Te Deum — latīņu kristiešu himna: vēsture, autorība un teksts
Te Deum — latīņu kristiešu himna: uzzini vēsturi, iespējamo autorību un pilnu teksta analīzi; no senajiem avotiem līdz liturģiskajai un teoloģiskajai nozīmei.
Te Deum ir kristiešu himna, kuras oriģinālteksts ir latīņu valodā. Nosaukums radies pēc pirmajiem vārdiem: Te Deum laudamus (Mēs Tevi slavējam, Kungs). Teksta izcelšanās laiks tiek novērtēts ap 4. vai 5. gadsimtu. Par autorību pastāv vairākas hipotēzes: tradicionāli daudzi to piedēvē Augustīnam no Hippo vai Ambrozijam, bet citi norāda uz Remesiānas bīskapu Niketu. Vēl tiek diskutēts, vai himna nav savākta vai salikta no divām (vai vairākām) agrākām lūgšanām — viena, veltīta Dievam Tēvam, un otra, kas vērsta uz Dievam Dēlu un sākas ar frāzi Tu rex gloriae, Christe. Teksta noslēguma daļa (sākot ar Salvum fac populum tuum) satur frāzes, kuras ir saistītas ar Psalmu grāmatas vārdiem un, iespējams, pievienotas vēlāk.
Teksta saturs un struktūra
Te Deum teoloģiski ir tuva ticības apliecībai — tajā apvienojas poētisks debesu liturģijas skats un skaidrs ticības apliecinājums. Himna sākas ar tiešu Dieva atzīšanu un slavināšanu; jau pirmajās rindās vārds "Dievs" tiek nosaukts skaidri un ar apbrīnu. Tālāk teksta līnijas nosauc tos, kas Dievu slavē: debesu radību hierarhijas, eņģeļus, varenos debesīs, praviešus, apustuļus, martīrus, svētos un kopējo Baznīcu uz zemes.
Himnas sirds ir ticības apliecības elements: ticība Kristum tiek izteikta, pieminot Viņa piedzimšanu, ciešanas, augšāmcelšanos un pagodināšanu. Pēc tam seko lūgšanu un lūgumu daļa, kurā dziedātājs vai kopiena lūdz žēlastību par pagātnes grēkiem (žēlastību par), aizsardzību no nākotnes pārrkāpumiem (aizsardzība) un cerību atkal apvienoties ar kristiešiem Debesīs. Teksta kompozīcija apvieno himnisku slavināšanu, ticības profesiju un personisku lūgumu — tādējādi radot gan kopienisku, gan individuālu garīgo pieredzi.
Liturģiskā un kultūras loma
Vēsturiskā liturģiskā lietošana ir plaša. Romas rīta lūgšanu tradīcijā Te Deum tika dziedāts īpašos pateicības brīžos vai slavas dievkalpojumos, kā arī liturģijas svētku dienās. To izmantoja arī ekumeniskās un valsts ceremonijās — piemēram, pateicības dievkalpojumos, kroņšanās ceremonijās un valsts svētkos. Anglikāņu Baznīcā himna ir iekļauta Book of Common Prayer tekstos kā pateicības himna. Mūsdienās Te Deum tiek lietots gan latīņu oriģinālā, gan tulkotos tekstos, atkarībā no draudzes tradīcijas un liturģiskajām vajadzībām.
Muzikālie iestudējumi
Te Deum ir iedvesmojis neskaitāmus mūzikas darbus — no vienkāršiem koru akapela iestudējumiem līdz lielām oratoriskām versijām. Pastāv arī slavens gregoriāņu dziedājuma variants, kas tiek saistīts ar tradicionālo liturģisko izpildījumu. Daudzi pazīstami komponisti ir radījuši savas versijas, piemēram: Charles-François Charpentier, Henry Purcell, Georg Friedrich Handel (piem., "Dettingen Te Deum"), Wolfgang Amadeus Mozart, Joseph Haydn, Hector Berlioz (Te Deum, Op. 22), Anton Bruckner un citi. Mūzikas iestudējumi var būt ļoti dažādi — no liturģiskas, meditatīvas interpretācijas līdz grandiozām, publiskām izpildījumiem ar koru un orķestri.
