Akkada
Akkada (šumeru: Agade, Bībeles: Accad) bija sena pilsēta Mezopotāmijā. Tā bija Akkadu impērijas centrs. Tās drupas nav atrastas, bet tiek uzskatīts, ka tā atradusies pie Eifratas upes. Impērija radās pēc ilgām attiecībām ar Šumeru un pirms etniskajām Akadijas impērijām - Babilonijas un Asīrijas.
Saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstiem Akadu (Agadu) 23. gadsimtā p. m. ē. uzcēla Sargons no Akādas, un to bieži dēvē par pirmo impēriju vēsturē. Tomēr no senākiem klinšu rakstiem ir zināms, ka pilsēta tur atradās jau pirms Sargona, Urukas ķēniņu laikā. Saskaņā ar Bībeli (1. Mozus 10:10) tā bija viena no pilsētām, kuras dibinātājs bija Nimrods. Arī senākajos ierakstos, kad Mezopotāmijas karaļi sāka sevi dēvēt par "četru kvartālu kungiem" ap Šumeru, tie bija uzskaitīti šādi: Martu, Šubar, Elam un Uri-ki.
Kā Akadijas impērijas galvaspilsēta, sākot ar Sargonu, pilsēta valdīja no aptuveni 2300 līdz 2215. gadam p.m.ē., kad to nopostīja no kalniem iebrukušie gutieši.
Akkadu impērija Sargona I laikā
Akkadu uzvaras propaganda. Luvras muzejs, Parīze
Sargons
Sargons iekaroja daudzus apkārtējos reģionus. Viņš izveidoja impēriju, kas sniedzās līdz Vidusjūrai un Anatolijai, kā arī paplašināja savu varu līdz Elamai un līdz pat Omānai. Viņš valdīja šajā teritorijā 56 gadus. Tirdzniecība paplašinājās no Anatolijas sudraba raktuvēm līdz lazurīta raktuvēm Afganistānā, Libānas ciedriem un Omānas vara raktuvēm. Šumera un Akādas pilsētu-valstu konsolidācija atspoguļoja pieaugošo Mezopotāmijas ekonomisko un politisko varu. Impērijas maizes klēts bija Mežopotāmijas ziemeļu daļas lauksaimniecības sistēma, ko baroja lietus, un, lai kontrolētu impērijas kviešu ražošanu, tika uzcelta cietokšņu ķēde.
Vidusjūras krastos tika uzcelti Sargona tēli, kas simbolizēja viņa uzvaras, un mājās tika celtas pilsētas un pilis, izmantojot iekarotajās zemēs iegūto laupījumu. Tika pakļauta arī Elama un Mezopotāmijas ziemeļu daļa (Subartu), un sacelšanās Šumerā tika apspiestas. Ir atrastas līgumu plāksnes, kas datētas ar gadiem, kad tika veikti karagājieni pret Kanaānu un pret Gutu karali Sarlaku.
Akadiešu valoda
Akadiešu valoda bija viena no semītu valodām, un Akadijas impērijas laikā tā bija oficiāla valoda gan Mezopotāmijā, gan Elamā. Akadiešu valoda gadsimtiem ilgi bija galvenā Mezopotāmijas diplomātiskā valoda.
3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras starp šumeriem un akādiešiem izveidojās cieša kultūras simbioze, kas ietvēra arī plaši izplatītu divvalodību. Akadiešu valoda pamazām aizstāja šumeru valodu kā Mezopotāmijas sarunvalodu kaut kad ap 3. un 2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas (precīzs datējums ir strīdīgs jautājums), bet šumeru valodu turpināja lietot kā sakrālo, ceremoniālo, literāro un zinātnisko valodu Mezopotāmijā līdz pat mūsu ēras 1. gadsimtam.
Impērijas sabrukums
Sargona izveidotās impērijas sabrukums, šķiet, bija tikpat pēkšņs kā tās uzplaukums, un par Gutu periodu ir maz zināms. No Akādas krišanas ap 2083. gadu p. m. ē. līdz šumeru renesansei ap 2083. gadu p. m. ē. 2050. g. p. m. ē., vēl daudz kas ir tumšs. Nesen tika izteikts pieņēmums, ka reģionālā lejupslīde Akkādas perioda beigās (un arī Senās Ēģiptes Senajā karalistē) bija saistīta ar strauji pieaugošo sausumu un nepietiekamu nokrišņu daudzumu Senās Tuvo Austrumu reģionā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kur atradās Akkada?
A: Akkada atradās Mezopotāmijā.
J: Kas valdīja Akkādas impērijas ziedu laikos?
A: Akādas impērijas kulminācijas laikā, 24. un 22. gadsimtā pirms mūsu ēras, valdīja Sargons no Akādas.
J: Kad Akadijas impērija sabruka?
A.: Akkadu impērija sabruka 2154. gadā pirms mūsu ēras.
J: Vai ir atrasta Akādas impērijas atrašanās vieta?
A: Nē, Akādu impērijas drupas vēl nav atrastas, bet tiek uzskatīts, ka tā atradās pie Eifratas upes.
J: Vai Akkada bija pirmā impērija vēsturē?
A: Akkadu bieži dēvē par pirmo impēriju vēsturē saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstu.
J: Vai Akādas pilsēta pastāvēja jau pirms Sargona?
A: Jā, Akādas pilsēta bija jau pirms Sargona, Urukas ķēniņu laikā.
J: Kas iznīcināja Akādas pilsētu?
A: Akādas pilsētu iznīcināja gutu iebrucēji, kas iebruka no kalniem 2215. gadā pirms mūsu ēras.
