Eirovīzijas dziesmu konkurss ir Eiropas Raidorganizāciju savienības rīkots dziesmu konkurss, kas aizsākās 1956. gadā. Katru gadu tajā sacenšas dažādi dziedātāji un izpildītāji, kas pārstāv Eiropas (un dažkārt arī ārpus Eiropas) valstis. Sākotnēji konkursā piedalījās tikai daži dalībnieki, taču kopš 20. gadsimta beigām tas kļuvis par plaši skatītu televīzijas notikumu ar milzīgu starptautisku auditoriju.

Vēsture un attīstība

Pirmais Eirovīzijas konkurss notika 1956. gadā Lugano, Šveicē. Sākotnējā formātā katra valsts varēja pieteikt divas dziesmas; vēlāk noteikumi mainījās un katrai valstij tiek atļauta viena dziesma. Laika gaitā mainījies arī balsošanas un atlasīšanās formāts — ir ieviestas pusfināla atlases, televēlēšana, kā arī žūriju un televoto kombinēta balsošana.

Formāts un svarīgākie noteikumi

  • Pusfināli: kopš 2004. gada, kad dalībnieku skaits bija pārāk liels, ieviesa vienu vai divus pusfinālus, no kuriem izvirzās finālisti.
  • Automātiskā kvalifikācija: tā sauktā "Big Five" (Lielbritānija, Francija, Vācija, Spānija un Itālija) un konkursa rīkotājvalsts parasti tiek ielaistas tieši finālā.
  • Balsošana: rezultāts veidojas no profesionālas žūrijas un televoto kombinācijas; kopš 2016. gada katra valsts piešķir atsevišķas žūrijas un televoto punktu skalas, kas palielina spriedzi rezultātu paziņošanas brīdī.
  • Valodas noteikumi: Eirovīzijas valodu politika ir mainījusies — ir bijuši periodi, kad dalībniekiem bija jādzied valsts oficiālajā valodā, un periodi, kad var izpildīt dziesmu jebkurā valodā (kopš 1999. gada parasti dominē angļu valoda).

Slaveni uzvarētāji un rekordi

Starp slavenākajiem iepriekšējiem uzvarētājiem ir grupa ABBA (1974. gadā pārstāvēja savu dzimto Zviedriju), kuru uzvara ar dziesmu "Waterloo" deva grupai globālu slavu. Arī Selīna Diona (lai gan viņa bija kanādiete, pārstāvēja Šveici) 1988. gadā kļuva par pasaules mēroga zvaigzni. Citi ievērojami uzvarētāji ir Lordi (Somija, 2006. gadā), Loreen (Zviedrija, 2012. gadā) un Končita Vursta (Austrija, 2014. gadā).

Ir arī vairākas īpašas uzvaras un rekordi:

  • Visvairāk uzvaru: Īrijai ir visvairāk uzvaru (7 reizes).
  • Izcilie izpildītāji: Johnny Logan ir vienīgais mākslinieks, kas uzvarējis kā izpildītājs divas reizes (1980. un 1987. gadā) un vēlreiz pierakstījies kā dziesmu autors (1992.).
  • Stila pārkāpums: 2006. gadā Lordi uzvarēja ar smagā metāla/stila priekšnesumu — tas bija neparasts žanra triumfs Eirovīzijā.

Atmiņā paliekoši mirkļi un skandāli

Viens no slavenākajiem Eirovīzijas mirkļiem, ko bieži min, bija 1990. gadā, kad Spānijas pieteikums dziesmas sākumā piedzīvoja tehnisku kļūdu. Lai gan kļūda radīja satraukumu, izpildītāji spēja turpināt un dziesma tika nospēlēta bez turpmākām problēmām. Citos gados ir bijušas tiešraides tehniskas neveiksmes, ziņošanas kļūdas un politiskas diskusijas par balsojuma ietekmi — tas viss ir veidojis Eirovīzijas vēsturi.

Speciāli momenti 21. gadsimtā

Daži nozīmīgi un svaigāki notikumi:

  • 2020. gadā konkurss tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ — tas bija pirmais šāda mēroga pārtraukums konkursā kopš tā dibināšanas.
  • 2021. gadā uzvarēja Itālijas grupa Måneskin, kas pēc uzvaras guva lielu satraukumu un komerciālu panākumu starptautiskajā mūzikā.
  • 2022. gadā uzvarēja Ukrainas grupa Kalush Orchestra ar dziesmu "Stefania", kas ieguva plašu atbalstu Eiropā un pasaulē.
  • 2023. gadā par uzvarētāju kļuva Loreen (kura jau bija uzvarējusi 2012. gadā), tādējādi nostiprinot savu leģendāro statusu konkursā.

Citi interesanti fakti

  • Rīkotāja maiņa: konkursa rīkošana parasti pāriet uz valsti, kas uzvarējusi iepriekšējā gadā — tādējādi rīkotājvalsts mainās, kas nozīmē lielu organizatorisku izaicinājumu un iespēju parādīt valsts kultūru.
  • Televotinga ietekme: televoto ieviešana mainīja rezultātu dinamiku — populāra televīzijas atbalsta dēļ daudzi uzskata, ka uzvara reizēm vairāk atspoguļo masveida rezonansi nekā tikai profesionālo žūriju vērtējumu.
  • Ilgākais gaidīšanas periods līdz pirmajai uzvarai: Valsts, kurai no pirmās dalības līdz uzvarai bija jāgaida visilgāk, bija Portugāle, kas 2017. gadā Kijevā, Ukrainā, uzvarēja ar Salvadora Sobrāla dziesmu Amar pelos dois.

Kā sekot līdzi Eirovīzijai

Konkursa tiešraides ir skatāmas vietējos EBU biedru kanālos un internetā. Tāpat sekošanai līdzi pieejami oficiālie Eirovīzijas sociālie konti, tiešraides komentāri un fanu portāli. Katru gadu pirms konkursa notiek arī nacionālās atlases, kurās valstis izvēlas savus pārstāvjus.

Eirovīzija turpina attīstīties — tā ir gan platforma jauniem talantiem, gan spēcīgs mūzikas šovs ar plašu fanu bāzi, kas piesaista uzmanību visā pasaulē.