Babilonija bija pilsētvalsts Mezopotāmijā 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Tās galvaspilsēta bija Babilona, kas nozīmēja "dievu vārti". Viņi izveidoja impēriju no kādreizējās Akadijas impērijas zemēm.

Mezopotāmija ir divu upju - Eifratas un Tigra - reģions. Tajā laikā šajā reģionā atradās arī Asīrijas pilsētas valstis ziemeļos un Elama dienvidaustrumos. Tā ir daļa no Tuvo Austrumu auglīgā pusmēness. Tieši tur cilvēki pirmo reizi dzīvoja kopā civilizētā sabiedrībā ar lauksaimniecību, pilsētām un rakstību.

Vēstures galvenie posmi

Babilonijas vēsture ir sarežģīta un ilga. Parasti to iedala divos svarīgākos laikmetos: Vecā Babilonija (bieži saistīta ar Hammurapi valdīšanu ap 18. gadsimtu p.m.ē.) un Neo‑Babilonija jeb Jaunā Babilonija (7.–6. gadsimts p.m.ē.), kad varu atguva valdnieki kā Nebuhadnecars II. Hammurapi (apm. 1792–1750 p.m.ē.) ir īpaši atcerēts kā viens no svarīgākajiem valdniekiem, jo viņa laikā valsts konsolidējās un tika izstrādāts plaši pazīstamais Likumu kodekss.

Neo‑Babilonijas laikā (apm. 626–539 p.m.ē.) Babilona kļuva par spēcīgu reģionālu centru. Nebuhadnecars II (valdīja apm. 605–562 p.m.ē.) veica lielus būvniecības darbus — paplašināja pilsētu, cēla mūrus un slaveno Ištaras vārtu, kā arī, pēc tradīcijas, iespējami būvētās Eksotiskās dārzu konstrukcijas, ko reiz sauca par Vienu no pasaules septiņiem brīnumiem. 539. g. p.m.ē. Babilonija krita Persijas ķēniņa Kirusa II rokās, kas iezīmēja jaunu politisko posmu reģionā.

Kultūra, valoda un rakstība

Babiloniešu valoda bija akadiešu valodas dialekts (saukts par babiloniešu akadiešu). Rakstība — dzelžraksts (sineviešu klinšu raksts) jeb spiedru zīmes uz māla plāksnītēm — bija galvenais dokumentācijas veids. Šīs plāksnītes satur gan administratīvus ierakstus, gan mitoloģiskas, literāras un zinātniskas teksta formas.

Babiloniešu kultūra deva nozīmīgu ieguldījumu literatūrā (epos, mīti), reliģijā (daudzdievišķība ar dieviem kā Marduku, Ištaru u.c.) un izglītības sistēmā — pastāvēja skolas (ēnu ģildes), kurās audzēja rakstītājus un amatpersonas.

Likumi, pārvalde un sabiedrība

Viens no slavenākajiem Babilonijas sasniegumiem ir Hammurapi likumu kodekss, kas bija viens no agrīnākajiem rakstītajiem likumu krājumiem pasaulē. Kodekss regulēja civilo, komerciālo un krimināltiesisko attiecību aspektus un ilustrē stingru sabiedrības hierarhiju un pienākumu sadalījumu.

Pārvalde bija centralizēta: valdnieks un viņa birokrātija kontrolēja nodokļu iekasēšanu, tirdzniecību un zemes apsaimniekošanu. Svarīga bija arī reliģiskā hierarhija — tempļi spēlēja nozīmīgu lomu gan ekonomikā, gan kultūrā.

Zinātne, matemātika un astronomija

Babilonieši attīstīja augstu matemātisku un astronomisku zināšanu līmeni. Tie izmantoja sešdesmitnieku bāzes skaitīšanas sistēmu (60), kas attiecināma uz mūsdienu laika un leņķu dalījumiem (minūtes, sekundes, 360° aplis). Babiloniešu astronomi veica ilgtermiņa novērojumus, pierakstīja planētu kustības un izstrādāja prognozēšanas metodes, kas vēlāk ietekmēja grieķu un ķīniešu astronomiju.

Arhitektūra un pilsētplānojums

Babilona bija slavena ar monumentāliem būvju elementiem: milzīgiem mūriem, zigurātiem (temple tower), bagātīgi rotātiem vārtiem un tempļiem. Slavenais Etemenanki zigurāts (dažkārt saistīts ar Bābeles torni) un Ištaras vārti ar zilo un zelta krāsu flīzēm ir tikai daži no piemēriem.

Arhitektūras tehnoloģijas un inženierija nodrošināja kanalizācijas un lauksaimniecības sistēmas, kas bija būtiskas, lai uzturētu lielu pilsētas iedzīvotāju blīvumu reģionā ar mainīgiem lauksaimniecības apstākļiem.

Babilonijas mantojums un arheoloģija

  • Babilonijas sasniegumi rakstībā, likumos, matemātikā un astronomijā ir pamats daļai mūsdienu zināšanu un kalpoja par tiltu starp senajām kultūrām.
  • Bībelē un citos avotos Babilona ieguvusi simbolisku nozīmi kā varas un izraidījuma centrs (piem., Babilonas gūsts jūdu vēsturē).
  • Arheoloģiskie izrakumi (piem., 19.–20. gs. izrakumi) atklāja pilsētas drupas, flīzētas vārtu fragmentus un māla plāksnītes ar tekstiem. Tomēr arheoloģija ir arī strīdīga — daļa atklājumu ir restaurēti vai pat mainīti mūsdienu politisku un kultūras interešu dēļ.

Kopsavilkums

Babilonija bija viens no svarīgākajiem civilizācijas centriem Tuvo Austrumu vēsturē. Tā saliedēja politisku varu, attīstīja rakstību, likumus un zinātni, kā arī atstāja dziļu kultūras un mitoloģisku mantojumu, kas ietekmēja vēlākas kultūras visā reģionā. Lai gan konkrētas detaļas (piem., slaveno Dārzu eksistence) joprojām tiek diskutētas, Babylonija loma kā senas pasaules intelektuāls un politisks centrs ir nenoliedzama.