Akkada (Agade) — Sargona Akadu impērijas centrs Mezopotāmijā
Akkada (Agade) — Sargona vadītā pirmā impērijas sirds Mezopotāmijā: noslēpumainas drupas pie Eifratas, vēsture, mīti un arheoloģiskās diskusijas.
Akkada (šumeru: Agade, Bībeles: Accad) bija sena pilsēta Mezopotāmijā, kas kļuva par centra vietu Akkadu impērijai. Tās drupas nav droši atrastas, taču plaši pieņemts, ka pilsēta atradusies Eifratas (vai tās tuvuma) krastos. Akkada ir svarīga gan politiski, gan kultūras ziņā — šeit izveidojās centrāla varas institūcija, attīstījās akadiešu valoda un rakstība (klinšu raksts) un tika ielikti precedenti plašākai impērijas pārvaldībai Mezopotāmijā.
Vēsturisks pārskats
Saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstiem Akkadu (Agadu) 23. gadsimtā p.m.ē. uzcēla Sargons no Akādas, un tā kļuva par varas centru viņa dinastijas un sekotāju laikā. Sargona valdīšana bieži tiek minēta kā viena no pirmajām plašākajām impēriju formām vēsturē, jo viņš apvienoja gan Šumeru, gan apkārtējās zemes. Jāuzsver, ka agrākie klinšu ieraksti rāda, ka Akadā jau bija apdzīvotas vietas arī pirms Sargona laikmeta, piemēram, Urukas periodā.
Impērijas spēcīgākais posms ilga aptuveni no 24. līdz 22. gadsimtam p.m.ē. — Sargona un viņa pēcteču (tostarp Rimušs, Maništusu un slavenā Naram-Sina) laikā. Naram-Sins vēlāk sevi titulēja dievišķu statusu iegūstošu valdnieku, kas atspoguļojas viņa monumentālajos pieminekļos. Akkadu impērijas ietekme izstiepās uz ziemeļiem un rietumiem līdz mūsdienu Sīrijai un daļai Anatolijas, kā arī aptvēra lielu daļu Dienvidu Mezopotāmijas.
Valsts iekārta un kultūra
Kā impērijas centrs Akkada bija politiskais un administratīvais centrs, no kura tika vadīta kolektīvā resursu pārvaldība, tirdzniecība un militārās ekspedīcijas. Akkadiešu valoda kļuva plaši izplatīta kā starpvalstu saziņas valoda, un akadiešu rakstiskie materiāli (klinšu tabletes) ir svarīgs avots par likumiem, saimniecību, mitoloģiju un diplomātiju. Mākslā un monumentālajā arhitektūrā redzamas jaunas tendences — rindas ar karogiem, triumfa attēlojumi un izteiksmīgas figūras, no kurām daļa saglabājušās Naram-Sina memoriālajās plāksnēs.
Pazemināšanās un krišana
Kā neatkarīga varas struktūra Akkadu ilgstoši pastāvēja, bet 22. gadsimtā p.m.ē. pilsētu un impēriju satricināja gutiešu (Guti) iekarojumi no kalnu reģioniem, kas noveda pie centrālās varas vājināšanās. Pēc Gutiju perioda pienāca Ur III (Ur-Nammu, Šulgi u. c.) atkārtota centralizēta varas konsolidācija, un reģiona politiskā karte turpmāk mainījās zem citu dinastiju spiediena.
Atrašanās vieta un arheoloģija
Tās drupas nav precīzi identificētas — tas rada lielu izaicinājumu vēstures un arheoloģijas pētniekiem. Vienlaikus ir izvirzītas vairākas hipotēzes par iespējamo vietu reģionā Eifratas baseinā, starp senajām pilsētām, taču nav atrastas pārliecinošas liecības, kas apstiprinātu konkrētu mūsdienu arheoloģisko vietu kā Akkadu. Šo neziņu veicina upju tecējuma maiņa, ieplūdušu un nosēdušu slāņu uzkrāšanās un vēsturisko liecību izkliedēšanās. Dažās pētniecības publikācijās ir minēti konkrēti kandidāti vai potenciālās lokācijas (piem., Tell Muhammad u.c.), taču neviena no šīm versijām nav vispāratzīta par galīgu pierādījumu.
Pārmantojums
Akkada un tā impērija atstājuši ilgstošu ietekmi uz Mezopotāmijas attīstību: centralizētas pārvaldes modeli, akadiešu valodu kā diplomātisku līdzekli un mākslinieciskās formas, kas turpināja ietekmēt nākamās kultūras — Babiloniju un Asīriju. Saskaņā ar Bībeli (1. Mozus 10:10) tā ir minēta kā viena no pilsētām, ko dibināja Nimrods, kas atspoguļo arī Akkadas vietu tautu atmiņās un leģendās. Kopumā Akkada simbolizē vienu no agrīnajiem mēģinājumiem radīt plašu, centralizētu impēriju un ir nozīmīga gan arheoloģiskajā, gan vēsturiskajā pētījumā par pirmo civilizāciju periodiem Mezopotāmijā.
