Dido and Aeneas
Dido and Aeneas (/ˈdaɪdoʊ/ "Dy-doh and eh-Nee-us") ir trīs cēlienu angļu opera. Tās stāstu un vārdus sarakstīja Nahums Tate. Mūziku sarakstījis Henrijs Pērcels. Operu, iespējams, sarakstīja ap 1684-1685. gadu. Didona ir vienīgā īstā Purcella opera. Iespējams, ka tā tika veidota pēc Džona Blova operas "Venera un Adonis" parauga. Blow darbs tika uzrakstīts un iestudēts aptuveni tajā pašā laikā. Iespējams, par paraugu kalpoja arī Marka Antuāna Šarpentjē (Marc-Antoine Charpentier) mazās franču operas. Franču mūziku novērtēja angļu galmā.
Opera bija paredzēta izrādīšanai galmā. Tomēr Čārlza II nāves dēļ, iespējams, to nācās atlikt. Pirmā izrāde notika 1689. gadā Čelsijas meiteņu skolā, kuru vadīja Džosija Priests (muižas deju meistars). Dido operā ir prasmīgi apvienota traģēdija un komēdija. Mīlētāju ainas ir emocionāli saspringtas. Raganu ainas ir piepildītas ar komisku ķiķināšanu un palaidnībām.
Operas sižets ir aizgūts no Vergilija "Eneīdas". Tas stāsta par Trojas Eneja traģisko mīlestību pret Kartāgas karalieni Didonu. Operas manuskripts ir pazudis vai iznīcināts. Pētījumi un izrādīšana balstās uz pirmajiem drukātajiem eksemplāriem. Tiek uzskatīts, ka šajos agrīnajos eksemplāros trūkst daļas mūzikas. Šo mūziku ir no jauna komponējuši mūsdienu komponisti Purcella stilā. Dažkārt partitūrā tiek iestarpināta mūzika, ko Purcels komponējis ap 1685. gadu, lai kompensētu oriģinālmūzikas trūkumu. Dido and Aeneas" ir pazīstamākais Pērsela darbs.
Fons
Dīdonas un Enejas vārdus un stāstu (libretu) sarakstīja Nahums Tate. Mūziku sarakstīja Henrijs Pērcels. Par operas sacerēšanas datumu parasti uzskata 1689. gadu. Tas ir apšaubīts. Darbs ir tuvāks mūzikai, ko Purcels sacerēja 1684.-1685. gadā. Patiesais sacerēšanas datums, iespējams, ir 1680. gadu vidus, nevis 1689. gadsimts. Desmitgades vidū Džosijas Prīstas Čelsijas internātskolā jaunām dāmām tika atskaņota Džona Blova "Venera un Adonis". Iespējams, ka šī nelielā opera bija Purcella darba paraugs.
Iespējams, opera bija paredzēta izrādīšanai galmā. Iespējams, ka iemesls izrādes atlikšanai bija Čārlza II nāve 1685. gada februārī. Nav pierādījumu, ka opera šajā laikā tika izrādīta tiesā. Pirmo reizi opera tika izrādīta 1689. gadā Priesta Čelsijas meiteņu skolā, nevis pie galma. Tēmas, mitoloģiskais sižets, deju pārpilnība, pastorālā vide, formālā lakoniskums liecina, ka opera bija domāta drīzāk dižciltīgai publikai, nevis vienkāršiem cilvēkiem. Visticamāk, ka šīs īsās operas formas bija saistošas angļiem. Viņi deva priekšroku dziesmām un runātiem dialogiem.
Iespējams, ka Dido ir veidota pēc Marka-Antuāna Šarpentjē (Marc-Antoine Charpentier) mazo franču operu parauga. Iespējams, ka tā ir veidota arī pēc Džona Blova "Venēras un Adonisa" parauga. Venera tika komponēta un iestudēta aptuveni tajā pašā laikā, kad Dido. Dido operas darbība virzās uz priekšu ar ārijas fragmentiem. Dažādām ainām ir izmantoti kori un dejas. Emociju intensitāte mīlētāju ainās kontrastē ar raganu ainu grotesku. Komēdija un traģēdija Dido ir rūpīgi līdzsvarotas. Šis līdzsvars atklāj Purcella dramaturģijas izjūtu.
