Sīrijas pilsoņu karš — pārskats: cēloņi, dalībnieki un sekas

Padziļināts Sīrijas pilsoņu kara pārskats: cēloņi, galvenie dalībnieki, starptautiskā iejaukšanās un cilvēktiesību, bēgļu sekas.

Sīrijas pilsoņu karš, pazīstams arī kā Sīrijas sacelšanās (arābu: الثورة السورية) vai Sīrijas krīze (arābu: الأزمة السورية), ir Sīrijā notiekošs bruņots konflikts, kas sākās 2011. gada pavasarī un turpinās ar pārtraukumiem līdz mūsdienām. Konflikta pamatā ir režīma pretreakcija pret plašiem protestiem, kas pieprasīja politiskas reformas un prezidenta Bašara al Asada atlaišanu. Asada ģimene Sīrijas prezidenta amatā atrodas kopš 1971. gada. Daļa no režīma lojālajiem atbalstītājiem ir alavīti (alavīti ir šīītu novirziens), tāpēc bieži tiek norādīts arī uz šiītu pret sunnītu spriedzi kā vienu no konfl ikta saasinātājiem.

Fons un cēloņi

2011. gada martā Sīrijā notikušās demonstrācijas bija daļa no plašākas protestu sērijas Tuvajos Austrumos, ko dēvē par Arābu pavasari. Protestētāji pieprasīja politiskas reformas, politisku pluralismu, cīņu pret korupciju un cilvēktiesību uzlabošanu. Režīma bargā reakcija — aresti, vardarbība un vēlāk bruņota represija — eskalēja situāciju par bruņotu konfliktu.

Galvenie spēki un grupējumi

• Sīrijas valdību un Sīrijas armiju atbalstīja lojālas militārās vienības, drošības dienesti un ārvalstu sabiedrotie.
• Nemiernieku pusē sākotnēji bija dezertējušu armijas karavīru un civiliedzīvotāju veidoti spēki, piemēram, brīvprātīgo un teritorijas aizsardzības vienības; viena no agrīnām formācijām bija Brīvā Sīrijas armija (FSA).
• Vēlāk konfliktā spēku ieguva dažādas islāmistu grupas — 2011. gada beigās nozīmīgu lomu sāka ieņemt al-Nusra Front.
• Kurdi Sīrijas ziemeļos izveidoja savas pašpārvaldes struktūras un bruņotās vienības (piem., YPG), kas vēlāk kļuva par daļu no plašāka koalīcijas SDF.
• 2014. gadā karā parādījās arī radikālais grupējums, kas sevi sauca par Irākas un LevantesIslāma valsts (ISIS/ISIL), — tas īsā laikā ieguva kontrolētus plašus teritorijas gabalus un kļuva par galveno ienaidnieku gan režīmam, gan citiem nemierniekiem.
• 2013. gadā konfliktā iesaistījās arī Hezbollah, lai atbalstītu Sīrijas armiju, un dažādas Irānas atbalstītas milicijas grupas.

Starptautiskā iejaukšanās

Sīrijas valdība guva militāru, politisku un ekonomisku atbalstu no Krievijas un Irānas. 2014.–2015. gados starptautiska koalīcija, ko vairākkārt vadīja ASV, īstenoja militāras operācijas pret ISIS. Savukārt reģionālas valstis, tostarp Katara un Saūda Arābija, sniedza atbalstu dažādām nemiernieku frakcijām, tostarp ieroču piegādes un finansiālu atbalstu. 2015. gada rudenī Krievija sāka tiešas militāras operācijas Sīrijā, kas būtiski mainīja kara stāvokli un nostiprināja režīma pozīcijas.

Karš un kaujas gaita

2011. gada aprīlī Sīrijas armija apšaudīja demonstrantus visā valstī; pēc tam protesta kustība pārauga bruņotā sacelšanās. Opozīcijas kaujiniekiem trūka vienotas centrālās vadības, un cīņas risinājās daudzās pilsētās un reģionos. Līdz 2013. gadam konflikts de facto bija pārvērties par vairākas frontes veidojošu vietējo un starptautisku interešu lauku. 2013. gada beigu posmā un 2014. gadā par nozīmīgu spēku kļuva ISIS, kas dažviet pārspēja pašu Sīrijas valdības kontrolētās teritorijas.

