Malajiešu arhipelāgs — kas tas ir: valstis, platība un 25 000+ salu
Malajiešu arhipelāgs: uzzini par 25 000+ salām, valstīm (Indonēzija, Filipīnas, Malaizija u.c.) un milzīgo platību — viss, kas jāzina par Dienvidaustrumu Āzijas okeāna arhipelāgu.
Malajiešu arhipelāgs ir arhipelāgs, kas izvietojas starp Āzijas dienvidaustrumu daļu un Austrāliju. To dažādos vēstures posmos dēvējuši arī par Austrumindiju, Indo‑Austrālijas arhipelāgu, Indonēzijas arhipelāgu un citādi.
Izvietojums un robežas. Arhipelāgs atrodas starp Indijas un Kluso okeānu un ietver plašu jūras reģionu ar daudzām jūrām — tostarp Javas jūru, Banda jūru, Celebes jūru, Sulu jūru un citām. Ģeogrāfiski tas stiepjas no Dienvidaustrumāzijas kontinenta līdz Austrālijas ziemeļdaļai.
Platība, salas un galvenās zemes
Salas: Malajiešu arhipelāgā ir vairāk nekā 25 000 salu, kas padara to par vienu no pasaules bagātākajiem ar salām. Tas ir arī lielākais arhipelāgs pēc platības un trešais pēc salu skaita pasaulē.
Platība: kopējā zemes platība, ieskaitot lielākās salas un lielvalstu teritorijas, pārsniedz aptuveni 2,5 miljonus km² (atkarībā no iekļaujamajām teritorijām, piemēram, Jaunās Gvinejas).
Lielākās salas: reģionā atrodas tādas plašas un nozīmīgas salas kā Bornao, Sumatra, Sulavesi, Java un — dažos definīcijās — Jaunā Gvineja.
Valstis un administratīvā sadale
Malajiešu arhipelāgā ietilpst vairākas suverēnas valstis un teritorijas. Starp galvenajām ir Indonēzija, Filipīnas, Singapūra, Bruneja, Malaizija un Austrumtimora. Dažās definīcijās nav iekļauta Jaunā Gvineja vai Papua-Jaungvinejas salas, bet citos aprēķinos tās tiek pieskaitītas arhipelāgam. Arhipelāgā ietilpst arī Indonēzijas Molukasas salas.
Bioloģiskā daudzveidība un ekoloģija
Reģions ir viens no pasaulē bioloģiski visdaudzveidīgākajiem — gan sauszemes, gan jūras floras un faunas ziņā. Malajiešu arhipelāgs pārvietojas pāri biogeogrāfiskajām līnijām (piemēram, Wallace līnija), kur ieeja Austrālijas faunas iezīmēm ir atšķirīga no Āzijas faunas. Reģionā ir daudz endēmu sugu, unikālas mežu sistēmas (tropu lietusmeži) un viena no bagātīgākajām korāļrifiem zonām — tā dēvētais «Coral Triangle».
Vēsture un kultūra
Malajiešu arhipelāgs jau no seniem laikiem bija starptautiska tirdzniecības krustojuma centrs — tajā plosījās garšvielu tirdzniecība, šeit izveidojās senas valstis un tirdzniecības impērijas. Eiropiešu pētnieku un koloniālo varu ierašanās (portugāļu, spāņu, holandiešu, britu) mainīja reģiona politisko karti un ekonomiku. Mūsdienās reģions ir multietnisks un daudzvalodīgs: dominē austronēziešu valodu saimes valodas, bet ir arī austrēziešu un vietējo grupu valodas.
Klima, resursi un ekonomika
Klima ir tropiska, ar karstumu un augstu mitrumu, bieži monsunveida sezonām un lielu nokrišņu daudzumu daudzviet. Ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība (piemēram, palmu eļļa), zvejniecība, mežsaimniecība, minerālu ieguve (dabīgais gāze, nafta), ieguve un tūrisms. Reģions arī joprojām ir nozīmīgs starptautiskajai lielajai tirdzniecībai un ostu darbībai.
