Marks Antuāns Šarpanjē (Marc-Antoine Charpentier) — franču baroka komponists
Marks Antuāns Šarpanjē — franču baroka komponists (Marc-Antoine Charpentier), slavens ar 'Te Deum'. Uzzini par viņa dzīvi, nozīmīgākajiem darbiem un mūzikas mantojumu.
Marks Antuāns Šarpanjē (Marc-Antoine Charpentier, dzimis 1643. gadā netālu no Parīzes, miris 1704. gada 24. februārī Sent-Šapelā, Parīzē) bija franču komponists. Viņš dzīvoja laikā, kas pazīstams kā baroka laikmets. Viņa slavenākā mūzika ir Te Deum. Šis darbs sākas ar prelūdiju, kas mūsdienās ir ļoti populāra. Tā bija Eiropas Raidorganizāciju savienības paraksta melodija, ko izmantoja, lai ievadītu tādas programmas kā Vīnes Jaungada koncerts un Eirovīzijas dziesmu konkurss. To bieži izmanto kā brīvprātīgo melodiju kāzās.
Dzīve un izglītība
Charpentier dzimis ap 1643. gadu netālu no Parīzes. Jaunībā viņš devās uz Romu, kur mācījās pie itāļu meistariem — starp tiem bijis arī Giacomo Carissimi, kas atstāja būtisku ietekmi uz viņa vokālo un dramatisko stilu. Atgriezies Francijā, Charpentier strādāja pie dažādām mājām un baznīcām, darbojoties gan pie sacerasēm, gan teātra mūzikas, līdz 1698. gadā ieguva amatu kā maître de musique Sent-Šapelā (Sainte-Chapelle), kur palika līdz savai nāvei 1704. gadā.
Mūzikas ražība un žanri
Charpentier bija ļoti ražīgs komponists — viņam piedēvē vairāk nekā četrus simtus sacerējumu, no kuriem daļa zaudēti vai saglabājušies fragmentāri. Viņa opusā ietilpa:
- liturģiskā mūzika: misi, moteti, Te Deum un citi sakrālie darbi;
- oratoriski un vokāli darbi: oratorijas, stabat mater, kantātes;
- teātra un skatuves mūzika: mūzika izrādēm un operām;
- kamer- un instrumentālā mūzika: sonātes, instrumentālas suitēs un mazāki instrumentālie gabali.
Daudzi viņa darbi ir sistematizēti ar H. (Hitchcock) katalogu, ko izstrādāja mūsdienu mūzikas pētnieki.
Mūzikas stils
Charpentiera stils raksturojas ar itāļu ekspresīvās melodikas apvienošanu ar franču eleganci un skaidru tekstu izteiksmību. Viņš prata bagātināt kora un instrumentālo krāsu paleti, bieži izmantojot kontrastējošas soliņu partijas, dramatiska brīža akcentēšanu un izteiksmīgas recitatīvas vietas. Viņa vokālā mūzika ir īpaši slavena ar spēcīgu teksta interpretāciju un emocionālu dziļumu.
Galvenie darbi un piemēri
Vispazīstamākais darbs ir Te Deum, kura ievadrifs (prelūdija) kļuvis par plaši atpazīstamu signālu dažādiem telekanāliem un pasākumiem. No citiem pazīstamiem sacerējumiem minami dažādi moteti, misi un slēgtā tipa vokālie darbi, kā arī vairākas operiskā un teātra mūzika kompozīcijas. Daļa no viņa sacerējumiem tiek regulāri izdoti un ierakstīti mūsdienu izpildījumos.
Mantojums un atdzimšana
Pēc nāves Charpentiera radošais mantojums kādu laiku tika mazāk pētīts — Francijas mūzikas dzīvē dominēja citas strāvas un komponisti. Tomēr 20. gadsimtā interesēšanās par baroka mūziku atgrieza uzmanību viņa darbiem. Mūsdienās Charpentier tiek augstu vērtēts par savdabīgu balansu starp itāļu un franču baroka tradīcijām, un viņa sacerējumi regulāri izpildās koncertos, ierakstos un baznīcu ceremonijās. Te Deum prelūdija palikusi īpaši populāra, pateicoties tās izmantošanai plašā mediju un svētku kontekstā.
Gravīra no 1682. gada Almanach Royal, kurā attēlots mūziķis ar Šarpentjē darbu rokās. Iespējams, tas ir pats Šarpentjē.
