Mälaren (Mēlarena) — Zviedrijas 3. lielākais ezers: vēsture, salas, nozīme

Mēlarena (Mälaren) — Zviedrijas 3. lielākais ezers: uzzini tā vēsturi, slavenās salas (Birka, Selaön, Svartsjölandet), UNESCO mantojumu un reģiona nozīmi.

Mēlarena ezers ir trešais lielākais ezers Zviedrijā aiz Vernas un Vēternas ezera. Tā platība ir 1140 km², vidējais dziļums 12 m, bet lielākais dziļums 64 m. Ezers no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem ietek Baltijas jūrā. Divas lielākās Mälaren salas ir Selaön (91 km²) un Svartsjölandet (79 km²). Ezeru agrāk sauca par Løgrinn. Vikingu apmetnes Birka uz Björkö salas un Hovgården uz blakus esošās Adelsö salas kopš 1993. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tāpat kā Drottningholmas pils uz Lovön salas.

Ģeogrāfija un hidrologija

Mēlarena stiepjas no rietumiem uz austrumiem — tās ūdeņi paceļas un tek virzienā uz Baltijas jūru. Ezerā ietek vairāki upju baseini, un tā ūdens līmenis tiek regulēts, lai novērstu plūdus un nodrošinātu saimniecisko izmantošanu. Mēlarena galvenā iztece ir pie Stokholmas, kur ezers savienojas ar jūru; šajā vietā ir būvētas slūžas un barjeras, kas kontrolē ūdens apmaiņu starp ezeru un Baltiju.

Vēsture un kultūra

Mēlarena teritorija ir bijusi nozīmīga cilvēku apdzīvotībai jau kopš dzelzs laikmeta un vikingu laikmetā. Slavenās vikingu apmetnes Birka un Hovgården liecina par ezeru kā tirdzniecības un ceļošanas ceļu nozīmīgumu. Mēlarena reģionā veidojušās daudzas vēsturiskas pilsētas, piemēram, Strängnäs, Södertälje, Västerås un Eskilstuna, kuras attīstījās pateicoties ūdensceļiem un piekļuvei pie dabas resursiem. Drottningholmas pils uz Lovön salas ir svarīgs vēstures un arhitektūras piemineklis, kas piesaista tūristus no visas pasaules.

Salas un apdzīvotība

Ezera salu skaits ir liels — tajā ir gan mazās, neapdzīvotās saliņas, gan lielas apdzīvotas salas. Selaön (91 km²) ir viena no lielākajām salām ezerā un tai ir ilga lauksaimniecības un apdzīvotības vēsture. Svartsjölandet (79 km²) ir vēl viena liela sala ar mežiem un piejūras vidi. Lovön, Björkö un Adelsö ir salīdzinoši labi zināmas saliņas ar kultūrvēsturisku nozīmi. Daudzas salas tiek izmantotas kā atpūtas vietas — vasaras mājas, kempingi un zvejas vietas — un tās savieno prāmju satiksme vai tilti ar kontinentu.

Ekoloģija un dabas resursi

Mēlarena ir galvenais saldūdens biotops reģionā. Ezerā sastopamas dažādas zivju sugas, piemēram, līdaka (Esox lucius), asaris (Perca fluviatilis) un zandarts (Sander lucioperca), kā arī bagāts ūdensaugu un putnu sugu daudzveidības klāsts. Ezeram ir nozīmīga loma reģiona ūdensapgādē, rekreācijā un bioloģiskā daudzveidībā.

Tūrisms, atpūta un transports

Mēlarena ir populāra vieta laivošanai, zvejai, peldēm vasarā un slēpošanai/ceļiem pa ledu ziemā, kad ezers aizsalst. Pie ezeriem esošās pilsētas un salas piedāvā muzeju, vēsturisku apskates objektu un dabas taku maršrutus. Stokholma, kas atrodas pie Mēlarenas izteces, savieno ezeru ar starptautiskajām kuģošanas līnijām un ir svarīgs tūrisma centrs. No vairākiem krasta punktiem kursē prāmji un laivas uz salas, kā arī ir attīstīta krasta ceļu infrastruktūra.

Aizsardzība un mūsdienu izaicinājumi

Lai gan Mēlarena ir salīdzinoši tīrs saldūdens avots, tai draud tādas problēmas kā eutrofikācija (pārmērīgs barības vielu pieplūdums), piesārņojums no lauksaimniecības un pilsētvides, kā arī invazīvas sugas, kas maina ekosistēmas līdzsvaru. Starp pasākumiem, ko īsteno vietējās varas iestādes un vides organizācijas, ir ūdens kvalitātes monitorings, piekrastes aizsardzības programmas un sabiedrības informētība par ilgtspējīgu izmantošanu.

Kopsavilkums

Mēlarena ir būtisks Zviedrijas ūdeņu sistēmas elements — gan dabas, gan kultūras, gan ekonomiskā nozīmē. Tā bagātā vēsture, daudzi arheoloģiskie un arhitektūras pieminekļi, plašais salu tīkls un labās iespējas atpūtai padara to par vienu no reģiona pievilcīgākajām vietām. Tajā pašā laikā nepieciešama turpmāka rūpīga vides pārvaldība, lai saglabātu ezera vērtības nākamajām paaudzēm.

Meklēt pēc burta