Maķedonija (reģions): vēsture, ģeogrāfija un mūsdienu sadalījums

Atklāj Maķedonijas vēsturi, ģeogrāfiju un mūsdienu sadalījumu starp Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju — fakti, karte un kultūras mantojums vienuviet.

Autors: Leandro Alegsa

Maķedonija (no grieķu: Μακεδονία, Makedonίa) (makedoniešu: Македонија, Makedonija) ir reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānos. Senatnē tā bija grieķu karaliste, un tās dižākais vadonis bija Aleksandrs Lielais. Mūsdienās tās robežas ir mainījušās, un tā ir sadalīta trīs valstīs: Grieķija ar Maķedonijas reģionu jeb Grieķijas Maķedoniju, Ziemeļmaķedonija jeb Vardaras Maķedonija un Bulgārija ar Pirinas Maķedoniju (Blagoevgradas province).

Ģeogrāfija

Maķedonijas reģions atrodas Balkānu centrālajā dienvidaustrumu daļā. To iezīmē kalnu grēdas, upju ielejas un vairākas lielas ezeru sistēmas. Galvenie ģeogrāfiskie elementi:

  • Kalni: Balkānu grandiozākās grēdas — Pirina, Rodopi, Jakupica, Šara un citi masīvi, kas šķērso reģionu un nosaka klimatu un reģionālo sadalījumu.
  • Upes: svarīgākā upe ir Vardara (slavena kā Vardar), kas plūst cauri Ziemeļmaķedonijai un ietek Egejas jūrā. Citas nozīmīgas upes ir Struma (Strymon), Mesta un Struma baseini.
  • Ezeri: Ohrida, Prespa un Dojrana ir nozīmīgi ekoloģiski un tūrisma objekti ar lielu bioloģisko daudzveidību.
  • Klimats: no vidējamediķa tipa piekrastes klimata Grieķijas daļās līdz kontinentālākam un kalnainam klimatam Ziemeļmaķedonijā un Bulgārijas Pirinā.

Vēsture

Maķedonijas vēsture ir gara un daudzslāņaina:

  • Senatnē: Maķedonijas karaļvalsts (1. tūkst. p.m.ē.) — Filipps II un viņa dēls Aleksandrs Lielais padarīja reģionu par vienu no antīkās pasaules centriskajām varām un pamatā veicināja helleņu kultūras izplatību.
  • Antīkā un viduslaiku periods: pēc Aleksandra nāves Maķedonija iekļuva Hellenistiskajos valdījumos, vēlāk — Romas impērijā un Bizantijas varā. Viduslaikos teritorijā ietekmi atstāja arī Bulgāru un Serbu valdīšana.
  • Osmaņu periods: vairāku gadsimtu laikā (no 14. gs. līdz 19.–20. gs.) reģions bija Osmaņu impērijas sastāvā, kas ievērojami ietekmēja demogrāfisko sastāvu un kultūras situāciju.
  • 20. gadsimts — sadalīšana: Balkānu kari (1912–1913) un Pirmā pasaules kara sekas noved pie Maķedonijas reģiona sadalīšanas starp Grieķiju, Serbiju (vēlāk—Jugoslaviju) un Bulgāriju. 20. gs. turpinājumā teritorija un politiskā piederība mainījās atkarībā no starptautiskajiem līgumiem un kariem.
  • Padomju un mūsdienu laiki: pēc Otrā pasaules kara Vardarā (Ziemeļmaķedonijas) teritorija bija Sociālistiskās Federatīvās Republikas Dienvidslāvijas sastāvā kā Sociālistiskā Republika Maķedonija. 1991. gadā tā pasludināja neatkarību kā Republika Maķedonija (vēlāk 2019. gadā, pēc Prespas līguma ar Grieķiju, oficiāli pārdēvēta par Ziemeļmaķedoniju).

