2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss bija 54. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas notika Maskavā, Krievijā, pēc tam, kad 2008. gadā Dima Bilans ar dziesmu Believe uzvarēja Krievijas izlasē. Pusfināli notika 12. un 14. maijā, bet fināls notika 16. maijā. Tajā uzvarēja Aleksandrs Ribaks no Norvēģijas ar dziesmu Fairytale.

Norise un vieta

Konkurss notika Maskavā, piecu dienu garumā ar diviem pusfināliem un vienu finālu. Galvenā norises vieta bija Maskavas Olimpiskais sporta komplekss "Olimpiyskiy" (Olimpiyskiy Indoor Arena). Pasākuma rīkošanu nodrošināja Krievijas raidorganizatori sadarbībā ar EBU; izrādes ietvaros bija gan konkursu pārraides, gan vērienīgas starplaiku programmas, vizuālais noformējums un tehniskā norise, kas piesaistīja skatītājus no visas Eiropas.

Dalībvalstis un kvalifikācija

Konkursā piedalījās 42 valstis. Pēc ilgākas pārtraukuma konkursā atgriezās Slovākija, kura nepiedalījās kopš 1998. gada. Savukārt Sanmarīno un Gruzija no pagājušā gada dalībniekiem nesteidza uz 2009. gada konkursu — Gruzija izstājās pēc strīda ar EBU par politiska rakstura tekstu (dziesma "We Don't Wanna Put In" tika uzskatīta par atsauci uz Krievijas vadību un organizatori pieprasīja labot tekstu, kas izraisīja Gruzijas lēmumu atsaukt piedalīšanos), bet Sanmarīno paziņoja par dalībnieku trūkumu un finanšu grūtībām.

Finālā automātiski iekļuva mājiniece Krievija un tā dēvētās "Big Four" valstis (Francija, Vācija, Spānija, Apvienotā Karaliste). Pusfinālos kvalificējās atlikušās valstis — kvalifikācijas kārtība balstījās uz televoto un žūriju izvēli: katrā pusfinālā ieseju nodrošināja televoto 9 populārākie izpildītāji, bet desmito vietu finālā bieži noteica žūrijas izvēle (atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajām ES/EBU noteikumu prasībām).

Fināls un rezultāti

Finālā par uzvarētāju kļuva Aleksandrs Ribaks ar dziesmu Fairytale, kas guva ļoti pārliecinošu uzvaru. Ribaks savāca 387 punktus — tolaik Eirovīzijas rekords kopvērtējumā — un saņēma maksimālo punktu (12) no daudziem skatītājvalstīm, kas padarīja uzstāšanos par vienu no pārsteidzošākajām un atceramākajām konkursa vēsturē. Norvēģijas uzvara bija tās trešā Eirovīzijas vēsturē.

Piezīmes par jaunumiem un kontroversēm

  • 2009. gada konkurss bija turpinājums izmaiņām balsu skaitīšanā un kvalifikācijas mehānikā, kuru mērķis bija panākt godīgāku rezultātu, mazināt politisko un reģionālo ietekmi un vienlaikus saglabāt televoto skatītāju lomu.
  • Gruzijas izstāšanās saistībā ar dziesmas politisko raksturu izraisīja plašas diskusijas par to, cik tālu politiskas atsauces drīkst iet Eirovīzijas dziesmu konkursa repertuārā un kā EBU interpretē Politikas neievēles prasību.

Mantojums

2009. gada Eirovīzija palika atmiņā ar Aleksandra Ribaka izcilu pārliecību, augsto punktu skaitu un Maskavas vērienīgo organizāciju. Uzvara deva Norvēģijai vēl lielāku redzamību konkursā, bet diskusijas ap dalībvalstu izstāšanos norādīja uz to, cik jutīga var būt kultūras un politikas robeža starptautiskās sacensībās.