Babilonija

Vecā Babilonija

Babiloniešiem bija rakstīta valoda, ko viņi izmantoja tirdzniecībai un saziņai. Viņi to ieguva no šumeriem, kuri to izgudroja. Babilonieši izmantoja to pašu klinšu rakstības sistēmu, iespiežot trīsstūrveida figūras mīkstā mālā. Viņi rakstīja divās dažādās valodās: Šumeru valodā rakstīja reliģiskiem mērķiem, bet akkadu valodā - oficiāliem mērķiem.

Likumi

Hammurabi bija Babilonas ķēniņš, kurš karoja karus un izveidoja Babiloniju par impēriju, pakļaujot Asīriju vasaļa (marionešu) ķēniņa varai. Viņš izveidoja senāko rakstīto likumu kopumu, ko sauca par Hammurabi kodeksu. Tajā ir 280 spriedumi, un mūsdienās tas ir apskatāms Luvrā, muzejā Parīzē. Ja iepriekšējie šumeru likumi nebija bargi, tad babiloniešu likumi bija diezgan bargi. Par zādzību, slepkavību un citiem noziegumiem tika piespriests nāvessods.

Ēkas

Babilonas mājām bija atvērti jumti, lai karstās naktīs ģimene varētu tur gulēt. Dzīvojamās istabas, ēdamistabas un virtuves, protams, atradās lejā. Lampas dega ar olīveļļu, un katrā mājā bija kapela apbedīšanas un dievkalpojumu ceremonijām. Tā kā Mezopotāmijā būvniecībā izmantoja tikai mālu, spēcīgos koka balstus mājām ieveda no Libānas. Ar laiku cilvēki sāka cept savus ķieģeļus un uzlaboja ēku izturību.

Bābeles sagrābšana

Vēlāk Babiloniju izlaupīja hetītu ķēniņš Musilis I, kas noveda pie tā sauktā bronzas laikmeta "tumšajiem laikiem", par kuriem rakstos ir maz liecību. Arheologi diskutē par Babilonas izlaupīšanas datumu un ir ierosinājuši ne mazāk kā četras hronoloģijas. Iespējamie Babilonas izlaupīšanas datumi ir šādi:

• ļoti īsa hronoloģija: 1499. g. p.m.ē.
• īsa hronoloģija: 1531. g. p.m.ē.
• vidus hronoloģija: 1595. g. p.m.ē.
• garā hronoloģija: 1651. g. p.m.ē.

Grūtības sagādā Mezopotāmijas un Senās Ēģiptes datumu saskaņošana.

Vēlākās dinastijas

Pēc hetītu iznīcināšanas Babilonijā 576 gadus valdīja kasīti. Pēc tam to pārvaldīja Elama, bet pēc tam tā atguva neatkarību uz aptuveni trim gadsimtiem. Pēc tam tos iekaroja neoasīrieši. Gadsimtu vēlāk viņi atkal kļuva brīvi, izveidojot Neobabilonijas jeb Kaldeju impēriju. Šo pastāvīgo iekarošanu un atkārtotu iekarošanu daļēji noteica ģeogrāfija. Nav dabisku robežu, izņemot upes, un pilsētām ir viegli piekļūt no ziemeļiem vai dienvidiem.

Ķēniņš Nebukadnecars II valdīja 43 gadus. Viņš iekaroja Feniķiju 585. gadā p.m.ē.

Ķīrs Lielais

Babilonijas impērijai galu galā pielika Persijas ķīrs Lielais.

549. gadā p.m.ē. Ķīrs izbeidza mēdiešu impēriju. Trīs gadus vēlāk Kīrs kļuva par Ahemenīdu impērijas (Persijas) karali un iesaistījās kampaņā Mezopotāmijas ziemeļos.

539. gadā p.m.ē. Kirs iebruka Babilonijā. Jūnija mēnesī pie Opizas notika kauja, kurā babilonieši tika sakauti, un tūlīt pēc tam Sippara padevās iebrucējam. Divas dienas pēc Sippara ieņemšanas "Kīra karavīri bez kaujām iegāja Babilonijā". Kīrs ieradās tikai 3. martā (oktobrī), viņa prombūtnes laikā viņa vietā darbojās Gobrijs. Gobrijs tika iecelts par Babilonas provinces gubernatoru.

Ķīrs tagad apgalvoja, ka ir likumīgs seno babiloniešu ķēniņu pēctecis un viņu dieva Bel-Marduka atriebējs. Kīra iebrukumu Babilonijā, bez šaubām, palīdzēja īstenot ārzemju piespiedu trimdinieki, piemēram, jūdi, kas bija ieceļojuši valsts vidū.

Viens no pirmajiem Kīra darbiem bija ļaut šiem trimdiniekiem atgriezties savās mājās, līdzi ņemot sava dieva attēlus un svētos traukus. Šāda atļauja tika ietverta proklamācijā, ar kuru iekarotājs centās pamatot savas tiesības uz Babilonijas troni. Joprojām valdīja pārliecība, ka nevienam nav tiesību valdīt pār Rietumāziju, kamēr Bels un viņa priesteri viņu nav iesvētījuši šim amatam, un tādēļ Kīrs turpmāk pieņēma imperatora titulu "Babilonas ķēniņš".

Pārtika

Tāpat kā šumeri, arī babilonieši ēda dārzeņus, augļus, gaļu un zivis. Viņi ēda arī maizi un ar prieku grauzdēja un ēda kaitīgās, bet kraukšķīgās siseles, kas iznīcināja viņu dārgo ražu.

Māksla un zinātne

Babilonieši mīlēja mākslu. Skaisti, ar mirdzošu zeltu rotāti trauki tika apglabāti kopā ar karaļiem. Tajos laikos grāmatās bija aprakstīti plūdi, kurus, kā uzskatīja, izraisīja grēks, vai arī Ābrahāma ceļojums. Arī zinātne labi attīstījās: viņi izgudroja pirmo kalendāru, 60 minūšu stundu un iepriekšējo reizināšanas tabulu.

Dzīve bija bagāta, piepildīta un parasti mierīga. Cilvēki reti domāja par karu vai to, kā aizsargāt pilsētu. Tā rezultātā Babiloniju 730. gadā p.m.ē. iekaroja asīrieši un kasīti. Tad šī lielā civilizācija beidzās.

Saistītās lapas

• Neobabiloniešu impērija