Kasandra grieķu mitoloģijā: pareģe, kurai neviens neticēja
Kasandra jeb Kassandra (grieķu: Κασσάνδρα, arī "Aleksandra") bija persona grieķu mitoloģijā. Viņa bija Trojas ķēniņa Priama un Hekubas meita un Helēnas dvīņumāsa. Viņa bija slavena ar saviem pareģojumiem par sliktiem notikumiem.
Apolona dāvana un lāsts
Stāsti par Kasandru skaidro viņas spēju pareģot dažādos veidos. Pēc vienas no versijām dievs Apolons viņai dāvāja pareģošanas dāvanu, mēģinot iegūt viņas mīlestību. Kad Kasandra Apolonu noraidīja, viņš kļuva nikns un, nespēdams atņemt dotību, mainīja tās sekas — viņa spēja pareģot palika, taču neviens viņai nekad neticēja. Šī motīva variācijas sastopamas dažādos avotos; dažkārt lai uzsvērtu traģiku, min arī to, ka Apolons viņas lūpas “pieskāris”, bet viņa nospļāvusies, tā izbojājot savu attiecību ar dievu.
Kasandras loma Trojas kara laikā un tā sekas
Trojas kara gaitā Kasandra vairākkārt pareģoja nākamās nelaimes. Viņa zināja par triku ar Trojas zirgu, taču viņu ignorēja gan pilsētas vadība, gan tautieši, tāpēc Troja galu galā tika iznīcināta. Pēc kara Kasandra nonāca kā kara laupījums un tika dotā Agamemnona verdzei. Viņa brīdināja Agamemnonu, ka viņa sieva Klytaimnestra grasās viņu nogalināt, tomēr viesis-neticēja: Agamemnons tika slepkavots, un arī Kasandra drīz pēc tam sastapa savu nāvi.
Attēlojumi literatūrā un mākslā
Kasandra ir iemūžināta daudzos antīkās literatūras darbos. Slavenākā attēlojuma forma ir traģēdiju maiņa, kurā viņas pareģojumi un to neiedzīvotība tiek izmantota, lai izceltu cilvēka varu, likteņa nežēlību un pravietes bezspēcību. Viens no nozīmīgākajiem literārajiem avotiem par Kasandru ir agrīnā grieķu traģēdiju tradīcija un vēlākās dramatiskās interpretācijas — piemēram, Aisila, Eiripīda un citu autoru darbos viņas ainas ir emocionāli spēcīgas un simboliski bagātas.
Ir arī Likrofona darbs "Aleksandra". Dzejnieks ir pazīstams tikai pēc šī darba, kas tapis laikā no 196. līdz 190. gadam pirms mūsu ēras. Darbā ir 1474 rindas, kas rakstītas džambiskā trimetrā. Šādā formā tika rakstītas vairums grieķu traģēdiju. Likrofona "Aleksandra" ir sarežģīts un alegorisks monologs, kurā Kasandra (vai Aleksandra) runā par saviem redzējumiem un liktenīgajām atziņām; darbs bieži tiek pieminēts kā piemērs grieķu poēzijas erudīcijai un mistērijai.
Mūsdienu nozīme un uztvere
Kasandras tēls mūsdienās tiek lietots arī kā metafora: vārds "Kasandra" vai termins "Kasandras komplekss" apzīmē situāciju, kad kāda persona pareģo vai brīdina par draudošu briesmu, bet viņai netic. Šī metafora parādās literatūrā, psiholoģijā, risku analīzē un ikdienas sarunvalodā, lai raksturotu to, cik sāpīgi un bīstami ir noraidīt brīdinājumus, kas vēlāk pierādās pareizi.
Īsi par izcelsmi un vārda nozīmi
Vārda "Kasandra" izcelsme nav pilnīgi skaidra; dažos avotos tiek mēģināta saistīt etimoloģija ar grieķu vārdiem, kas saistīti ar spēju uzvarēt vai izpaust patiesību, tomēr precīza nozīme nav droši nostiprināta. Lai kā arī būtu, mitoloģiskā Kasandra palikusi kā traģisks piemērs pravietei, kuras patiesība paliek noraidīta.
Kopsavilkums: Kasandra grieķu mitoloģijā ir traģisks tēls — sieviete ar īstu pareģošanas spēju, bet ar lāstu, kas liedz viņas vārdiem tikt ticētiem. Viņas stāsts parāda, kā pat acīmredzama brīdinājuma ignorēšana var novest pie posta, un viņas vārds saglabājies kā simbols tiem, kuri brīdina, bet tiek atstumti.
Ajakss, kas ved Kasandru, gleznojums uz dzeramā kausa (kiliksa), autors - Kodrosa gleznotājs, ap 440-430. g. p.m.ē., Luvra
Kassandra, autore Evelyn De Morgan
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kasandra grieķu mitoloģijā?
A: Kasandra bija Trojas karaļa Priama un Hekubas meita un Helēnas dvīņumāsa. Viņa bija slavena ar saviem slikto notikumu pareģojumiem.
J: Kādu dāvanu dievs Apolons dāvāja Kasandrai?
A: Apolons dāvāja Kasandrai pareģošanas dāvanu, lai viņa viņu mīlētu.
J: Kāpēc Apolons bija dusmīgs uz Kasandru?
A: Apolons dusmojās uz Kasandru, jo viņa negribēja viņu mīlēt.
J: Ko Apolons mainīja savā dāvanā Kasandrai?
A: Apolons padarīja tā, ka Kasandra varēja paredzēt tikai sliktas lietas un ka neviens nekad viņai neticēja.
J: Ko Kassandra zināja par Trojas karu?
A: Kassandra zināja par Trojas zirga triku.
J: Kāpēc Kassandra nespēja novērst Trojas iznīcināšanu?
A: Neviens neticēja Kasandras pareģojumam par Trojas zirgu, tāpēc viņa nespēja novērst Trojas iznīcināšanu.
J: Kas notika ar Kasandru pēc Trojas kara?
A: Pēc Trojas kara Kasandra kļuva par Agamemnona verdzi. Viņa viņu brīdināja, ka viņa sieva Klytaimnestra viņu nogalinās, bet viņš viņai neticēja. Tā rezultātā Agamemnons tika nogalināts, un Kasandra drīz pēc tam.
