Sanmarīno ir viena no mazākajām valstīm pasaulē. Tā atrodas Eiropas dienvidos un ir pilnībā ieskauta Itālijā (to sauc par anklāvu, un tādas ir tikai Vatikāns, Lesoto un Sanmarīno). Tajā dzīvo aptuveni 34 000 cilvēku (2023. gada aplēses). Tās kopējā platība ir 61 km2. Tās galvaspilsēta ir Sanmarīno pilsēta.

Sanmarīno ir pasaulē vecākā republika, kas joprojām pastāv. To 301. gada 3. septembrī pēc mūsu ēras sāka celt prasmīgs celtnieks, vārdā svētais Marīns. Tās rakstiskā konstitūcija tika pieņemta 1600. gada 8. oktobrī. Šo ļoti mazo valsti 1797. gadā atzina Napoleona Francija, bet 1815. gadā Vīnes kongresā - citas Eiropas valstis. Mūsdienās Sanmarīno uztur diplomātiskas attiecības ar daudzām valstīm, ir ANO locekle kopš 1992. gada un dalībniece vairākās starptautiskajās organizācijās.

Pārvalde un politiskā sistēma

Sanmarīno ir parlamentāra republika ar unikālu valsts vadības sistēmu. Valsts galvas ir divi kapteiņi reģenti (Captains Regent), kuri tiek ievēlēti uz sešu mēnešu termiņu. Likumdošanas varas orgāns ir Grand and General Council (Consiglio Grande e Generale) — vienpalātas parlaments ar 60 deputātiem. Sanmarīno tradīcija uzsver neatkarību, politisko stabilitāti un bieži izgudrotus kompromisus mazās sabiedrības vajadzībām.

Ekonomika

Sanmarīno ekonomika balstās uz nelielu, bet daudzveidīgu saimniecību. Galvenie ienākumu avoti ir:

  • Tūrisms: vēsturiskās vietas, trīs torņi uz Monte Titano un gleznainās ainavas piesaista tūristus no Itālijas un citām valstīm;
  • finanses un banku pakalpojumi: mazs, bet attīstīts finanšu sektors;
  • ražošana: neliels rūpniecības sektors — tekstilizstrādājumi, keramika, mākslas un amatniecības izstrādājumi;
  • filatēlija un monētu izdošana: pastmarku un kolekcionējamu monētu pārdošana kā būtisks ārējo ieņēmumu avots;
  • pakalpojumu sektors: mazumtirdzniecība, viesmīlība un transportam saistītie pakalpojumi.

Sanmarīno nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet izmanto eiro kā oficiālo valūtu pēc vienošanās ar Itāliju. Ir noslēgti starpvalstu līgumi par muitas un ekonomiskajām attiecībām ar Itāliju.

Ģeogrāfija un dabas mantojums

Valsts atrodas uz kalnainas reljefa — centrālais elements ir Monte Titano, kura smailēstāv trīs vēsturiskie torņi: Guaita, Cesta un Montale. Sanmarīno vēsturiskais centrs un Monte Titano ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Klimats ir vidēji jūras ar siltiem vasaras mēnešiem un mēreniem ziemas apstākļiem.

Demogrāfija un kultūra

Sanmarīno iedzīvotāji runā itāļu valodā, un kultūras tradīcijas ir cieši saistītas ar Itāliju. Lielākā daļa Sanmarīno iedzīvotāju tic Romas katoļu ticībai, un reliģija ietekmē svētku tradīcijas un sabiedrisko dzīvi. Valstī ir spēcīga vietējā identitāte, svētki un festivāli, kuros tiek akcentēta senā republikas vēsture un neatkarības ideja.

Transports un piekļuve

Sanmarīno nav starptautiskas lidostas; tuvākā lidosta ir Federico Fellini starptautiskā lidosta Rimini (Itālija). Valstij ir labas ceļu savienojuma saites ar Itāliju, un robežas ar Itāliju praktiski brīvi šķērsojamas, pateicoties divpusējām vienošanām. No Sanmarīno pilsētas uz blakus esošajiem novadiem kursē sabiedriskais transports un arī funikulieris (gaisa vagoniņš) starp Borgo Maggiore un Sanmarīno pilsētu, kas ir populārs ar tūristiem.

Nacionālie simboli

Sanmarīno karogs ir horizontāli balts un gaiši zils ar valsts ģerboni, kur redzamas trīs torņu silueti un motto par brīvību. Ģerbonis un trīs torņi ir valsts identitātes simbols un plaši izmantots suvenīros, pastmarkās un oficiālajās emblēmās.

Secinājums

Sanmarīno ir unikāla mazvalsts ar bagātu vēsturi, kas saglabājusi neatkarību gadsimtiem ilgi. Lai arī tai ir ciešas saiknes ar Itāliju un atkarība daudzos praktiskos jautājumos, tā saglabā savu politisko identitāti, kultūras mantojumu un ekonomikas nišas, kas padara to par interesantu galamērķi tūristiem un pētniekiem, kas interesējas par mikrovalstu specifiku.