Helēna (grieķu mitoloģija) — Trojas skaistākā sieviete un Trojas kara iemesls
Grieķu mitoloģijā Helēna, saukta arī par Trojas Helēnu (sengrieķu: Ἑλένη, Helénē), esot bijusi skaistākā sieviete pasaulē. Spartas karaliene Helēna bija precējusies ar Menelaju, bet vēlāk aizbēga ar Trojas princi Parisu (visbiežāk attēlota kā nolaupīta) un tika aizvesta uz Troju, kā rezultātā sākās Trojas karš, jo ahajieši devās viņu atvest atpakaļ uz Sparti. Tika uzskatīts, ka viņa bija Dzeusa un Ledas meita, Spartas karaļa Tindareosa sieva, dvīņu Kastora un Polideuka un Klitemnestras māsa.
Pamata stāsts
Helēna mitoloģijā parasti tiek attēlota kā ārkārtīgi skaista sieviete, kuras skaistums izraisīja gan apbrīnu, gan postošas sekas. Visplašāk pazīstamā versija vēsta, ka viņu apprecēja Menelajs, bet, pēc Parisa ierašanās un izvēles (slavenā Parisas tiesa — dieviešu skaistuma spriedums), Helēna nonāca Trojā, kas kļuva par tiešo Trojas kara iemeslu. Ahajiešu (grieķu) lielie varoņi, vadīti ar Agamemnona atbalstu, devās uz Troju, lai atgūtu Menelaa godu un Helēnu.
Raduraksti un dzimšana
Par Helēnas izcelsmi pastāv vairākas versijas. Visizplatītākā: viņa ir Dzeusa un Ledas meita, jo Dievs Dzeuss, pārvēršoties gulbī, ieguva tuvību ar Ledu; no šīs savienības piedzima Helēna (reizēm teikts, ka viņa izšķīla olā). Alternatīvi, dažās tradīcijās Helēna tiek dēvēta par Tindareosa meitu—tātad cilvēka, ne dieva, pēcnācēju. Vārda izcelsme nav skaidra; viens no skaidrojumiem saista to ar jēdzieniem "degunīgs gaismas avots" vai "fakela", kas uzsver saistību ar spīdumu un skaistumu.
Helēnas nolaupšana vai aizbēgšana
Mīti neatbilst par to, vai Helēna pati vēlējās doties uz Troju vai tika nolaupīta. Daži avoti attēlo viņu kā upuri, ko Paris nolaupa pret viņas gribu; citi — kā brīvprātīgu līdzi došanos, kas atspoguļo viņas pašaizliedzību vai mīlestību pret Parisu. Antīkās literatūras autoru skatījumā viņas rīcība un motivācija bieži tiek interpretēta atšķirīgi, un vēlākie dramaturgi un poēti izmantoja šo neleģendāro motīvu, lai izceltu jautājumus par sievietes gribu, morāli un atbildību.
Trojas karš un literārie avoti
Galvenie avoti par Helēnu un Trojas karu ir Homēra Iliada un Odiseja, kā arī vēlīnākie episkie un dramatiskie tekstu varianti. Homēra Iliadā Helēna parādās kā sarežģīta personība — reizēm vainota, reizēm bēdīga un nožēlojama. Ir arī alternatīvas versijas, piemēram, Evripidess savā lugā Helēna piedāvā citu skaidrojumu: tur Helēna patiesībā nekad nav nonākusi Trojā, bet dieviņa dublieris (fabriks) tika vesta uz Troju, kamēr īstā Helēna tika paturēta Ēģiptē.
Pēc kara un Helēnas vēlākā dzīve
Pēc Trojas krišanas tradicionālajā stāstījumā Menelajs atgriežas uz Spartu kopā ar Helēnu; Homeram un daudziem citām versijām viņa atgriežas dzīvē pie vīra. Taču mītiskajā tradīcijā pastāv daudz variantu par viņas tālāko likteni — dažās versijās viņa tiek nomocīta vai nonāk traģiskās beigās, citās dzīvo pārējo mūžu kopā ar Menelaju, reizēm pat tiek novēlēta dievišķa vai svinīga nāve. Precīzs iznākums atšķiras atkarībā no avota.
Interpretācijas un kultūras ietekme
- Helēna bieži tiek uztverta kā mītisks skaistuma simbols — gan kā sievietes skaistuma ideāls, gan kā briesmu un posta iemesla arhetips.
- Mūsdienu interpretācijas risina jautājumus par personisko atbildību pret dievišķo gribu, sievietes statusu antīkajā sabiedrībā un to, kā leģendas tiek izmantotas politiski vai ideoloģiski.
- Helēna ir bijusi plaši attēlota mākslā, literatūrā, operā un kino; viņas tēls kalpojis gan romantisku, gan kritisku stāstu avotam.
Nobeigums
Helēna saglabājas kā viena no spilgtākajām figūrām grieķu mitoloģijā — viņas stāsts apvieno skaistumu, kaisli, traģēdiju un dievišķo iejaukšanos, un tas turpina raisīt interesi gan akadēmiskajās analīzēs, gan populārajā kultūrā. Viņas fragments mītiskajā atmiņā kalpo par brīdinājumu par to, cik postošas var būt cilvēku jūtas un dievu kaprīzes.
Evelīna de Morgana (Evelyn de Morgan, Helen of Troy, 1898, Londona).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Tronas Helēna?
A: Helēna no Trojas ir grieķu mitoloģijas personāžs, kas tika raksturota kā skaistākā sieviete pasaulē. Viņa bija Spartas karaliene, precējusies ar Menelaju, bet aizbēga ar Trojas princi Parisu, kas izraisīja Trojas karu.
J: Kāda bija Helēnas loma Trojas karā?
A: Helēnas bēgšana ar Trojas princi Parisu bija dzirksts, kas izraisīja Trojas karu. Ahajieši cīnījās, lai atvestu viņu atpakaļ uz Spartu.
J: Ar ko bija precējusies Trojas Helēna?
A: Helēna bija precējusies ar Spartas karali Menelaju.
J: Kas bija Helēnas mīļākais?
A: Helēnas mīļākais bija Trojas princis Pariss, ar kuru viņa aizbēga.
J: Kas bija Helēnas brāļi un māsas?
A: Helēnai bija trīs brāļi un māsas: Kastors un Polukss, kas bija dvīņi, un Klitemnestra.
J: Kas bija Helēnas māte un tēvs?
A: Helēnas māte bija Leda, Spartas ķēniņa Tindara sieva, bet viņas tēvs bija Dzeuss, kas grieķu mitoloģijā tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem dieviem.
J: Kāpēc Helēnu uzskatīja par skaistāko sievieti pasaulē?
A: Uzskatīja, ka Helēna bija skaistākā sieviete pasaulē, jo viņas ārējais izskats un valdzinājums valdzināja daudzus uzpircējus, tostarp Trojas princi Parisu.
