajā posmā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad notika Filipīnu jūras kauja?

J: Kas bija kaujas pretinieki?

J: Cik lidmašīnu nesēju kaujā zaudēja Japānas flote?

J: Cik lidmašīnu kaujā zaudēja Japānas flote?

J: Kāpēc Japānas Jūras kara flote kaujā cieta lielu sakāvi?

J: Kāds bija kaujas iznākums?

J: Kāda bija sabiedroto spēku uzvara Filipīnu jūras kaujā?

Meklēt pēc burta