Marks Antuāns Šarpanjē (Marc-Antoine Charpentier, dzimis 1643. gadā netālu no Parīzes, miris 1704. gada 24. februārī Sent-Šapelā, Parīzē) bija franču komponists. Viņš dzīvoja laikā, kas pazīstams kā baroka laikmets. Viņa slavenākā mūzika ir Te Deum. Šis darbs sākas ar prelūdiju, kas mūsdienās ir ļoti populāra. Tā bija Eiropas Raidorganizāciju savienības paraksta melodija, ko izmantoja, lai ievadītu tādas programmas kā Vīnes Jaungada koncerts un Eirovīzijas dziesmu konkurss. To bieži izmanto kā brīvprātīgo melodiju kāzās.
Dzīve un izglītība
Charpentier dzimis ap 1643. gadu netālu no Parīzes. Jaunībā viņš devās uz Romu, kur mācījās pie itāļu meistariem — starp tiem bijis arī Giacomo Carissimi, kas atstāja būtisku ietekmi uz viņa vokālo un dramatisko stilu. Atgriezies Francijā, Charpentier strādāja pie dažādām mājām un baznīcām, darbojoties gan pie sacerasēm, gan teātra mūzikas, līdz 1698. gadā ieguva amatu kā maître de musique Sent-Šapelā (Sainte-Chapelle), kur palika līdz savai nāvei 1704. gadā.
Mūzikas ražība un žanri
Charpentier bija ļoti ražīgs komponists — viņam piedēvē vairāk nekā četrus simtus sacerējumu, no kuriem daļa zaudēti vai saglabājušies fragmentāri. Viņa opusā ietilpa:
- liturģiskā mūzika: misi, moteti, Te Deum un citi sakrālie darbi;
- oratoriski un vokāli darbi: oratorijas, stabat mater, kantātes;
- teātra un skatuves mūzika: mūzika izrādēm un operām;
- kamer- un instrumentālā mūzika: sonātes, instrumentālas suitēs un mazāki instrumentālie gabali.
Daudzi viņa darbi ir sistematizēti ar H. (Hitchcock) katalogu, ko izstrādāja mūsdienu mūzikas pētnieki.
Mūzikas stils
Charpentiera stils raksturojas ar itāļu ekspresīvās melodikas apvienošanu ar franču eleganci un skaidru tekstu izteiksmību. Viņš prata bagātināt kora un instrumentālo krāsu paleti, bieži izmantojot kontrastējošas soliņu partijas, dramatiska brīža akcentēšanu un izteiksmīgas recitatīvas vietas. Viņa vokālā mūzika ir īpaši slavena ar spēcīgu teksta interpretāciju un emocionālu dziļumu.
Galvenie darbi un piemēri
Vispazīstamākais darbs ir Te Deum, kura ievadrifs (prelūdija) kļuvis par plaši atpazīstamu signālu dažādiem telekanāliem un pasākumiem. No citiem pazīstamiem sacerējumiem minami dažādi moteti, misi un slēgtā tipa vokālie darbi, kā arī vairākas operiskā un teātra mūzika kompozīcijas. Daļa no viņa sacerējumiem tiek regulāri izdoti un ierakstīti mūsdienu izpildījumos.
Mantojums un atdzimšana
Pēc nāves Charpentiera radošais mantojums kādu laiku tika mazāk pētīts — Francijas mūzikas dzīvē dominēja citas strāvas un komponisti. Tomēr 20. gadsimtā interesēšanās par baroka mūziku atgrieza uzmanību viņa darbiem. Mūsdienās Charpentier tiek augstu vērtēts par savdabīgu balansu starp itāļu un franču baroka tradīcijām, un viņa sacerējumi regulāri izpildās koncertos, ierakstos un baznīcu ceremonijās. Te Deum prelūdija palikusi īpaši populāra, pateicoties tās izmantošanai plašā mediju un svētku kontekstā.
