Babilonija — seno Mezopotāmijas pilsētvalsts, vēsture un mantojums
Atklāj Babilonijas vēsturi un mantojumu — senās Mezopotāmijas pilsētvalsts: civilizācija, arhitektūra, dievu vārti un tās ietekme uz cilvēces attīstību.
Babilonija bija pilsētvalsts Mezopotāmijā 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Tās galvaspilsēta bija Babilona, kas nozīmēja "dievu vārti". Viņi izveidoja impēriju no kādreizējās Akadijas impērijas zemēm.
Mezopotāmija ir divu upju - Eifratas un Tigra - reģions. Tajā laikā šajā reģionā atradās arī Asīrijas pilsētas valstis ziemeļos un Elama dienvidaustrumos. Tā ir daļa no Tuvo Austrumu auglīgā pusmēness. Tieši tur cilvēki pirmo reizi dzīvoja kopā civilizētā sabiedrībā ar lauksaimniecību, pilsētām un rakstību.
Vēstures galvenie posmi
Babilonijas vēsture ir sarežģīta un ilga. Parasti to iedala divos svarīgākos laikmetos: Vecā Babilonija (bieži saistīta ar Hammurapi valdīšanu ap 18. gadsimtu p.m.ē.) un Neo‑Babilonija jeb Jaunā Babilonija (7.–6. gadsimts p.m.ē.), kad varu atguva valdnieki kā Nebuhadnecars II. Hammurapi (apm. 1792–1750 p.m.ē.) ir īpaši atcerēts kā viens no svarīgākajiem valdniekiem, jo viņa laikā valsts konsolidējās un tika izstrādāts plaši pazīstamais Likumu kodekss.
Neo‑Babilonijas laikā (apm. 626–539 p.m.ē.) Babilona kļuva par spēcīgu reģionālu centru. Nebuhadnecars II (valdīja apm. 605–562 p.m.ē.) veica lielus būvniecības darbus — paplašināja pilsētu, cēla mūrus un slaveno Ištaras vārtu, kā arī, pēc tradīcijas, iespējami būvētās Eksotiskās dārzu konstrukcijas, ko reiz sauca par Vienu no pasaules septiņiem brīnumiem. 539. g. p.m.ē. Babilonija krita Persijas ķēniņa Kirusa II rokās, kas iezīmēja jaunu politisko posmu reģionā.
Kultūra, valoda un rakstība
Babiloniešu valoda bija akadiešu valodas dialekts (saukts par babiloniešu akadiešu). Rakstība — dzelžraksts (sineviešu klinšu raksts) jeb spiedru zīmes uz māla plāksnītēm — bija galvenais dokumentācijas veids. Šīs plāksnītes satur gan administratīvus ierakstus, gan mitoloģiskas, literāras un zinātniskas teksta formas.
Babiloniešu kultūra deva nozīmīgu ieguldījumu literatūrā (epos, mīti), reliģijā (daudzdievišķība ar dieviem kā Marduku, Ištaru u.c.) un izglītības sistēmā — pastāvēja skolas (ēnu ģildes), kurās audzēja rakstītājus un amatpersonas.
Likumi, pārvalde un sabiedrība
Viens no slavenākajiem Babilonijas sasniegumiem ir Hammurapi likumu kodekss, kas bija viens no agrīnākajiem rakstītajiem likumu krājumiem pasaulē. Kodekss regulēja civilo, komerciālo un krimināltiesisko attiecību aspektus un ilustrē stingru sabiedrības hierarhiju un pienākumu sadalījumu.
Pārvalde bija centralizēta: valdnieks un viņa birokrātija kontrolēja nodokļu iekasēšanu, tirdzniecību un zemes apsaimniekošanu. Svarīga bija arī reliģiskā hierarhija — tempļi spēlēja nozīmīgu lomu gan ekonomikā, gan kultūrā.
Zinātne, matemātika un astronomija
Babilonieši attīstīja augstu matemātisku un astronomisku zināšanu līmeni. Tie izmantoja sešdesmitnieku bāzes skaitīšanas sistēmu (60), kas attiecināma uz mūsdienu laika un leņķu dalījumiem (minūtes, sekundes, 360° aplis). Babiloniešu astronomi veica ilgtermiņa novērojumus, pierakstīja planētu kustības un izstrādāja prognozēšanas metodes, kas vēlāk ietekmēja grieķu un ķīniešu astronomiju.
Arhitektūra un pilsētplānojums
Babilona bija slavena ar monumentāliem būvju elementiem: milzīgiem mūriem, zigurātiem (temple tower), bagātīgi rotātiem vārtiem un tempļiem. Slavenais Etemenanki zigurāts (dažkārt saistīts ar Bābeles torni) un Ištaras vārti ar zilo un zelta krāsu flīzēm ir tikai daži no piemēriem.
