Didona un Enejs — Henrija Pērcela trīs cēlienu opera (1685–1689)

Didona un Enejs — Henrija Pērcela trīscēlienu opera (1685–1689): traģiska mīlestība, baroka mūzikas skaistums, vēsture un mūzikas atjaunošana vienuviet.

Dido and Aeneas (/ˈdaɪdoʊ/ "Dāido un īnī-us") ir trīs cēlienu angļu opera, kuras libreto sarakstījis Nahums Tate un mūziku — Henrijs Pērcels. Operu, visticamāk, sacerēja ap 1684.–1685. gadu; pirmā zināmā izrāde notika ap 1689. gadu Čelsijas meiteņu skolā (Chelsea), kuru vadīja Deju meistars Džosija Priests. Dido and Aeneas bieži tiek uzskatīta par vienīgo "pilnvērtīgo" Pērsela operu, jo lielākā daļa viņa citu darbiem bija tā dēvētās semi-operas (izrādes ar instrumentālu un vokālu materiālu, dialogu un baletiem).

Vēsturiskais konteksts un ietekmes

Libreto ir brīvi aizgūts no Vergilija episkā darba Eneīdas (grāmata IV), kurā attēlota Eneja un Kartāgas karalienes Didonas traģiskā mīlestība. Pirms Pērsela darbs varēja būt iedvesmots arī no Džona Blova operas "Venera un Adonis" un no mazākām franču operas formām, ko pārstāv Marc-Antoine Charpentier, jo franču mūzika un scēniskā prakse bija pazīstama un novērtēta Anglijas galmā. Operas paredzētais veids un īsā forma liecina, ka tā bija domāta gan salonveida, gan izglītojošām/privātām izrādēm, nevis lielam publiskam teātrim.

Sižets un cēlieni

Operas sižets stāsta par Trojas varoni Eneju un viņa attiecībām ar Kartāgas karalieni Didonu. Darbs ir īss un koncentrēts — aptuveni 50–60 minūtes ilgāks nekā atsevišķas baroka operas — un sastāv no trim cēlieniem:

• Pirmais cēliens: Dido un Aenejs klusi iemīlas; skan intīmas dueta ainas, mīlestības tēma tiek izcelta ar lirisku vokālo rakstu.
• Otrais cēliens: ieviesas līnija ar raganu un burvju ainiņām — komiskas un groteskas iezīmes, kur raganas sazvērējas, lai šķirtu mīlniekus un sagādātu nelaimi; blakus ir arī servu un komisku personāžu skices, kas piedod izrādei vieglāku toni.
• Trešais cēliens: kulminācija un traģēdija — Aenejam nākas doties tālāk, jo dievi prasa viņam pildīt savu likteni; viņš atstāj Didonu, kura izdzied slaveno ariju "When I am laid in earth" (pretstatā latviešu valodas tulkojumiem bieži dēvēta par Didonas lamentāciju) un beidz ar pašnāvību.

Lomas un skanējums

Galvenās lomas parasti ir: Dido (soprāns), Aenejs (tenors jeb bārtons), Belinda (soprāns) — Didonas uzticīgā draudzene, Raganu (saukta arī par Sorceress) — mēdz būt mezosoprāns vai kontraltis, kā arī nelielas lomas un koris (jūras puiši, raganas u.c.). Mūzika ir raksturīga baroka kameroperai: maza instrumentālā grupa (stīgu kvintets vai mazāks stīgu ansamblis ar basso continuo), solo balsis un koris. Pērcela stils šeit savieno angļu vokālo tradīciju ar franču un itāļu ietekmi; izceļas melodiskā izteiksme, ritmiskā precizitāte un harmoniskie brīži, kas rada dziļu emocionālo iespaidu.

Mūzikas īpašības un slavenākās ainas

Par vienu no operas emocionālākajiem brīžiem tiek uzskatīta Didonas pēdējā aria "When I am laid in earth", kuras bāze ir zemākās asteļošās (ground bass/ostinato) atkārtojums — tas rada statisku, bēdīgu pamattoni, uz kura balstās vokālā izteiksme. Arija bieži tiek minēta kā viena no izcilām angļu baroka vokālajām ainām un tiek regulāri iekļauta dažādos koncertprogrammās un ierakstos. Kopumā opera izmanto gan duetiem un solodziesmām svarīgas liriskas līnijas, gan kora un dialoga komiskāku, teātrālāku elementu.