Mūsdienu sadalījums un administratīvā struktūra

Platību un to, kas tiek saprasts ar "Maķedoniju", var interpretēt dažādi. Visbiežāk runā par trim galvenajām daļām:

  • Grieķija — Grieķijas Maķedonija (reizēm dalīta trīs reģionos: Central Macedonia, Western Macedonia un Eastern Macedonia and Thrace), kurā atrodas lielākā daļa Egejas piekrastes un lielākā pilsēta Solūna (Thessaloniki).
  • Ziemeļmaķedonija — neatkarīga valsts (galvaspilsēta Skopje), kura aptver Vardaras ieleju un apkārtējos kalnu masīvus. Tā bieži tiek saukta par Vardaras Maķedoniju.
  • Bulgārija — Pirinas Maķedonija, galvenokārt Blagoevgradas apgabals, kas vēsturiski tiek pieskaitīts reģionam.

Jāatzīmē, ka Maķedonijas kultūrvēsturiskā zonā iekļaujas arī nelielas teritorijas mūsdienu Albānijas un Serbijas dienvidos; tādēļ dažos kontekstos reģions tiek sadalīts plašāk par trim valstīm.

Iedzīvotāji, valodas un kultūra

  • Valodas: reģionā runā grieķu, makedoniešu (slāvu valoda, oficiālā valoda Ziemeļmaķedonijā), bulgāru un arī albāņu, turku un citu mazākumtautību valodas.
  • Etno-kultūras daudzveidība: Maķedonijā dzīvo grieķi, makedonieši (slāvi), bulgāri, albāņi, turki, romi, valahi (aromāni) un citas kopienas. Šī daudzveidība atspoguļojas dziesmās, dejās, virtuves tradīcijās un reliģiskajās praksēs.
  • Reliģija: dominē Austrumu pareizticība Grieķijas, Bulgārijas un Ziemeļmaķedonijas rietumu daļās; musulmaņu kopienas ir īpaši izplatītas dažās vietās (tai skaitā turku un albāņu iedzīvotāju dēļ).
  • Kultūras mantojums: nozīmīgas arheoloģiskās vietas, klosteri, byzantiešu un osmaņu ēkas, kā arī UNESCO sarakstā iekļautais Ohridas kultūras un dabas mantojums.

Ekonomika un tūrisms

  • Galvenās nozares: lauksaimniecība (vīnogu audzēšana, dārzkopība, tabakas audzēšana vēsturiskos reģionos), rūpniecība, pakalpojumi un transports (piem., Solūnas osta kā nozīmīgs reģionālais transporta centrs).
  • Tūrisms: populāras ir pludmales Grieķijas Maķedonijā, ezeri (Ohrida un Prespa), kalnu tūrisms, vēsturiskās pilsētas kā Bitola, Edessa, Kastoria un ostas pilsēta Solūna.

Politiskie un identitātes jautājumi

“Maķedonija” kā nosaukums un identitāte ir bijusi politiski jūtīgs temats, jo vairākām valstīm un tautām ir vēsturiskas un kultūras saites ar šo nosaukumu. Pazīstamākais konflikts bija starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju (iepriekš — Republiku Maķedoniju) par nosaukumu un identitāti, kas tika risināts ar Prespas līgumu 2018.–2019. gadā; rezultātā valsts oficiāli kļuva par Ziemeļmaķedoniju. Nesaskaņas par vēsturiskajiem un etniskajiem jautājumiem dažkārt ietekmē reģionālo politiku un starpnacionālās attiecības.

Saglabāšana un nākotnes izaicinājumi

Reģiona nākotne saistīta ar: ekonomisko attīstību, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu (it īpaši ezeru un kalnu ekosistēmām), minoritāšu tiesību aizsardzību un starptautisko sadarbību — gan Eiropas integrācijas procesā, gan transnacionālu vides un tūrisma projektu īstenošanā.

