Marc-Antoine Charpentier

Dzīve

Par viņa agrīno dzīvi mēs neko daudz nezinām. Viņš devās uz Itāliju, kur daudz ko iemācījās, studējot itāļu komponistu mūziku. Vairākus gadus viņš mācījās pie komponista Džakomo Karisimi.

Kad viņš atgriezās Francijā, viņš ieguva Gizas hercogienes, bagātas dāmas, kura nodarbināja vairākus mūziķus, mūziķa amatu. Viņš pie viņas strādāja daudzus gadus gan kā dziedātājs (viņam bija augsta tenora balss, ko franču valodā dēvēja par "haute-contre"), gan kā komponists. Kad izcilais dramaturgs Moljērs pārtrauca sadarboties ar Lulī, viņš uzaicināja Šarpentjē strādāt ar viņu. Viņš rakstīja mūziku vairākām Moljēra lugām, tostarp "Le malade imaginaire". Pēc Moljēra nāves 1673. gadā Šarpentjē turpināja rakstīt citiem dramaturgiem, piemēram, Tomasam Kornēlijam un Žanam Donno de Višē. Viņš bieži izmantoja vairāk mūziķu, nekā viņam bija atļauts (tikai Lulī, karaļa komponists, drīkstēja izmantot daudz mūziķu izrādēs). Beigu beigās Šarpanjē pārtrauca rakstīt mūziku lugām.

1679. gadā Šarpanjē tika uzaicināts komponēt mūziku karaļa dēlam Delfīnam. Dafinam bija privāta kapela, un Šarpanjē rakstīja viņam reliģisko mūziku. 1683. gadā viņam tika piešķirta karaļa pensija. Tā paša gada aprīlī viņš smagi saslima un kādu laiku nevarēja strādāt.

No 1687. gada beigām līdz 1698. gada sākumam Šarpanjē bija jezuītu maître de musique, drīz viņš pārtrauca komponēt lielus skaņdarbus, piemēram, oratorijas, un pievērsās mazākiem baznīcas dievkalpojumiem paredzētiem skaņdarbiem, kurus dažkārt spēlēja liels skaits spēlētāju. Viņš bija arī Šartras hercoga mūzikas skolotājs.

1698. gadā viņš tika iecelts par maître de musique Parīzes Svētajā kapelā. Tas bija viens no augstākajiem amatiem Francijā (vienīgais labāks amats sakrālās mūzikas jomā Francijā bija Versaļas karaliskās kapelas direktors). Šo amatu viņš saglabāja līdz pat savai nāvei 1704. gadā. Pēc viņa nāves gandrīz visi darbi, ko viņš rakstīja kapelā, tika iznīcināti. Tā bija ierasta procedūra, kad nomira kāds no mūzikas meistariem (maître de musique). Viņa slavenā Mise Assumpta Est Maria ir saglabājusies. Iespējams, tas ir tāpēc, ka tā netika komponēta kapelai.

Viņa mūzika

Šarpanjē radīja oratorijas, mesas, operas un daudzus mazākus skaņdarbus. Viņš ir sarakstījis arī daudz mūzikas lugām. Daudzus mazākus skaņdarbus vienai vai divām balsīm un instrumentiem viņš sauca par air sérieux vai air à boire, ja tie ir franču valodā, bet par kantātēm, ja tie ir itāļu valodā.