Afrodīte — sengrieķu mīlestības, skaistuma un seksualitātes dieviete
Afrodīte — sengrieķu mīlestības, skaistuma un seksualitātes dieviete. Uzzini mitus, mīlas romānus, rituālus un simboliku no Kītras līdz Kiprai.
Afrodīte (sengrieķu: Ἀφροδίτη, Aphrodítē) ir mīlestības, skaistuma, seksualitātes un iekāres dieviete sengrieķu reliģijā un mītā, viena no divpadsmit Olimpiešiem. Skaistākā un izsmalcinātākā no dievietēm Afrodīte bija precējusies ar uguns un metālapstrādes dievu Hefāestu. Afrodītei bija daudz romānu ar citām būtnēm, no kurām ievērojamākā bija kara dievs Āress.
Homēra "Iliādē" - viens no okeanīdiem. Savukārt Hēsioda "Teogonijā" teikts, ka Afrodīte esot izaugusi no jūras putām, kas veidojušās vietā, kur piezemējās Urāna dzimumorgāni pēc tam, kad Kronoss viņu kastrēja un iemeta jūrā. Afrodītes kulta centrs bija Kītras un Kipras salas, kuras abas tika uzskatītas par viņas dzimtajām vietām. Viņas galvenie svētki bija Afrodīzija, ko svinēja katru gadu vasaras vidū. Afrodīti aprūpēja harites (mazākās žēlastības un krāšņuma dievietes), kuras kalpoja kā viņas kalpones. Afrodītes simboli bija delfīns, mirta, roze, balodis, zvirbulis, gulbis un pērle, un balodis, zvirbulis un gulbis bija viņas svētie dzīvnieki. Viņas romiešu ekvivalents ir dieviete Venēra. Afrodīte bija ļoti skaista.
Mīti par izcelsmi un ģimene
Sengrieķu avoti par Afrodītes izcelsmi neatbilst vienam otram. Homēra epikos viņa dažviet tiek saukta par Diones meitu, bet citos Homēra un arhaiskā perioda pasaules skatījumos Afrodīte tiek attēlota kā Zeva radiniece vai Zeva meita. Pretstatā tam Hēsioda savā "Teogonijā" apraksta Afrodīti kā radīšanos no jūras putām pēc tam, kad Kronoss nogrieza Urāna dzimumorgānus un iemeta tos jūrā — no putas dzima dieviete, skaistuma simbols.
Afrodītei tiek piedēvēti daudzi bērni un mīlas sakari. Viens no pazīstamākajiem bērniem ir mīlestības dievs Eros (dažās tradīcijās viņš ir primitīvs spēks), tāpat Afrodīte tiek saistīta ar Adonisu (saistīts ar Adonijas kultu un bēdu svinībām Adonija) un ar cilvēku Anhīzi, no kura viņai dzimis Enejs — romiešu leģendārais varonis, kam nākotnē bija nozīmīga loma Romas mitoloģijā.
Kulta centri, prakse un svētki
Galvenie Afrodītes kultu centri bija Kītra (Kythira) un Kipra (Cyprus), abas salas bija saistītas ar jūru, mīlestību un auglību. Svētki, kas veltīti Afrodītei, tika saukti par afrodīzijām (Aphrodisia) un parasti notika vasaras vidū. Kulta prakse varēja ietvert upurēšanu, procesijas, ziedu un mirtes izmantošanu, kā arī rituālus, kas saistīti ar sievišķību, laulībām un auglību. Dažās vietās pastāvēja arī mīlestības rituāli un mīti, kas sasaistīja dievietes kulta praksi ar zemes auglību un gada cikliem.
Simboloģija, atribūti un māksla
Afrodītes simboli, kas pieminēti arī sākotnējā rakstā, — delfīns, mirta, roze, balodis, zvirbulis, gulbis un pērle — parādās daudzos mītos un ikonogrāfijā. Viņa bieži attēlota ar spoguļiem, rotām un īpašu jostu (kēstos), kas spēj piešķirt valdzinājumu vai izraisīt mīlestību. Mākslā Afrodīte iedvesmoja skulptorus un gleznotājus — slavenākie piemēri ir Praxitela Afrodīte no Knīdosa un romiešu laikmeta statujas, piemēram, Venēra no Milo (Venus de Milo).