Avoti, izdotie materiāli un rekonstrukcijas

Oriģinālais operas manuskripts nav saglabājies vai ir zudis, tāpēc mūsdienu izpildījumi balstās uz agrīnajiem drukātajiem izdevumiem un 18. gadsimta kopijām. Šajos avotos dažviet trūkst mūzikas vai teksta fragmentu, tāpēc pētnieki, redaktori un komponisti ir veikuši dažādas rekonstrukcijas un papildinājumus, lai atjaunotu iespējami pilnīgu partitūru. Dažkārt redaktori iekļauj arī citus Pērsela darbus no ap 1685. gada, lai aizpildītu nepilnības, — tādēļ pastāv vairākas mūzikas izpildījuma tradīcijas un variantu izdevumi.

Izrādes vēsture un mūsdienu uztvere

Operai sākotnēji bija lokāls raksturs — paredzēta galma vai privātajām izrādēm — taču mūsdienās tā ir viens no populārākajiem angļu baroka darbiem un tiek regulāri iekļauta operu repertuāros visā pasaulē. No 20. gadsimta vidus, pateicoties agrā mūzikas atdzimšanas kustībai un interesēm par autentisku izpildījumu, Dido and Aeneas piedzīvoja plašu atjaunošanos un daudzas ievērojamas ierakstu un skatuves versijas. Darbs tiek augstu vērtēts par spēcīgo dramaturģiju, koncentrēto formu un Pērsela spēju savienot emocionālo dziļumu ar melodisko skaistumu.

Vietējā un starptautiskā ietekme

Operas īsais, kompaktais stāstījums, spēcīgās emocionālās ainas un viegli uztveramā mūzikas valoda padarījušas to pieejamu dažādiem ansambļiem — no kamerorķestriem līdz koru un skolēnu izrādēm. Didonas bēdas, īpaši, ir kļuvušas par muzikālu ikonu, bieži izvēloties to solo koncertiem, vokālajiem konkursiem un ierakstiem. Dido and Aeneas arī kalpo kā svarīgs piemērs angļu baroka operai un ietekmējusi gan mūzikas literatūru, gan skatuves praksi nākamajos gadsimtos.

Īsumā — Dido and Aeneas ir emocionāli intensīva, dramaturgiskais skenējumā saistoša opera, kas, neraugoties uz zaudēto manuskriptu un nepieciešamību pēc rekonstrukcijām, saglabājusi savu vietu kanonā kā viens no nozīmīgākajiem angļu baroka darbiem un Henrija Pērsela populārākais mantojums.

Stāsts

Operas sižets ir aizgūts no romiešu dzejnieka Vergilija "Eneīdas". Vergilijs centās radīt romiešiem nacionālo eposu, līdzīgi kā Homērs grieķiem radīja "Iliādu" un "Odiseju". Eneja ir Venēras un Trojas pilsētas Anhīza dēls. Viņš bēg no savas dzimtenes pēc tam, kad to izlaupa grieķi. Viņam priekšā ir septiņus gadus ilgs ceļojums uz Itāliju. Liktenis ir lēmis, ka viņš dibinās jaunu valsti. Eneja ierodas Kartāgā. Karaliene Didona sēro par savu mirušo vīru, vīrieti, kuram viņa zvērēja mūžīgu uzticību. Viņa ir iemīlējusies Enejā un viņš viņā.

1. darbība. Belinda cenšas uzmundrināt Didoniju. Belinda pieņem, ka Dido ir noraizējusies par Eneju, "Trojas viesi". Tas tā arī ir. Dido acīmredzami ir iemīlējusies viņā. Enejs ir iemīlējies viņā. Koris mudina viņus baudīt savu mīlestību. Darbu noslēdz "Triumfa deja".

2. darbība. 1. aina: burvja alā raganas nolemj sagraut Didonas laimi, liekot Enejai doties uz Itāliju. Viņas izsauc vētru. Ar pērkonu un zibeņiem raganas izdejo "Fūriju atbalss deju". 2. aina: Enejs, Didona un galminieki meklē patvērumu birzī. Vētra pastiprinās. Dāmas steidzas prom. Raganu uzburtais gars iesaka Enejai pamest Kartāgu. Enejs uzskata, ka šis padoms ir Jova pavēle. Viņš nolemj doties ceļā. Viņš prāto, kā viņš nomierinās Didonē.

3. darbība. Jūrnieki dejo. Viens jūrnieks dzied lustīgu melodiju. Burve un raganas priecājas, redzot, ka Eneja gatavojas doties ceļā. Viņas apsolās nodarīt viņam vairāk ļaunuma, kad viņš būs jūrā. Raganas dejo. Ienāk Dido un viņas vilciens. Pēc brīža ienāk Enejs. Dido liek Enejai doties ceļā. Enejs atsakās. Dido atkal mudina viņu aiziet. Viņš beidzot aiziet. Dido nogalina sevi.