Pēc 1705. gada opera no skatuves pazuda. Reizēm notika koncertu izrādes. 1895. gadā, atzīmējot Purcella nāves divsimtgadi, Karaliskās Mūzikas koledžas studenti iestudēja pirmo operas versiju mūsdienās.
Lomas
| Loma | Vokālais diapazons | |
| Dido (pazīstama arī kā Elissa), Kartāgas karaliene | soprāns vai augstais mecosoprāns | |
| Belinda, Didonas māsa un kalpone | vieglais soprāns | |
| Otra sieviete, vēl viena kalpone | soprāns vai mecosoprāns | |
| Eneja, Trojas princis | tenors vai augstais baritons | |
| Burve/ burve | mecosoprāns, kontraalts, kontrtenors vai bass | |
| Pirmā ragana/ burve | mecosoprāns | |
| Otrā ragana/ burve | mecosoprāns | |
| Gars Merkurija formā | soprāns vai kontrtenors | |
| Pirmais jūrnieks | tenors | |
| Koris, SATB: visi dalībnieki vienā vai otrā brīdī pārstāv galminiekus, raganas, amorķus un jūrniekus. | ||
Stāsts
Operas sižets ir aizgūts no romiešu dzejnieka Vergilija "Eneīdas". Vergilijs centās radīt romiešiem nacionālo eposu, līdzīgi kā Homērs grieķiem radīja "Iliādu" un "Odiseju". Eneja ir Venēras un Trojas pilsētas Anhīza dēls. Viņš bēg no savas dzimtenes pēc tam, kad to izlaupa grieķi. Viņam priekšā ir septiņus gadus ilgs ceļojums uz Itāliju. Liktenis ir lēmis, ka viņš dibinās jaunu valsti. Eneja ierodas Kartāgā. Karaliene Didona sēro par savu mirušo vīru, vīrieti, kuram viņa zvērēja mūžīgu uzticību. Viņa ir iemīlējusies Enejā un viņš viņā.
1. darbība. Belinda cenšas uzmundrināt Didoniju. Belinda pieņem, ka Dido ir noraizējusies par Eneju, "Trojas viesi". Tas tā arī ir. Dido acīmredzami ir iemīlējusies viņā. Enejs ir iemīlējies viņā. Koris mudina viņus baudīt savu mīlestību. Darbu noslēdz "Triumfa deja".
2. darbība. 1. aina: burvja alā raganas nolemj sagraut Didonas laimi, liekot Enejai doties uz Itāliju. Viņas izsauc vētru. Ar pērkonu un zibeņiem raganas izdejo "Fūriju atbalss deju". 2. aina: Enejs, Didona un galminieki meklē patvērumu birzī. Vētra pastiprinās. Dāmas steidzas prom. Raganu uzburtais gars iesaka Enejai pamest Kartāgu. Enejs uzskata, ka šis padoms ir Jova pavēle. Viņš nolemj doties ceļā. Viņš prāto, kā viņš nomierinās Didonē.
3. darbība. Jūrnieki dejo. Viens jūrnieks dzied lustīgu melodiju. Burve un raganas priecājas, redzot, ka Eneja gatavojas doties ceļā. Viņas apsolās nodarīt viņam vairāk ļaunuma, kad viņš būs jūrā. Raganas dejo. Ienāk Dido un viņas vilciens. Pēc brīža ienāk Enejs. Dido liek Enejai doties ceļā. Enejs atsakās. Dido atkal mudina viņu aiziet. Viņš beidzot aiziet. Dido nogalina sevi.
Dido pašnāvība
Mūzikas numuri
Oriģinālais manuskripts neeksistē. Pētījumi ir atkarīgi no pirmajiem drukātajiem eksemplāriem. Tiek uzskatīts, ka daži eksemplāri ir pazuduši. Dažkārt partitūrā tiek ievietota 1680. gadu vidū komponēta mūzika, lai līdzsvarotu zaudējumus. Dažkārt trūkstošā mūzika tiek komponēta pilnīgi no jauna Purcella stilā.