Arhitektūras tehnoloģijas un inženierija nodrošināja kanalizācijas un lauksaimniecības sistēmas, kas bija būtiskas, lai uzturētu lielu pilsētas iedzīvotāju blīvumu reģionā ar mainīgiem lauksaimniecības apstākļiem.
Babilonijas mantojums un arheoloģija
- Babilonijas sasniegumi rakstībā, likumos, matemātikā un astronomijā ir pamats daļai mūsdienu zināšanu un kalpoja par tiltu starp senajām kultūrām.
- Bībelē un citos avotos Babilona ieguvusi simbolisku nozīmi kā varas un izraidījuma centrs (piem., Babilonas gūsts jūdu vēsturē).
- Arheoloģiskie izrakumi (piem., 19.–20. gs. izrakumi) atklāja pilsētas drupas, flīzētas vārtu fragmentus un māla plāksnītes ar tekstiem. Tomēr arheoloģija ir arī strīdīga — daļa atklājumu ir restaurēti vai pat mainīti mūsdienu politisku un kultūras interešu dēļ.
Kopsavilkums
Babilonija bija viens no svarīgākajiem civilizācijas centriem Tuvo Austrumu vēsturē. Tā saliedēja politisku varu, attīstīja rakstību, likumus un zinātni, kā arī atstāja dziļu kultūras un mitoloģisku mantojumu, kas ietekmēja vēlākas kultūras visā reģionā. Lai gan konkrētas detaļas (piem., slaveno Dārzu eksistence) joprojām tiek diskutētas, Babylonija loma kā senas pasaules intelektuāls un politisks centrs ir nenoliedzama.
Hammurabi Babilonija, 1792-1750 p.m.ē. (vidus hronoloģija)
Vecā Babilonija
Babiloniešiem bija rakstīta valoda, ko viņi izmantoja tirdzniecībai un saziņai. Viņi to ieguva no šumeriem, kuri to izgudroja. Babilonieši izmantoja to pašu klinšu rakstības sistēmu, iespiežot trīsstūrveida figūras mīkstā mālā. Viņi rakstīja divās dažādās valodās: Šumeru valodā rakstīja reliģiskiem mērķiem, bet akkadu valodā - oficiāliem mērķiem.
Likumi
Hammurabi bija Babilonas ķēniņš, kurš karoja karus un izveidoja Babiloniju par impēriju, pakļaujot Asīriju vasaļa (marionešu) ķēniņa varai. Viņš izveidoja senāko rakstīto likumu kopumu, ko sauca par Hammurabi kodeksu. Tajā ir 280 spriedumi, un mūsdienās tas ir apskatāms Luvrā, muzejā Parīzē. Ja iepriekšējie šumeru likumi nebija bargi, tad babiloniešu likumi bija diezgan bargi. Par zādzību, slepkavību un citiem noziegumiem tika piespriests nāvessods.
Ēkas
Babilonas mājām bija atvērti jumti, lai karstās naktīs ģimene varētu tur gulēt. Dzīvojamās istabas, ēdamistabas un virtuves, protams, atradās lejā. Lampas dega ar olīveļļu, un katrā mājā bija kapela apbedīšanas un dievkalpojumu ceremonijām. Tā kā Mezopotāmijā būvniecībā izmantoja tikai mālu, spēcīgos koka balstus mājām ieveda no Libānas. Ar laiku cilvēki sāka cept savus ķieģeļus un uzlaboja ēku izturību.
Bābeles sagrābšana
Vēlāk Babiloniju izlaupīja hetītu ķēniņš Musilis I, kas noveda pie tā sauktā bronzas laikmeta "tumšajiem laikiem", par kuriem rakstos ir maz liecību. Arheologi diskutē par Babilonas izlaupīšanas datumu un ir ierosinājuši ne mazāk kā četras hronoloģijas. Iespējamie Babilonas izlaupīšanas datumi ir šādi:
- ļoti īsa hronoloģija: 1499. g. p.m.ē.
- īsa hronoloģija: 1531. g. p.m.ē.
- vidus hronoloģija: 1595. g. p.m.ē.
- garā hronoloģija: 1651. g. p.m.ē.
Grūtības sagādā Mezopotāmijas un Senās Ēģiptes datumu saskaņošana.
Vēlākās dinastijas
Pēc hetītu iznīcināšanas Babilonijā 576 gadus valdīja kasīti. Pēc tam to pārvaldīja Elama, bet pēc tam tā atguva neatkarību uz aptuveni trim gadsimtiem. Pēc tam tos iekaroja neoasīrieši. Gadsimtu vēlāk viņi atkal kļuva brīvi, izveidojot Neobabilonijas jeb Kaldeju impēriju. Šo pastāvīgo iekarošanu un atkārtotu iekarošanu daļēji noteica ģeogrāfija. Nav dabisku robežu, izņemot upes, un pilsētām ir viegli piekļūt no ziemeļiem vai dienvidiem.