Ģeoloģija un dabas draudi
Malajiešu arhipelāgs atrodas Ring of Fire jeb uguns joslā, tāpēc raksturīgas vulkānu aktivitātes, zemestrīces un noslīdēšanas. Tropiskie meži pakļauti izciršanai, biotopu fragmentācijai un klimata pārmaiņām, kas apdraud daudz endēmu sugu.
Piezīmes par definīcijām
Jāuzsver, ka termins «Malajiešu arhipelāgs» var atšķirties atkarībā no konteksta — ģeogrāfiskā, bioloģiskā vai politiskā. Tāpēc dažādi avoti var iekļaut vai izslēgt Jaunās Gvinejas un Papua-Jaungvinejas salas vai noteikt robežas nedaudz citādi. Tomēr kopumā par Malajiešu arhipelāgu saprot plašu salu un jūras reģionu starp Āzijas dienvidaustrumiem un Austrāliju, kurā ir vairāk nekā 25 000 salu un kas ietver tādas valstis kā Indonēzija, Filipīnas, Singapūra, Bruneja, Malaizija un Austrumtimora.
Vollesa līnija; Bali un Lombokas salas, kas nav atzīmētas, atrodas dienvidrietumu galā.
Dabas vēsture
Malaju arhipelāgs ir vieta, kur satiekas divas lielas tektoniskās plāksnes, un tas ir reģions, kur bieži sastopami orogēniski procesi (kalni) un vulkāni.
Vollesa līnija ir galvenais termins bioģeogrāfijā. Tā iet starp Bali un Lomboku, kuras atdala dziļš un straujš ūdens caurvējš. Vienā pusē atrodas Austrālijas sugas, bet otrā pusē - Āzijas sugas. Šā apgabala dabas vēsturi pētīja Alfrēds Rasels Voliss (Alfred Russel Wallace), kurš Spice salās pavadīja astoņus gadus.
"Šajā arhipelāgā ir divas atšķirīgas, stingri norobežotas faunas, kas atšķiras tikpat ļoti kā Āfrikas un Dienvidamerikas faunas... tomēr ne kartē, ne uz salu virsmas nav nekā, kas iezīmētu to robežas. Robežlīnija iet starp salām, kas atrodas tuvāk viena otrai nekā citas, kas pieder tai pašai grupai. Es uzskatu, ka rietumu daļa ir atdalīta Āzijas kontinenta daļa, bet austrumu daļa ir bijušā Klusā okeāna rietumu kontinenta fragmentārs turpinājums.".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Malaizijas arhipelāgs?
A: Malajiešu arhipelāgs ir arhipelāgs, kas atrodas starp Āzijas dienvidaustrumu daļu un Austrāliju.
J: Ar kādiem citiem nosaukumiem tiek dēvēts Malajas arhipelāgs?
A: Laika gaitā Malaju arhipelāgu ir dēvējuši arī par Austrumindiju, Indo-Austrālijas arhipelāgu, Indonēzijas arhipelāgu un citiem nosaukumiem.
J: Kur atrodas Malaju arhipelāgs?
A: Malajiešu arhipelāgs atrodas starp Indijas un Kluso okeānu.
J: Cik salu ir Malajas arhipelāgā?
A: Malajas arhipelāgā ir vairāk nekā 25 000 salu.
J: Vai Malajas arhipelāgs ir lielākais arhipelāgs pasaulē?
A: Jā, Malajiešu arhipelāgs ir lielākais arhipelāgs pasaulē pēc platības.
J: Kuras valstis ietilpst Malajiešu arhipelāgā?
A: Malaju arhipelāgā ietilpst Indonēzija, Filipīnas, Singapūra, Bruneja, Malaizijas austrumu daļa un Austrumtimora.
Vai Papua-Jaungvineja un Jaunā Gvineja ietilpst Malajiešu arhipelāgā?
A: Jaunās Gvinejas sala vai Papua-Jaungvinejas salas ne vienmēr tiek iekļautas Malaju arhipelāga definīcijās, bet Indonēzijas Molukas ir iekļautas.
Meklēt