Sargons
Sargons bija viens no pirmajiem cilvēkiem vēsturē, kas izveidoja impēriju jeb multietnisku valsti. Viņa impērija aptvēra zemi starp Tigra un Eifratas upēm un daļu tagadējās Turcijas.
Viņa galvaspilsētu akkadu valodā sauca par Agadu.
Iespējams, ka Akādas Sargons bija tā pati persona, kas pirmais Asīrijas Sargons (pazīstams arī kā Šarrukins vai Šarru-kins). Sargona impērija, iespējams, ietvēra arī Asīriju. Asīrijas ķēniņu sarakstā viņš ir minēts kā Ikunuma dēls un dinastijas dibinātājs. Viņš kļuva par ievērojamu Kišas karaļnama locekli un galu galā gāza tās ķēniņu, pirms uzsāka Mesopotāmijas iekarošanu.
Māla plāksnīte par Sargona dzimšanu un viņa strīdu ar Kišas karali Ur-Zababu. Plāksne no paleobabiloniešu perioda (2. tūkstošgades pirms mūsu ēras sākums). Tagad datēta: Sargons no Akādas, valdīšanas laiks no 2270. līdz 2215. gadam p.m.ē. (3. tūkstošgades pirms mūsu ēras beigas). No Luvras muzeja Parīzē.
Sargona mazdēla Naram-Sina stēla, kurā viņš svin uzvaru pret Lullubi no Zagrosas.
Impērija
Ir zināms, ka Sargona plašā impērija stiepās no Elama līdz Vidusjūrai, ieskaitot Mezopotāmiju, daļu mūsdienu Irānas un Sīrijas, kā arī, iespējams, daļu Anatolijas un Arābijas pussalas. Viņš valdīja no jaunas galvaspilsētas Akādas, ko, kā apgalvo šumeru ķēniņu saraksts, viņš uzcēlis Eifratas kreisajā krastā. Viņu dažkārt uzskata par pirmo cilvēku vēsturē, kas izveidojis multietnisku, centralizēti pārvaldītu impēriju, lai gan uz to pretendē arī šumeri Lugal-anne-mundu un Lugal-zage-si. Viņa dinastija pārvaldīja Mezopotāmiju aptuveni pusotru gadsimtu.
Akadiešu valoda
Akadiešu valoda tika atzīta par oficiālo valodu starptautiskajā diskursā. Sargona valdīšanas laikā akadiešu valoda tika standartizēta un pielāgota lietošanai ar klinšu rakstiem, kas iepriekš tika izmantoti šumeru valodai. Attīstījās kaligrāfijas stils, kurā teksts uz māla plāksnītēm un cilindru zīmogiem tika izvietots starp mitoloģijas un rituālu ainām.