Maķedonija ir reģions ar bagātu vēsturi, dažādām tradīcijām un sarežģītu politisko pagātni. Sapratne par tā robežām, nosaukumiem un identitātēm prasa kontekstuālu un vēsturisku skatījumu, jo dažādas kopienas un valstis šo teritoriju interpretē atšķirīgi.

Maķedonijas reģiona atrašanās vieta.Zoom
Maķedonijas reģiona atrašanās vieta.

Strīdi

Grieķija un Ziemeļmaķedonija ir strīdējušās par Maķedonijas nosaukumu jau kopš Ziemeļmaķedonijas neatkarības iegūšanas. Ziemeļmaķedonijas Republikai bija jāizvēlas pagaidu nosaukums, lai to atzītu ANO. Abas valstis ir apspriedušas risinājumu par jaunu nosaukumu, kas būtu pieņemams abām valstīm. Bulgārija nav iesaistījusies šajā strīdā, bet tai ir zināmas domstarpības ar Ziemeļmaķedoniju. Lai gan Bulgārija bija pirmā valsts, kas atzina Maķedonijas nosaukumu, tā neatbalsta maķedoniešu etnisko piederību un valodu, bet apgalvo, ka tā visa ir bulgāru valoda.



Valstis

Maķedonija, Grieķija

Maķedonija (grieķu: Μακεδονία - Makedonia) ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Grieķijas ziemeļos. Tas ir otrs visvairāk apdzīvotais Grieķijas reģions, un parasti to dēvē par Ziemeļgrieķiju kopā ar Trāķiju. Tas atrodas starp Pindu kalniem un Nestas upi un robežojas rietumos ar Epiriju un Tesāliju, ziemeļrietumos ar Albāniju, ziemeļos ar Ziemeļmaķedonijas Republiku, ziemeļaustrumos ar Bulgāriju un austrumos ar Traķiju. Tās dienvidu krastus apskalo Egejas jūra.

Ziemeļmaķedonijas Republika

Ziemeļmaķedonijas Republika (makedoniešu: Република Северна Македонија - Republika severna Makedonija) ir neatkarīga valsts Balkānu pussalā Eiropas dienvidaustrumos. Valsts robežojas ar Serbiju ziemeļos, Albāniju rietumos, Grieķiju dienvidos un Bulgāriju austrumos. Valsts valūta ir Ziemeļmaķedonijas denārs (MKD).

Blagoevgradas province, Bulgārija

Blagoevgradas apgabals (bulgāru: област Благоевград, oblast Blagoevgrad vai Благоевградска област, Blagoevgradska oblast), pazīstams arī kā Pirin Maķedonija (bulgāru: Пирин Македония: (Пиринска Македония, Pirinska Makedoniya) ir province (apgabals) Bulgārijas dienvidrietumos. Ziemeļos un austrumos tā robežojas ar četrām citām Bulgārijas provincēm, dienvidos ar Grieķiju un rietumos ar Maķedonijas Republiku.



Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Maķedonija?


A: Maķedonija ir reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānos.

J: Kas bija pazīstamākais senās Maķedonijas vadonis?


A: Vispazīstamākais senās Maķedonijas vadonis bija Aleksandrs Lielais.

J: Kad Maķedonija kļuva par Romas provinces sastāvdaļu?


A: Maķedonija kļuva par romiešu provinces daļu romiešu laikā.

J: No cik valstīm sastāv mūsdienu Maķedonija?


A: Mūsdienu Maķedonija sastāv no trim valstīm - Grieķijas, Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas.

J: Kā sauc Grieķijas Maķedoniju?


A: Grieķijas Maķedoniju sauc arī par Egejas Maķedoniju.

J: Ko sauc arī par Vardar Maķedoniju?


A: Vardar Maķedoniju sauc arī par Ziemeļmaķedoniju.

J: Kāds reģions atrodas Bulgārijas mūsdienu Maķedonijas robežās?


A: Bulgārijai mūsdienu Maķedonijas robežās ir Pirin Maķedonija (Blagoevgradas province).


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3