Piekūni — kas ir, sugas, bioloģija, medību taktika un sokolkopība
Piekūni ir mazi līdz vidēji lieli plēsīgie putni, kas pieder pie piekūnu dzimtas (Falconidae). Tie ir radniecīgi āgļiem, ērgļiem un grifiem, taču atšķiras ar smailākiem spārniem un bieži arī ātrāku un manevrētspējīgāku lidojumu. Piekūniem ir spēcīgas nagi un āķveida knābis, kas piemērots medījuma notveršanai un izšķērdēšanai.
Bioloģija un izskats
Lielākā daļa piekūnu ēd sīkus zīdītājus, kurus tie medī, izmantojot izcili attīstītu redzi; daudzas sugas tomēr primāri barojas ar putniem. Tās bieži uzbrūk gaisā, savukārt dažas sugas nodarbojas ar zemo lidojumu ķeršanu. Dažas piekūnu sugas specializējas tieši uz citu putnus, kuri tiek noķerti lidojumā.
Līdzīgi kā āgļiem, lielākajai daļai piekūnu mugura un spārni ir tumši pelēki vai brūni ar baltu apakšdaļu vai svītrām. Izmēri un krāsojums atšķiras starp sugām — no mazā meža piekūnīša līdz iespaidīgajam sivēnpiekūnam vai tundras grifu piekūnam.
Sugas un izplatība
Vispārzināmākā piekūnu suga ir Peregrēns, kas sastopams lielākajā pasaules daļā un ir slavens ar savu pikēšanas ātrumu — spējot sasniegt ātrumu līdz 320 km/h (200 km/h ir bieži citēts aptuvens rādītājs). Dažas citas nozīmīgas sugas ir sivēnpiekūns, ērglpiekūns, garspārnu piekūns un meža piekūnītis; sugu izvēle sokolkopībā un pētījumos parasti atkarīga no reģiona un medību mērķa.
Piekūni ligzdo gan klinšainās vietās, gan kokos, un dažas sugas izmanto cilvēka veidotas struktūras — torņus, skursteņus vai augstas ēkas. Daudzas sugas ir migrējošas un sezonāli ceļo lielos attālumos.
Medību taktika
Piekūnu medību taktikas ir izteikti pielāgotas ātrumam, manevrētspējai un spējai izsekot kustīgus mērķus. Galvenās taktikas:
- pikēšana (stoop) — vertikāls vai slīps leciens no augstuma uz mērķi; pazīstams ar ļoti lielu ātrumu un spēku;
- ātrs horizontāls uzbrukums — īss, straujāks lidojums, kas izmanto manevrētspēju, lai notvertu putnu vai kukaini;
- ķeršana lidojumā — īpaši spējīgiem piekūniem ir precīza koordinācija, lai noķertu citus putnus gaisā;
- zemo lidojumu un slēpšanās taktikā — piemērots, kad medījums uzturas zālē vai krūmos.
Piekūniem ir izteikta redzes asuma priekšrocība, kas ļauj no augstuma pamanīt mazu medījumu un precīzi nokārtot triecienu.
Sokolkopība
Dažās valstīs piekūnus izmanto sokolkopībā — senā tradīcija, kurā cilvēki apmāca putnus medīt kopā ar cilvēku. Sokolkopība reiz bija dzīvesveids un pārtikas iegūšanas metode; mūsdienās tā bieži ir sports un kultūras mantojums.
Sokolkopības pamatprincipi un iekārtas:
- apmācība sākumā ar slodzi un lūrēm (lure) — putns tiek pieradināts pie saņemšanas no rokas;
- kapuces (hood) — tiek lietotas, lai mierinātu putnu un kontrolētu tā redzi apstākļos, kad tas nav apmācībā;
- lēkšana uz cimda (gauntlet) — drošas apmācības un medību brīži;
- telemetrija un pavadas (jesses) — lai novērstu putna aizlidošanu un sekotu tā atrašanās vietai mūsdienu apstākļos;
- barošanas režīms, veselības pārbaudes un ligzdošanas aprūpe — ērtai un ētiskai turēšanai.