Dido pašnāvība

Mūzikas numuri

Oriģinālais manuskripts neeksistē. Pētījumi ir atkarīgi no pirmajiem drukātajiem eksemplāriem. Tiek uzskatīts, ka daži eksemplāri ir pazuduši. Dažkārt partitūrā tiek ievietota 1680. gadu vidū komponēta mūzika, lai līdzsvarotu zaudējumus. Dažkārt trūkstošā mūzika tiek komponēta pilnīgi no jauna Purcella stilā.

Operas traģiskais iznākums gandrīz uzreiz tiek ieskicēts karalienes 1. cēliena ārijas pavadījumā. Zembasa modulācija no c-moll uz g-moll, skanot vārdiem "Es ilgojos, kamēr manas bēdas ir zināmas", paredz 3. cēlienā izskanošo Didonas žēlošanos tonalitāti. Pērcels izmanto zembasu arī citos brīžos: Dido abās ārijās (1. un 2. cēliens) un ārijā "Oft she visits" 2. cēlienā. Šī ārija ir atsauce uz Akteona traģisko nāvi, ko izraisīja viņa paša suņi. Vārds "zeme" norāda uz to, kas pārklās Dido pēc viņas nāves.

	Paliec, Prince un dzirdi Burvīgais vēstnesis Merkurija veidā mēģina pārliecināt Eneju pamest Kartāgu. (pa kreisi Mīlētāji birzī)
Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību.

1. Uvertīra

1. darbība.

1. Satricināt mākoni - Belinda
2. Ah! Belinda, es esmu prestižs - Dido
3. Skumjas pieaug, ja tās noslēpj - Belinda
4. Kad monarhi apvienojas - Koris
5. No kurienes varētu rasties tik daudz tikuma - Dido
6. Nebaidies no briesmām - Belinda, Otrā sieviete
7. Redzi, parādās Jūsu Karaliskais viesis - Belinda
8. Amors tikai met šautriņu - Koris
9. Ja ne par manu - Eneja
10. Turpini savu iekarošanu - Belinda
11. Uz kalniem un ielejām - Koris
12. Triumfējošā deja

2. darbība.

1. Raganu prelūdija
2. Harm's our delight - Koris
3. Kartāgas karaliene - burve
4. Ho, ho, ho, ho! Ho, ho, ho, ho! - Koris
5. Bet pirms tam mēs to izpildām - Divas raganas
6. Mūsu dziļi velvēs iekārtotajā kamerā - Koris
7. Atbalss Furiju deja
8. Ritornelle
9. Paldies šīm vientuļajām ielejām - Belinda
10. Bieži viņa apmeklē - Otrā sieviete
11. Lūk, uz mana saliektā šķēpa - Eneja
12. Steidzieties, steidzieties uz pilsētu - Belinda
13. Paliec, princis, un dzirdi lielā Jova pavēli - Gars
14. Tad kopš mūsu burvība ir paātrinājusies - Koris
15. The Grove's Dance

3. darbība.

1. Prelūdija
2. Nāc prom - Koris
3. Skatīt karogus - Burvība
4. Mūsu nākamais pieteikums - Sorceress
5. Destruction's our delight - Koris
6. Raganu deja
7. Tavs padoms ir veltīgs - Didona
8. Lieli prāti pret sevi sazvērējas - Koris
9. Viņi roku, Belinda - Dido
10. Kad es zemē gūstuies - Dido
11. Ar krītošiem spārniem jūs, Amoriņi, nāciet - Koris

Dido satiek Eneasu - Vāclavs Hollārs (Wenceslaus Hollar)


Mīlēšanās

Orķestris

• Vijoles
• Violas
• Cellos
• Bass
• Viol de gamba
• Flûtes à bec
• Bass flûtes à bec
• Fagots
• Klavierspēle un ērģeles
• Theorboes
• Ģitāras

Sieviete spēlē teorbu

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir operas nosaukums?

J: Kas sarakstīja stāstu un vārdus operai Dido and Aeneas?

J: Kas komponēja mūziku operai "Dido and Aeneas"?

J: Kad tika uzrakstīta Dido un Eneja?

J: Kāds cits darbs varētu būt kalpojis par paraugu Dīdonai un Enejai?

J: Kur sākotnēji bija paredzēts to iestudēt?

J: No kā ņemts šīs operas pirmavots?

Meklēt pēc burta