Tulkojumi, interpretācijas un mūsdienu nozīme
Oriģinālā latīņu teksta valoda nodrošina himnai vienotu liturģisku formu starp dažādām konfesijām un valodām, taču mūsdienu draudzes bieži izvēlas tulkojumus un adaptācijas, lai padarītu saturu saprotamāku ticīgajiem. Teksta struktūra — slavinājums, ticības apliecinājums, lūgums — ļauj to izmantot gan kopienas dievkalpojumos, gan individuālā lūgšanā. Kultūras un mūzikas vēsturē Te Deum saglabā nozīmīgu vietu kā teksts, kas vienlaikus ir teoloģisks apliecinājums, liturģisks instruments un mākslinieciskās izpausmes avots.
Kopumā Te Deum ir daudzslāņaina himna, kas savieno baznīcas tradīciju, teoloģiju un mākslu — tās vienkāršība un spēcīgā liturģiskā struktūra ir iemesls, kāpēc tā ir saglabājusies un joprojām tiek lietota vairāk nekā pusotru tūkstošu gadu.
Mūzika
Tonus Sollemnis - Gregoriāņu dziedājums
Daudzi cilvēki ir rakstījuši mūziku šim tekstam. Piemēram, Brukners, Verdi, Berliozs, Dvoržāks, Haidns, Britens un Mocarts, minot tikai dažus. Antonio Vivaldi uzrakstīja Te Deum (RV 622), taču tā ir zudusi. Šarpentjē apdares prelūdija (H.146 Hjū Vileja Hičkoka katalogā) ir labi pazīstama Eiropā, jo to izmanto kā Eiropas Raidorganizāciju savienības tematisko mūziku, galvenokārt Eirovīzijas dziesmu konkursā. Sīra Viljama Valtona (Sir William Walton) "Coronation Te Deum" tika sarakstīta karalienes Elizabetes II kronēšanai 1952. gadā. Ir sarakstīti arī citi angļu Te Deum, piemēram, Viljama Bērda, Tomasa Tallisa, Henrija Pērsela, trīs Džordža Frīdriha Hendeļa (Utrehtas Te Deum, Detingenes Te Deum un Karalienes Te Deum) un Edvarda Elgara Te Deum op. 34. Tēva Maikla Kītinga (Michael Keating) versija ir populāra harizmātiķu vidū. Marks Haiss nesen sarakstīja savu Te Deum versiju, un britu komponists Džons Rūters (John Rutter) ir sacerējis divas, no kurām viena ir nosaukta tikai par tradicionālo "Te Deum", bet otra par "Vinčesteras Te Deum". Igors Stravinskis 1962. gadā iestudēja teksta pirmās 12 rindiņas kā daļu no "Plūdiem".
Teksts latīņu un angļu valodā
| Teksts latīņu valodā | Kopīgās lūgšanu grāmatas tulkojums angļu valodā (1662) |
| Te Deum laudamus: te Dominum confitemur. Te aeternum Patrem omnis terra veneratur. Tibi omnes Angeli; tibi caeli et universae Potestates; Tibi Cherubīni un Serafīni incessabili voce proclamant: Sanctus, Sanctus, Sanctus, Sanctus, Dominus Deus Sabaoth. Pleni sunt caeli et terra maiestatis gloriae tuae. Te gloriosus Apostolorum chorus, Te Prophetarum laudabilis numerus, Te Martyrum candidatus laudat exercitus. Te per orbem terrarum sancta confitetur Ecclesia, Patrem immensae maiestatis: Venerandum tuum verum et unicum Filium; Sanctum quoque Paraclitum Spiritum. Tu Rex gloriae, Christe. Tu Patris sempiternus es Filius. Tu ad liberandum suscepturus hominem, non horruisti Virginis uterum. Tu, devicto mortis aculeo, aperuisti credentibus regna caelorum. Tu ad dexteram Dei sedes, in gloria Patris. Iudex crederis esse venturus. Te ergo quaesumus, tuis famulis subveni: quos pretioso sanguine redemisti. Aeterna fac cum sanctis tuis in gloria numerari. Salvum fac populum tuum, Domine, et benedic hereditati