Operas traģiskais iznākums gandrīz uzreiz tiek ieskicēts karalienes 1. cēliena ārijas pavadījumā. Zembasa modulācija no c-moll uz g-moll, skanot vārdiem "Es ilgojos, kamēr manas bēdas ir zināmas", paredz 3. cēlienā izskanošo Didonas žēlošanos tonalitāti. Pērcels izmanto zembasu arī citos brīžos: Dido abās ārijās (1. un 2. cēliens) un ārijā "Oft she visits" 2. cēlienā. Šī ārija ir atsauce uz Akteona traģisko nāvi, ko izraisīja viņa paša suņi. Vārds "zeme" norāda uz to, kas pārklās Dido pēc viņas nāves.
|
|
| ||||
| Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību. | |||||
- Uvertīra
1. darbība.
- Satricināt mākoni - Belinda
- Ah! Belinda, es esmu prestižs - Dido
- Skumjas pieaug, ja tās noslēpj - Belinda
- Kad monarhi apvienojas - Koris
- No kurienes varētu rasties tik daudz tikuma - Dido
- Nebaidies no briesmām - Belinda, Otrā sieviete
- Redzi, parādās Jūsu Karaliskais viesis - Belinda
- Amors tikai met šautriņu - Koris
- Ja ne par manu - Eneja
- Turpini savu iekarošanu - Belinda
- Uz kalniem un ielejām - Koris
- Triumfējošā deja
2. darbība.
- Raganu prelūdija
- Harm's our delight - Koris
- Kartāgas karaliene - burve
- Ho, ho, ho, ho! Ho, ho, ho, ho! - Koris
- Bet pirms tam mēs to izpildām - Divas raganas
- Mūsu dziļi velvēs iekārtotajā kamerā - Koris
- Atbalss Furiju deja
- Ritornelle
- Paldies šīm vientuļajām ielejām - Belinda
- Bieži viņa apmeklē - Otrā sieviete
- Lūk, uz mana saliektā šķēpa - Eneja
- Steidzieties, steidzieties uz pilsētu - Belinda
- Paliec, princis, un dzirdi lielā Jova pavēli - Gars
- Tad kopš mūsu burvība ir paātrinājusies - Koris
- The Grove's Dance
3. darbība.
- Prelūdija
- Nāc prom - Koris
- Skatīt karogus - Burvība
- Mūsu nākamais pieteikums - Sorceress
- Destruction's our delight - Koris
- Raganu deja
- Tavs padoms ir veltīgs - Didona
- Lieli prāti pret sevi sazvērējas - Koris
- Viņi roku, Belinda - Dido
- Kad es zemē gūstuies - Dido
- Ar krītošiem spārniem jūs, Amoriņi, nāciet - Koris
Dido satiek Eneasu - Vāclavs Hollārs (Wenceslaus Hollar)
Mīlēšanās
Orķestris
- Vijoles
- Violas
- Cellos
- Bass
- Viol de gamba
- Flûtes à bec
- Bass flûtes à bec
- Fagots
- Klavierspēle un ērģeles
- Theorboes
- Ģitāras
Sieviete spēlē teorbu
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir operas nosaukums?
A: Operas nosaukums ir Dido and Aeneas.
J: Kas sarakstīja stāstu un vārdus operai Dido and Aeneas?
A: Nahums Tate ir Dido and Aeneas stāsta un vārdu autors.
J: Kas komponēja mūziku operai "Dido and Aeneas"?
A: Mūziku Dido and Aeneas komponēja Henrijs Pērcels.
J: Kad tika uzrakstīta Dido un Eneja?
A: Tiek uzskatīts, ka "Dido un Eneja" tika sarakstīta ap 1684-1685. gadu.
J: Kāds cits darbs varētu būt kalpojis par paraugu Dīdonai un Enejai?
A: Par paraugu Dīdonai un Enejai, iespējams, kalpoja Džona Blova "Venera un Adonis", kā arī Marka-Antuāna Šarpentjē mazās franču operas.
J: Kur sākotnēji bija paredzēts to iestudēt?
A: Sākotnēji to bija paredzēts iestudēt galmā.
J: No kā ņemts šīs operas pirmavots?
A: Šīs operas pirmavots ir ņemts no Vergilija "Eneīdas", kas stāsta par Trojas prinča Eneja un Kartāgas karalienes Didonas traģisko mīlestību.