Ķīmisko ieroču izmantošana

2013. gadā tika ziņots par ķīmisko ieroču lietošanu konfliktā, kas izraisīja plašu starptautisku sašutumu. ANO un citas starptautiskas institūcijas izmeklēja vairākus incidentus; visplašāk apspriests bija 2013. gada augustā notikušais uzbrukums Damaskas pievārtē (Guta). Pēc starptautiskā spiediena Sīrijas režīms 2013.–2014. gadā deklarēja savu ķīmisko arsenālu nodošanu un pievienojās starptautiskajiem nolīgumiem, taču ziņas par ķīmisko ieroču un hloramina lietošanu konfliktā turpinājās.

Cilvēktiesību pārkāpumi un humanitārā krīze

Saskaņā ar ANO un starptautisko cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem, abas karā iesaistītās puses ir apsūdzētas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp ārpustiesas slepkavībās, spīdzināšanā, cilvēku sagrābšanā un civiliedzīvotāju apšaudē. ANO paziņoja, ka lielu daļu nopietno pārkāpumu ir veikusi Sīrijas valdība, tomēr arī nemiernieku grupas ir vainotas kara noziegumos.

Līdz 2013. gada jūnijam tika ziņots, ka nogalināti vairāk nekā 100 000 cilvēku; līdz 2013. gada septembrim šis skaitlis bija ap 120 000. Konflikta gaitā miljoniem civiliedzīvotāju cieta no pamata pakalpojumu trūkuma — elektrības, veselības aprūpes, pārtikas un dzeramā ūdens pieejas. Kauju un vardarbības dēļ liels skaits iedzīvotāju bija spiesti pārcelties vai bēgt uz citām valstīm: saskaņā ar ANO un bēgļu aģentūru datiem, kopš konfl ikta sākuma aptuveni vairāk nekā 6 miljoni cilvēku bija iekšēji pārvietoti, un vairāk nekā 5 miljoni meklēja patvērumu ārvalstīs (precīzie skaitļi mainās atkarībā no laika perioda un avota).

Ekonomiskās un sociālās sekas

Karš radīja milzīgus infrastruktūras postījumus — iznīcinātas slimnīcas, skolas, ceļi un rūpniecības objekti. Ekonomika saruka drastiski, bezdarbs un nabadzība pieauga, un rekonstrukcijas izmaksas ir milzīgas. Sociāli konfl ikts radīja traumas, sabiedrības šķelšanos un ģimenes šķelšanos — daudzi bērni izauga kara apstākļos bez piekļuves izglītībai.

Miermeklējumi un pašreizējā situācija

Gadu gaitā notika vairāki diplomātiski centieni, tostarp sarunas Genevā un Kazahstānā (Astana), kā arī dažādas starpposma vienošanās par pamieriem un deeskalācijas zonām. Tomēr pilnīgs miera risinājums līdz šim nav panākts. Režīms kontrolē lielu daļu valsts teritorijas, īpaši pilsētas centrus, kamēr ziemeļaustrumos un rietumos joprojām pastāv opozīcijas un kurdu spēku kontrolēti reģioni. ISIS, kas 2014. gadā bija kļuvusi par vienu no spēcīgākajām partijām, tika smagi sakauta militāri, taču nosacīti aktīvi "snaipera" un teroristu uzbrukumi turpina draudēt drošībai.

Perspektīvas

Ilgtermiņa atjaunošana prasa plašu politisku risinājumu, drošības garantijas, finanšu ieguldījumus un starptautisku sadarbību. Dažas valstis pakāpeniski atjauno diplomātiskās attiecības ar Damasku, taču plaša mēroga politiska integrācija un pilnvērtīga valsts atjaunošana joprojām ir sarežģīts un ilgstošs process. Lielākā daļa sīriešu dzīvo kara sekām — liela daļa tautas joprojām cieš no trūkuma un nabadzības, un atgriešanās mājās bieži vien ir atkarīga no drošības, pakalpojumu atjaunošanas un ekonomiskiem apstākļiem.

Situācija Sīrijā ir dinamiska un dažādās daļās valsts attīstās atšķirīgi, tāpēc precīzi dati un kontroles līnijas bieži mainās. Starptautiskās organizācijas turpina sekot līdzi notikumiem, sniegt humanitāro palīdzību un atbalstīt miera procesus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Sīrijas pilsoņu karš?

J: Ar kādiem citiem nosaukumiem tas ir pazīstams?

J: Kur tas sākās?

J: Kas ir iesaistīti šajā konfliktā?

J: Kā šis konflikts ir attīstījies laika gaitā?

J: Kas notika pirms šī konflikta sākuma?

J: Kāpēc šie protesti noveda pie vardarbīgas cīņas?

Meklēt pēc burta