tuae. Et rege eos, et extolle illos usque in aeternum. Per singulos dies benedicimus te; Et laudamus Nomen tuum in saeculum, et in saeculum saeculi. Dignare, Domine, die isto sine peccato nos custodire. Miserere nostri domine, miserere nostri. Fiat misericordia tua, Domine, super nos, quemadmodum speravimus in te. In te, Domine, speravi: non confundar in aeternum. | Mēs Tevi slavējam, ak, Dievs! mēs atzīstam Tevi par Kungu Visa zeme Tevi pielūdz Tēvs mūžīgs. Tev visi eņģeļi skaļi kliedz debesis un visas pilnvaras tajā. Tev ķerubi un serafīmi nepārtraukti kliedz. Svēts, Svēts, Svēts, Kungs Dievs Sabaots; debesis un zeme ir pilns ar Tavas godības varenību. Tevi slavē apustuļu krāšņais pulks. Tevi slavē labā praviešu sadraudzība. Tevi slavē cēlā mocekļu armija. Svētā baznīca visa pasaule Tevi atzīst; bezgalīgas varenības tēvs; Tavs godājamais patiesais un vienīgais Dēls; arī Svētais Gars - mierinātājs. Tu esi godības Ķēniņš, ak, Kristus! Tu esi Tēva mūžīgais Dēls. Kad Tu uzņēmies izglābt cilvēku, Tu neesi nicinājis Jaunavas miesas. Kad Tu esi pārvarējis nāves asumu, Tu esi atvēris debesu valstību visiem ticīgajiem. Tu sēdi pie Dieva labās rokas Tēva godībā. Mēs ticam, ka Tu nāksi būt mūsu Tiesnesis. Tāpēc mēs Tevi lūdzam, palīdzi saviem kalpiem, kurus Tu esi izpircis ar savām dārgajām asinīm. Padari, lai tie tiktu pieskaitīti Taviem svētajiem mūžīgā godībā. Kungs, glāb savu tautu un svētī savu mantojumu. Pārvaldiet tos un paceļiet tos uz mūžīgiem laikiem. Dienu pēc dienas mēs Tevi godinām; un mēs pielūdzam Tavu vārdu, mūžīgi, bezgalīgi. Kungs, palīdzi, lai mēs šodien paliekam bez grēka. Kungs, apžēlojies par mums, apžēlojies par mums! Kungs, lai Tava žēlastība mūs apgaismo, jo mūsu paļāvība ir uz Tevi. Kungs, Kungs, uz Tevi es paļāvos, ļauj man nekad netikt samulsinātam. |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Te Deum"?
A: "Te Deum" ir kristiešu himna, kas nosaukta pēc tās oriģinālā latīņu teksta pirmajiem vārdiem "Te Deum laudamus" (Mēs Tevi slavējam, Kungs).
J: Kad tā tika sarakstīta?
A: Iespējams, ka tā tika uzrakstīta ap 4. vai 5. gadsimtu.
J: Kas to sarakstīja?
A: Lielākā daļa uzskata, ka to sarakstījis Augustīns no Hippo vai Ambrozijs. Daži saka, ka to sarakstījis Remesiānas bīskaps Niketas. Citi saka, ka himna ir ņemta no divām (vai vairākām) agrākām himnām.
J: Kādi ir lūgumi himnas beigās?
A: Lūgšanas himnas beigās (sākot ar "Salvum fac populum tuum") ir no Psalmu grāmatas pantiem, kas oriģinālajai himnai pievienoti vēlāk.
J: Kā Te Deum ir saistīts ar teoloģiju?
A: Te Deum teoloģijas ziņā ir tuvu Apustuļu ticības apliecībai. Tajā ir gan poētisks debesu liturģijas skats, gan ticības apliecinājums.
J: Par ko dzied Te Deum? A: Te Deum dzied par Dieva slavēšanu un visu cilvēku, kas Viņu ciena, nosaukšanu, sākot ar debesu radībām un beidzot ar kristiešiem, kas jau ir debesīs, un beidzot ar tiem, kas atrodas baznīcās visā pasaulē. Tajā tiek dziedāts arī par Kristus piedzimšanu, ciešanām un pagodināšanu, kā arī tiek lūgta žēlastība par pagātnes grēkiem un aizsardzība pret nākotnes grēkiem, kā arī cerība uz atkalapvienošanos ar kristiešiem debesīs.
Meklēt