Akkadu impērija Sargona I laikā
Akkadu uzvaras propaganda. Luvras muzejs, Parīze
Sargons
Sargons iekaroja daudzus apkārtējos reģionus. Viņš izveidoja impēriju, kas sniedzās līdz Vidusjūrai un Anatolijai, kā arī paplašināja savu varu līdz Elamai un līdz pat Omānai. Viņš valdīja šajā teritorijā 56 gadus. Tirdzniecība paplašinājās no Anatolijas sudraba raktuvēm līdz lazurīta raktuvēm Afganistānā, Libānas ciedriem un Omānas vara raktuvēm. Šumera un Akādas pilsētu-valstu konsolidācija atspoguļoja pieaugošo Mezopotāmijas ekonomisko un politisko varu. Impērijas maizes klēts bija Mežopotāmijas ziemeļu daļas lauksaimniecības sistēma, ko baroja lietus, un, lai kontrolētu impērijas kviešu ražošanu, tika uzcelta cietokšņu ķēde.
Vidusjūras krastos tika uzcelti Sargona tēli, kas simbolizēja viņa uzvaras, un mājās tika celtas pilsētas un pilis, izmantojot iekarotajās zemēs iegūto laupījumu. Tika pakļauta arī Elama un Mezopotāmijas ziemeļu daļa (Subartu), un sacelšanās Šumerā tika apspiestas. Ir atrastas līgumu plāksnes, kas datētas ar gadiem, kad tika veikti karagājieni pret Kanaānu un pret Gutu karali Sarlaku.
Akadiešu valoda
Akadiešu valoda bija viena no semītu valodām, un Akadijas impērijas laikā tā bija oficiāla valoda gan Mezopotāmijā, gan Elamā. Akadiešu valoda gadsimtiem ilgi bija galvenā Mezopotāmijas diplomātiskā valoda.
3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras starp šumeriem un akādiešiem izveidojās cieša kultūras simbioze, kas ietvēra arī plaši izplatītu divvalodību. Akadiešu valoda pamazām aizstāja šumeru valodu kā Mezopotāmijas sarunvalodu kaut kad ap 3. un 2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas (precīzs datējums ir strīdīgs jautājums), bet šumeru valodu turpināja lietot kā sakrālo, ceremoniālo, literāro un zinātnisko valodu Mezopotāmijā līdz pat mūsu ēras 1. gadsimtam.
Impērijas sabrukums
Sargona izveidotās impērijas sabrukums, šķiet, bija tikpat pēkšņs kā tās uzplaukums, un par Gutu periodu ir maz zināms. No Akādas krišanas ap 2083. gadu p. m. ē. līdz šumeru renesansei ap 2083. gadu p. m. ē. 2050. g. p. m. ē., vēl daudz kas ir tumšs. Nesen tika izteikts pieņēmums, ka reģionālā lejupslīde Akkādas perioda beigās (un arī Senās Ēģiptes Senajā karalistē) bija saistīta ar strauji pieaugošo sausumu un nepietiekamu nokrišņu daudzumu Senās Tuvo Austrumu reģionā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kur atradās Akkada?
A: Akkada atradās Mezopotāmijā.
J: Kas valdīja Akkādas impērijas ziedu laikos?
A: Akādas impērijas kulminācijas laikā, 24. un 22. gadsimtā pirms mūsu ēras, valdīja Sargons no Akādas.
J: Kad Akadijas impērija sabruka?
A.: Akkadu impērija sabruka 2154. gadā pirms mūsu ēras.
J: Vai ir atrasta Akādas impērijas atrašanās vieta?
A: Nē, Akādu impērijas drupas vēl nav atrastas, bet tiek uzskatīts, ka tā atradās pie Eifratas upes.
J: Vai Akkada bija pirmā impērija vēsturē?
A: Akkadu bieži dēvē par pirmo impēriju vēsturē saskaņā ar šumeru ķēniņu sarakstu.
J: Vai Akādas pilsēta pastāvēja jau pirms Sargona?
A: Jā, Akādas pilsēta bija jau pirms Sargona, Urukas ķēniņu laikā.
J: Kas iznīcināja Akādas pilsētu?
A: Akādas pilsētu iznīcināja gutu iebrucēji, kas iebruka no kalniem 2215. gadā pirms mūsu ēras.
Meklēt