Galvenie mīti un attiecības
Daudzi mīti izceļ Afrodītes attiecības un intrigas: viņas laulība ar Hefāestu, viņas romāni ar Āres, epizodes ar Anhīzi (kur rodas Enejs), un stāsti par mīluļu traģēdijām, piemēram, Adonisa tēma, kas saistīta ar mīlestību un nāvi. Afrodīte arī iejaucas cilvēku pasaules lietās — viņa bija iesaistīta Trojas kara rašanās motīvos (pazīstamais "zelta ābols" un Pāris), kā arī Homēra "Iliādē" ir aina, kur dieviete tiek ievainota kaujā, kas parādā viņas aktīvu klātbūtni mītu sižetos.
Afrodītes varianti un sinkrētisms
Sengrieķu Afrodītes kults attīstījās un mijiedarbojās ar tuvējām Vidusjūras un tuvākā austrumu reliģijām. Dažkārt viņu salīdzina vai sapludina ar tuvākām dievietēm, piemēram, fenikiešu Astarti vai mezopotāniešu mīlestības dievietēm, kas norāda uz plašāku amuletu, mīlestības un auglības dievību loku reģionā. Grieķu reliģijā pastāvēja arī atšķirība starp Afrodīti Urania (mēģinājums apzīmēt "garīgo" vai debesu mīlestību) un Afrodīti Pandemos (mērenāka, tiešāka, ķermeniskā mīlestība), kas lietota filozofiskos un kultūras diskursos.
Afrodītes mantojums
Afrodīte kā mīlestības un skaistuma simbols ir ietekmējusi literatūru, mākslu un kultūru gadsimtiem. Viņas tēls parādās sengrieķu dzejā (Hesiods, Homērs), vēlāk romiešu un viduslaiku literatūrā, renesanses mākslā un modernajā kultūrā. Viņas romiešu ekvivalents Venēra nodrošināja turpmāku popularitāti klasiskajam tēlam Eiropas mākslā un simbolikā.
Afrodīte bija ļoti skaista.
Bērni
Erots, Foboss, Deimos, Harmonija, Potss, Anteross, Himeross, Hermafrodīts, Rods, Ērikss, Peita, Tīke, Eunomija, Grāces, Priaps un Eneja. Kopumā viņai ir 16 bērni.
Laulība
Afrodīte bija ļoti skaista, tāpēc Dzeuss baidījās, ka viņa kļūs par cēloni cīņām starp citiem dieviem. Tāpēc viņš atdeva Afrodīti Hefaistam. Hefaists bija laimīgs, ka ir precējies ar Afrodīti, un uzdāvināja viņai daudzas rotaslietas, kas bija mīlestības dāvanas, piemēram, jostu, kas, kad viņa to valkāja, lika vīriešiem piesaistīt viņu. Taču Afrodīti viņš nepiesaistīja. Tāpēc viņa lielāko daļu laika pavadīja ar Āresu, taču laiku pavadīja arī ar Adonisu un Anhīsisu. Viņai bija daudz bērnu.
- Aresa (izrunā air-es) bērni: Harmonija, Deimoss (izrunā day-mos), Foboss un Eross (izrunā e-ros).
- bērns ar Anchises (izrunā an-chi-ses): Eneja (izrunā ain-ne-us).
Saistītās lapas
- Venera - Afrodītes romiešu versija.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Afrodīte?
A: Afrodīte ir sengrieķu mīlestības, skaistuma un dzimstības dieviete. Viņa bija viena no divpadsmit olimpiešiem un bija precējusies ar uguns un metālapstrādes dievu Hefāestu.
J: Kā radās Afrodīte?
Atbilstoši Hēsioda Teogonijai Afrodīte radās no jūras putām, kas veidojās vietā, kur Urāna dzimumorgāni nokļuva pēc tam, kad Kronoss viņu kastrēja un iemeta jūrā.
J: Kādi simboli ir saistīti ar Afrodīti?
A: Ar Afrodīti saistītie simboli ir delfīni, mirta, rozes, balodi, zvirbuļi, gulbji un pērles. Balodi, zvirbuļi un gulbji bija viņas svētie dzīvnieki.
J: Kur bija Afrodītes kulta centrs?
A: Viņas kulta centrs bija Kiteras un Kipras salas, kuras tika uzskatītas par viņas dzimtajām vietām.
J: Kādi svētki, ko katru gadu vasaras vidū svinēja par godu Afrodītei?
A.: Festivāls, ko katru gadu vasaras vidū svinēja par godu Afrodītei, saucās "Afrodisija".
J: Kas bija Afrodītes kalpones?
A: Charites (mazās žēlastības un krāšņuma dievietes) bija Afrodītes kalpones.
J: Kāds ir romiešu ekvivalents dievietei Venērai?
A: Romas ekvivalents dievietei Venērai ir Afrodīte.
Meklēt