Ķēniņš Nebukadnecars II valdīja 43 gadus. Viņš iekaroja Feniķiju 585. gadā p.m.ē.
Ķīrs Lielais
Babilonijas impērijai galu galā pielika Persijas ķīrs Lielais.
549. gadā p.m.ē. Ķīrs izbeidza mēdiešu impēriju. Trīs gadus vēlāk Kīrs kļuva par Ahemenīdu impērijas (Persijas) karali un iesaistījās kampaņā Mezopotāmijas ziemeļos.
539. gadā p.m.ē. Kirs iebruka Babilonijā. Jūnija mēnesī pie Opizas notika kauja, kurā babilonieši tika sakauti, un tūlīt pēc tam Sippara padevās iebrucējam. Divas dienas pēc Sippara ieņemšanas "Kīra karavīri bez kaujām iegāja Babilonijā". Kīrs ieradās tikai 3. martā (oktobrī), viņa prombūtnes laikā viņa vietā darbojās Gobrijs. Gobrijs tika iecelts par Babilonas provinces gubernatoru.
Ķīrs tagad apgalvoja, ka ir likumīgs seno babiloniešu ķēniņu pēctecis un viņu dieva Bel-Marduka atriebējs. Kīra iebrukumu Babilonijā, bez šaubām, palīdzēja īstenot ārzemju piespiedu trimdinieki, piemēram, jūdi, kas bija ieceļojuši valsts vidū.
Viens no pirmajiem Kīra darbiem bija ļaut šiem trimdiniekiem atgriezties savās mājās, līdzi ņemot sava dieva attēlus un svētos traukus. Šāda atļauja tika ietverta proklamācijā, ar kuru iekarotājs centās pamatot savas tiesības uz Babilonijas troni. Joprojām valdīja pārliecība, ka nevienam nav tiesību valdīt pār Rietumāziju, kamēr Bels un viņa priesteri viņu nav iesvētījuši šim amatam, un tādēļ Kīrs turpmāk pieņēma imperatora titulu "Babilonas ķēniņš".
Pārtika
Tāpat kā šumeri, arī babilonieši ēda dārzeņus, augļus, gaļu un zivis. Viņi ēda arī maizi un ar prieku grauzdēja un ēda kaitīgās, bet kraukšķīgās siseles, kas iznīcināja viņu dārgo ražu.
Māksla un zinātne
Babilonieši mīlēja mākslu. Skaisti, ar mirdzošu zeltu rotāti trauki tika apglabāti kopā ar karaļiem. Tajos laikos grāmatās bija aprakstīti plūdi, kurus, kā uzskatīja, izraisīja grēks, vai arī Ābrahāma ceļojums. Arī zinātne labi attīstījās: viņi izgudroja pirmo kalendāru, 60 minūšu stundu un iepriekšējo reizināšanas tabulu.
Dzīve bija bagāta, piepildīta un parasti mierīga. Cilvēki reti domāja par karu vai to, kā aizsargāt pilsētu. Tā rezultātā Babiloniju 730. gadā p.m.ē. iekaroja asīrieši un kasīti. Tad šī lielā civilizācija beidzās.
Saistītās lapas
- Neobabiloniešu impērija
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Babilonija?
A: Babilonija bija pilsētvalsts Mezopotāmijā 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Tās galvaspilsēta bija Babilona, kas nozīmēja Dievu vārti.
J: Kur atrodas Mezopotāmija?
A: Mezopotāmija atrodas Tuvajos Austrumos un ir daļa no auglīgā pusmēness. To veido divas upes - Eifrats un Tigris, un tajā ietilpst Asīrijas pilsētas valstis ziemeļos un Elama dienvidaustrumos.
J: No kā Babilonija izveidoja impēriju?
A: Babilonija izveidoja impēriju no bijušās Akadijas impērijas zemēm.
J: Ar ko Mezopotāmija ir īpaša?
A: Mezopotāmija ir īpaša ar to, ka tur cilvēki pirmo reizi dzīvoja kopā civilizētā sabiedrībā, kur bija lauksaimniecība, pilsētas un rakstība.
J: Kad pastāvēja Babilonija?
A: Babilonija pastāvēja 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, pirms vairāk nekā 3000 gadiem.
J: Ko nozīmē Babilonija?
A: Babilona nozīmē Dievu vārti.
J: Kas dzīvoja šajā reģionā, pirms sākās civilizācija?
A: Pirms civilizācijas sākuma šajā reģionā dzīvoja cilvēki, bet viņu identitāte nav zināma.
Meklēt