Sargasu jūra: Ziemeļatlantijas straumju reģions bez krastiem
Atklāj Sargasu jūru — bezkrastu Ziemeļatlantijas straumju dārgumu, kur plūst Sargassum, dzimst zušas un bruņurupuči; tumši zils, dzidrs ūdens un unikāla jūras ekosistēma.
Sargasu jūra ir plašs reģions Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, ko ierobežo četru galveno straumju sistēma: no rietumiem — Golfa straume, no ziemeļiem — Ziemeļatlantijas straume, no austrumiem — Kanāriju straume un no dienvidiem — Ziemeļatlantijas ekvatoriālā straume. Šī okeāna straumju sistēma veido plašu subtropisko virpuli (angļu valodā — North Atlantic Subtropical Gyre), kurā ūdeņi griežas un savāc peldošus organiskos materiālus. Tā ir vienīga "jūra" pasaulē, kuras robežas nenoteic kontinenti, bet gan straumes.
Sargasu jūra ir aptuveni 700 jūdžu plata un 2000 jūdžu gara (apmēram 1100 km plata un 3200 km gara). Bermudu salas atrodas netālu no tās rietumu malām. Ūdens šeit parasti ir tumši zilā krāsā un izteikti dzidrs — zemūdens redzamība dažkārt sasniedz līdz pat 61 m (200 pēdām). Tajā pašā laikā reģions ir oligotrofisks (zems barības vielu līmenis), tāpēc atklātajos ūdeņos primārā produktivitāte parasti ir zema; tomēr peldošie Sargassum paklāji nodrošina vietējo ekosistēmu un koncentrē barības vielas.
Portugāļu jūrasbraucēji bija starp pirmajiem eiropiešiem, kas 15. gadsimtā aprakstīja šo reģionu; to nosauca pēc tur augošajām peldošajām aļģēm — Sargassum. Mūsdienās Sargasu jūra ir labi zināma ne tikai kā jūras-bioma un navigācijas reģions, bet arī kā pētniecības priekšmets oceanogrāfijā, bioloģijā un klimata zinātnēs.
Ekoloģija un nozīme
Sargasu jūra ir svarīga bioloģiskā oāze, jo tās peldošie aļģu paklāji veido trauslu, bet bagātu biotopu. Peldošajās Sargassum skrajās mitinās un barojas daudz veidu organismu:
- zušu kāpuri (Anguilla sugas), kuriem Sargasu jūra kalpo kā izšķilšanās un agrīnā attīstības vieta;
- jūras bruņurupuči, kuru mazuļi izmanto Sargassum un straumes, piemēram, Golfa straumi, lai nokļūtu šajā reģionā un atrastu patvērumu no plēsējiem;
- daudzveidīgi jūras bezmugurkaulnieki un mazi zivju jaunkociņi, kas izmanto aļģu paklājus par barošanās un paslēpšanās vietu;
- pelagiskie putni, planktons un lielākas migrējošas zivis — visi izmanto Sargasu jūru kā pārtikas un atpūtas zonu.
Turklāt Sargasu jūra ir nozīmīga Eiropas un Ziemeļamerikas zušu migrācijā: tajā izšķiļas abu sugu zušu kāpuri, kas pēc tam izmanto straumes, lai dotu ceļu uz Eiropu vai Ziemeļamerikas austrumu piekrasti. Pieaugušas zušas vēlāk atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu ikrus.
Apdraudējumi un aizsardzības centieni
Lai gan Sargasu jūra ir attālāk no krastiem, tā nav atbrīvota no cilvēku ietekmes. Galvenie apdraudējumi ir:
- plastmasu un citu peldošu atkritumu uzkrāšanās, kas var iesprostot un nogalināt jūras dzīvniekus vai piesārņot barības ķēžu augšējos posmus;
- klimata pārmaiņas, kas maina straumu modeļus, temperatūru un barības vielu pieejamību, ietekmējot Sargassum izplatību un ekosistēmu dinamiku;
- pārmērīgas zvejas un blakusnozaru ietekme reģionā, kas var traucēt ekosistēmas līdzsvaru;
- Sargassum masveida uzplaukumi, kurus ietekmē barības vielu piesārņojums un temperatūras izmaiņas — šie uzplaukumi var šo aļģu nogāšanos piekrastēs padarīt par problēmu tūrisma un zvejas nozarei.
Reakcija uz šiem izaicinājumiem ir vairāku valstu, nevalstisku organizāciju un pētnieku sadarbība, kas ietver reģiona monitoringu, zinātniskus pētījumus un diskusijas par starptautiskas pārvaldības un aizsardzības mehānismiem.
Kopsavilkums. Sargasu jūra ir unikāla okeāna zona — “jūra bez krastiem”, ko veido straumju raksti un peldošie aļģu paklāji. Tā ir nozīmīga gan bioloģiski (jaunaudzēšanās vieta daudzām sugām), gan oceanogrāfiski (straumu un barības vielu sadales centrs). Lai saglabātu šī reģiona veselību, nepieciešama pastāvīga uzraudzība un starptautiska sadarbība, risinot plastmasas piesārņojumu, klimata pārmaiņu sekas un citus cilvēka radītus draudus.
Atlantijas okeāna ziemeļu daļā esošo Sargasu jūru no rietumiem ierobežo Golfa straume, no ziemeļiem - Ziemeļatlantijas straume, no austrumiem - Kanāriju straume, bet no dienvidiem - Ziemeļu ekvatoriālā straume.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sargasu jūra?
A: Sargasu jūra ir reģions Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. No rietumiem to norobežo Golfa straume, no ziemeļiem - Ziemeļatlantijas straume, no austrumiem - Kanāriju straume un no dienvidiem - Ziemeļatlantijas ekvatoriālā straume. Šī okeāna straumju sistēma veido tā saukto Ziemeļatlantijas žiru.
J: Cik liels tas ir?
A: Sargasu jūra ir 700 jūdžu plata un 2000 jūdžu gara (1100 km plata un 3200 km gara).
J: Kur tā atrodas?
A: Sargasu jūra atrodas starp Eiropu un Ameriku, Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, ko sauc par žiru. Bermudu salas atrodas netālu no tās rietumu malām.
J: Kas to atklāja?
A: Portugāļu jūrasbraucēji bija vieni no pirmajiem, kas 15. gadsimtā atklāja šo reģionu. Viņi to nosauca pēc tur augošo jūras aļģu veida, ko sauc par sargassum.
J: Ar ko tā ūdens ir unikāls?
A: Okeāna ūdens šajā jūrā ir tumši zilā krāsā ar izcilu dzidrumu, kas nodrošina zemūdens redzamību līdz pat 61 m (200 pēdām).
J: Kāda nozīme tam ir noteiktām sugām?
A: Sargasu jūra ir svarīga divām sugām - Eiropas zušu un Amerikas zušu -, jo to kāpuri izšķiļas šeit pirms migrācijas uz Eiropu vai Ziemeļamerikas austrumu piekrasti, kur tie vēlāk atgriežas, lai dētu olas, kad ir nobrieduši pieaugušie īpatņi. Uzskata arī, ka jūras bruņurupuču mazuļi izmanto tādas straumes kā Golfa straume, lai ceļotu šeit, kur tie var izmantot sargasu kā aizsegu no plēsējiem, līdz kļūst par nobriedušiem pieaugušajiem.
Meklēt