Circe — Grieķu mitoloģijas burve un Homēra Odisejas varone

Grieķu mitoloģijā Circe (/ˈsɜːrsiː/; grieķu Κίρκη Kírkē "sokols") ir maģijas dieviete. Dažkārt viņu dēvē par nimfu, raganu, burvi vai burvi. Homērs "Odisejā" viņu apraksta kā "visskaistāko no visām nemirstīgajām", kura dzīvo Eejas salā un ir slavena ar savu līdzdalību Odiseja piedzīvojumos.

Vairumā aprakstu Circe bija Saules dieva Heliosa un okeānietes Perses meita, Zelta rūnu glabātāja Aētes, Perses un Pasifejas, ķēniņa Mino sievas un Minotaura mātes, māsa. Citos nostāstos viņa tiek uzskatīta par Hekates meitu.

Circe savus ienaidniekus vai tos, kas viņu aizvainoja, pārvērta dzīvniekos, izmantojot burvju eliksīrus. Viņa bija pazīstama ar savām zināšanām par zālēm un zālēm.

Tas, ka Circe arī šķīstīja argonautus par Apisirta nāvi, kā teikts Argonautikā, varētu būt agrīna tradīcija.

Mītoloģiskā loma un stāsti

Homēra stāstā par Odiseju (Odisejā) Circe dzīvo uz salas, ko parasti sauc par Aieju (Aeaea). Kad Odiseja kuģa apkalpe ierodas pie viņas, Circe, izmantojot dzērienus un burvestības, pārvērš dažus vīrus par cūkām. Tikai pateicoties grieķu dievam Hermes, kurš dod Odisejam aizsargājošu zāļu (moly), Odisejs pretstatās burvei un spēj piespiest viņu atgriezt biedrus sākotnējā izskatā. Pēc tam Circe uzņem Odiseju un viņa vīrus, un, pēc dažām tradīcijām, viņa kļūst par Odiseja mīļāko un pavada ar viņu kopā gadu, kamēr sniedz padomus un palīdzību tālākajām gaitām.

Vēlākos mītos Circe ir arī Odiseja dēla Telegonusa māte. Saskaņā ar vienu leģendu Telegonuss nejauši nogalina savu tēvu, un pēc šī notikuma Circe saņem savu dēlu atpakaļ vai tiek iesaistīta turpmākos notikumos — nostāstu variācijas šeit ir daudzas.

Burvestības, zāles un saistība ar Hekati

Circe ir simbols prasmīgai augu un zāļu lietošanai: viņa gatavo eliksīrus, izmanto burvju vārdu spēku un pārvērš cilvēkus. Šī saistība ar nakts un burvestību dievieti Hekati parādās dažādos avotos, radot attēlu par Circe kā gan bīstamu, gan spēju pilnu rituālo sievieti — reizēm par elles vārtu sargu un reizēm par dziednieci.

Argonautu un citu stāstu pieminējums

Kā minēts sākotnējā tekstā, Argonautikā ir tradīcija, ka Circe šķīstīja argonautus par Apisirta (Apsyrtos) slepkavību — tas liecina, ka Circes loma grieķu mitoloģijā bija plašāka par tikai vienu episodisku satiksmi ar Odiseju.

Ikonogrāfija un literārā ietekme

Antīkās mākslas darbos Circe parādās uz keramiskajiem traukiem, mozaīkām un skulptūrām — bieži pie skārda trauka vai ar dzīvniekiem ap viņu (cūkām, lauvām u. c.), kas simbolizē pārvēršanu. Romas un viduslaiku autori (piemēram, Ovidijs) un vēlākie literāti interpretēja Circes tēlu dažādi — kā bīstamu kārdinātāju, gudru zāļu meistari, vai par spēcīgu sievietes figūru.

Mūsdienu interpretācijas

Mūsdienu literatūrā, mākslā un kultūras pētījumos Circe bieži tiek skatīta arī no feministiskas vai psiholoģiskas perspektīvas: viņa var tikt lasīta kā neatkarīgas sievietes simbols, kas kontrolē savu vidi, vai kā spoguļattēls tam, kā sabiedrība traktē sievietes spēku un seksualitāti. Autori un kino veidotāji izmanto viņas tēlu gan kā brīdinājumu, gan kā iedvesmas avotu.

Nozīme

Circe grieķu mitoloģijā ir daudzslāņains tēls — burve, augu zinātāja, mātei līdzīga figūra un reizēm dievišķa būtne ar saiknēm gan pie Saules dieviem, gan pie rituālās maģijas dievietēm. Viņas stāsti atspoguļo tēmas par pārvērtību, spēku, atrašanu un zaudējumu, un tie joprojām iedvesmo māksliniekus, rakstniekus un pētniekus visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Circe grieķu mitoloģijā?

J: Kā viņu aprakstīja Homērs?

J: Kur dzīvo Circe?

J: Kas ir daži Circes ģimenes locekļi?

J: Kā Circe pārveidoja savus ienaidniekus?

J: Ar ko viņa bija pazīstama?

J: Ko vēl viņa darīja saskaņā ar Argonautiku?

Meklēt pēc burta