Šajā japāņu vārdā uzvārds ir Takayama.
Dom Justo Takajama (1552 - 1615. gada 4. februāris), pazīstams arī kā Takajama Ukons (高山右近), bija japāņu samurajs un daimjo. Viņš bija kristietis laikā, kad šī reliģija Japānā nebija atļauta.
Dzīve un karjera
Takajama dzimis 1552. gadā samuraju ģimenē un izcēlās kā vietējais zemes īpašnieks un karojošs aristokrāts. Viņš kalpoja dažiem no toreizējiem ietekmīgākajiem valdniekiem, sadarbojoties ar lokālajiem feodāļiem un piedaloties reģionālajās politiskajās cīņās. Pāreju pie kristietības viņš pieņēma pēc katoļu misionāru ietekmes un tika iesvētīts, pieņemot vārdu Justo (Dom Justo).
Kristietība, pretestība un izraidīšana
Takajama bija pazīstams ar savu stingro ticību un atbalstu misionāriem. Viņš aizsargāja un atbalstīja kristiešu kopienas savā teritorijā, atļāva misionāriem darboties un bija pazīstams ar savu labdarību. Kad Tojotomi Hidejoši 1587. gadā izdeva rīkojumu, ar kuru prasīja misionāriem un kristiešiem pamest Japānu, daudzi daimjo pakļāvās un atteicās no katoļticības, lai saglabātu savus īpašumus un amatus. Tomēr Justo publiski paziņoja, ka viņš nevēlas atteikties no savas ticības un drīzāk ir gatavs zaudēt zemes un godu nekā nodevēt savu pārliecību.
Uzspiežot politiskajai vienotībai un bažās par ārvalstu ietekmi, Tokugava Iejašu 1614. gadā izdeva stingrāku aizliegumu kristietībai, kas izraisīja plašāku vajāšanu. Tā rezultātā Takajamam un viņa sekotājiem draudēja konfiskācija un represijas. Tā vietā, lai atteiktos no ticības, viņš pieņēma izsūtījumu un 1614.—1615. gadā kopā ar citiem Japānas kristiešiem devās uz Filipīnām (Manilu), kur atrada patvērumu pie spāņu koloniālajām varām. Tur viņš mira 1615. gada 4. februārī.
Mantojums un atzīšana
Takajama Ukons tiek pieminēts kā viens no spilgtākajiem piemēriem japāņu kristiešu izturībai agrīnajā modernajā laikmetā. Viņa rīcība — atteikšanās atteikties no ticības, dzīvot saskaņā ar savām morālajām pārliecībām un aizstāvēt ticīgos savā teritorijā — padarīja viņu par simbolu reliģiskajai brīvībai un cieņai. Romas katoļu baznīca atzinusi viņa upurēšanos; viņam pievērsta uzmanība gan Japānā, gan ārvalstīs, un viņa dzīvesstāsts ir iekļauts dažādos vēsturiskos un reliģiskos pētījumos.
Takajama dzīvesstāsts bieži tiek atgādināts kā piemērs ticības un principu aizstāvēšanai, neskatoties uz politisko spiedienu. Viņa piemiņa saglabājas gan katoļu kopienās, gan japāņu vēstures interpretācijās, kur viņš tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru kristietības un feodālās Japānas attiecību izpētē.