Sokolkopība ir regulēta daudzās valstīs — prasa licences, zināšanas par putnu aprūpi un bieži stingrus noteikumus par noķeršanu un atbrīvošanu. Mūsdienās to mēdz izmantot arī dabas aizsardzībai (piemēram, zaļo zonu putnu atturēšanai) un izglītībai.
Aizsardzība un cilvēka ietekme
20. gadsimta vidū daudzas piekūnu populācijas tika smagi skartas pesticīdu, īpaši DDT, lietošanas dēļ, kas izraisīja olas plānumu un ligzdu neveiksmību. Piemēram, Ziemeļamerikā daudzas sugas gandrīz iznīka līdz ar plašu pesticīdu aizliegumu un aktīvu atjaunošanas programmu īstenošanu. Šīs darbības, kā arī pētniecība un aizsargājošas likumdošanas pasākumi palīdzēja atjaunot populācijas.
Tomēr piekūni joprojām saskaras ar draudiem: dzīvesvietu iznīcināšana, piesārņojums, nelegātas ķeršanas sokolkopībai un sadursmes ar cilvēka infrastruktūru. Aizsardzības pasākumi ietver monitoringu, ligzdošanas vietu aizsardzību un sabiedrības izglītošanu.
Kopsavilkums
Piekūni ir izcilas lidošanas un medību mašīnas ar lielu ekoloģisko nozīmi. Tie medī gan zīdītājus, kurus, gan putnus, izmantojot dažādas taktikas — no ātras pikēšanas līdz veiklām gaisa ķeršanām. Cilvēks ar piekūniem sadarbojas gan vēsturiskajā sokolkopībā, gan mūsdienu sportā un dabas aizsardzības programmās, tomēr nepieciešama rūpīga regulēšana un izglītošana, lai nodrošinātu šo izcilāko plēsēju ilgtspēju.
Ziemas pieliekamais
Marokas Mogadoras salā sākoni, šķiet, iesloga mazus putnus, iesprostojot tos spraugās, lai vēlāk tos varētu apēst.
Mogadorā ir cietokšņa, mošejas un cietuma drupas. Šodien sala ir dabas rezervāts, kur starp drupām ligzdo Eleonoras sokoli. Tie medī migrējošos ķīvjus, dzeguzes un citus putnus. Pētnieki sastapa mazus putnus, kas bija iesprostoti dziļos dobumos, un tiem bija noņemtas lidojuma un astes spalvas. Putni nespēja kustināt spārnus vai izmantot kājas.
Migrācijas sezonā, kad medījamo putnu ir daudz, Eleonoras sokoļi ir novēroti, ka migrācijas sezonā tie uzkrāj līdz pat 20 mirušiem putniem bagātus krājumus. Taču "vēl dzīvu uzkodu uzglabāšana varētu būt unikāla uzvedība," teica eksperts.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Falcon?
A: Sokoli ir mazi līdz vidēja lieluma plēsīgi putni, kas radniecīgi āgļiem, ērgļiem un grifiem.
J: Ar ko parasti barojas sokoli?
A: Lielākā daļa sākonu ēd sīkus zīdītājus. Dažas sugas medī citus putnus, kurus tie noķer lidojumā.
J: Kā izskatās vairums sākonu?
A: Līdzīgi kā āgļiem, lielākajai daļai sākonu mugura un spārni ir tumši pelēki vai brūni ar baltu apakšdaļu.
J: Ar ko īpašs ir stepes piekūns?
A.: Sokols piekūns ir sastopams lielākajā pasaules daļā, un tas ir slavens ar to, ka medī putnus, pikējot uz tiem ar ātrumu 320 km/h (200 km/h).
J: Kas noticis ar stepes piekūni Ziemeļamerikā?
A: Ziemeļamerikā to gandrīz iznīcināja pesticīdu lietošana, bet kopš tā laika tas ir atveseļojies.
J.: Kas ir soļošana?
A.: Dažās valstīs sokoļus izmanto sokolniecībā. Tas nozīmē, ka cilvēki ķer putnus un liek tiem medīt.
J: Kādos nolūkos agrāk izmantoja un kādos nolūkos to izmanto mūsdienās?
A.: Senatnē sokolniecība bija veids, kā cilvēki varēja iegūt vairāk pārtikas, bet mūsdienās tas ir sports.