Dzīve
Par viņa agrīno dzīvi mēs neko daudz nezinām. Viņš devās uz Itāliju, kur daudz ko iemācījās, studējot itāļu komponistu mūziku. Vairākus gadus viņš mācījās pie komponista Džakomo Karisimi.
Kad viņš atgriezās Francijā, viņš ieguva Gizas hercogienes, bagātas dāmas, kura nodarbināja vairākus mūziķus, mūziķa amatu. Viņš pie viņas strādāja daudzus gadus gan kā dziedātājs (viņam bija augsta tenora balss, ko franču valodā dēvēja par "haute-contre"), gan kā komponists. Kad izcilais dramaturgs Moljērs pārtrauca sadarboties ar Lulī, viņš uzaicināja Šarpentjē strādāt ar viņu. Viņš rakstīja mūziku vairākām Moljēra lugām, tostarp "Le malade imaginaire". Pēc Moljēra nāves 1673. gadā Šarpentjē turpināja rakstīt citiem dramaturgiem, piemēram, Tomasam Kornēlijam un Žanam Donno de Višē. Viņš bieži izmantoja vairāk mūziķu, nekā viņam bija atļauts (tikai Lulī, karaļa komponists, drīkstēja izmantot daudz mūziķu izrādēs). Beigu beigās Šarpanjē pārtrauca rakstīt mūziku lugām.
1679. gadā Šarpanjē tika uzaicināts komponēt mūziku karaļa dēlam Delfīnam. Dafinam bija privāta kapela, un Šarpanjē rakstīja viņam reliģisko mūziku. 1683. gadā viņam tika piešķirta karaļa pensija. Tā paša gada aprīlī viņš smagi saslima un kādu laiku nevarēja strādāt.
No 1687. gada beigām līdz 1698. gada sākumam Šarpanjē bija jezuītu maître de musique, drīz viņš pārtrauca komponēt lielus skaņdarbus, piemēram, oratorijas, un pievērsās mazākiem baznīcas dievkalpojumiem paredzētiem skaņdarbiem, kurus dažkārt spēlēja liels skaits spēlētāju. Viņš bija arī Šartras hercoga mūzikas skolotājs.
1698. gadā viņš tika iecelts par maître de musique Parīzes Svētajā kapelā. Tas bija viens no augstākajiem amatiem Francijā (vienīgais labāks amats sakrālās mūzikas jomā Francijā bija Versaļas karaliskās kapelas direktors). Šo amatu viņš saglabāja līdz pat savai nāvei 1704. gadā. Pēc viņa nāves gandrīz visi darbi, ko viņš rakstīja kapelā, tika iznīcināti. Tā bija ierasta procedūra, kad nomira kāds no mūzikas meistariem (maître de musique). Viņa slavenā Mise Assumpta Est Maria ir saglabājusies. Iespējams, tas ir tāpēc, ka tā netika komponēta kapelai.
Viņa mūzika
Šarpanjē radīja oratorijas, mesas, operas un daudzus mazākus skaņdarbus. Viņš ir sarakstījis arī daudz mūzikas lugām. Daudzus mazākus skaņdarbus vienai vai divām balsīm un instrumentiem viņš sauca par air sérieux vai air à boire, ja tie ir franču valodā, bet par kantātēm, ja tie ir itāļu valodā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marc-Antoine Charpentier?
A: Marks Antuāns Šarpanjē bija franču komponists, kurš dzīvoja baroka laikā.
J: Kāda ir slavenākā Šarpentjē mūzika?
A: Šarpanjē slavenākā mūzika ir viņa Te Deum.
J: Kāda ir Eiropas Raidorganizāciju savienības paraksta melodija?
A: Eiropas Raidorganizāciju savienības paraksta melodija ir Šarpentjē "Te Deum" prelūdija.
J: Kādās programmās izmanto Šarpentjē Te Deum prelūdiju?
A: Šarpentjē "Te Deum" prelūdiju izmanto, lai ievadītu tādas programmas kā Vīnes Jaungada koncerts un Eirovīzijas dziesmu konkurss.
J: Kam bieži izmanto Šarpentjē "Te Deum" prelūdiju?
A: Šarpentjē "Te Deum" prelūdiju bieži izmanto kā brīvprātīgo kāzu priekšnesumu.
J: Kad un kur dzimis Šarpentjē?
A: Šarpentjē dzimis 1643. gadā netālu no Parīzes.
Jautājums: Kad un kur Šarpanjē nomira un kur viņš tobrīd atradās?
A.: Šarpanjē nomira 1704. gada 24. februārī Sent-Šapelē, Parīzē.
Meklēt