Dattatreya ir dievība, kurā saplūst Dievišķā Trīsvienība — Brahma, Višnu un Siva. Viņa vārds Datta burtiski nozīmē “dots” vai “dāvāts”: tradīcija vēsta, ka trīsvienība “dāvāja” sevi kā dēlu prātīgajam meistaram Atri un viņa sievai Anasujai. Dattatreja ir Atri dēls, tāpēc viņu bieži sauc arī par “Atreju”.
Leģendas par piedzimšanu
Populārākā teika par Dattatrejas dzimšanu stāsta, ka dievi (Brahma, Višnu un Šiva) pārbaudīja svētuma spējas Anasujas, lūdzot viņai uzšķirt ūdeni, kamēr viņa tomēr saglabātu savu tīrību un pietāti. Anasuja savā svētumā pieņēma viņu piedāvājumu un no viņas radās trīsvienīgais dēls — Dattatreja. Šis stāsts simbolizē vienotību starp trim galvenajām dievībām un uzsver Anasujas dziļo garīgo realizāciju. Citas leģendas piesaista Dattatreju dažādām inkarnācijām un ceļojumiem, kuros viņš darbojas kā ceļš uz atbrīvošanos (mokša).
Ikonogrāfija
Dattatreju parasti attēlo ar trim galvām, kuras simbolizē Brahmas, Višnu un Šivas aspektus, un ar vairākiem ieročiem vai atribūtiem, kas tiem pieder (piem., kamandalu — ūdens trauks, trishula — tridenti, shankha — konuss, chakra — rats). Dažkārt viņam ir sešas rokas, citreiz četras, atkarībā no vietējās tradīcijas. Bieži attēlo arī govs simbolisku klātbūtni (kā mātes zemes vai mantības simbolu) un četrus suņus, kas simbolizē četrus Vedas vai četras pasaules puses — tie liek uzsvaru uz viņa kā universāla gānītāja tēlu. Ikonogrāfija var atšķirties pēc reģiona un laikmeta, bet centrālā ideja ir trīnīcības un vienotības demonstrācija.
Mācības un raksti
Dattatrejas mācības tradicionāli saistītas ar advaita (nedualitātes) uzskatiem un ar ceļu uz jīvanmukti — atbrīvošanos jau dzīves laikā. Teksti, kas piemin Dattatreju vai tiek viņam pieskaitīti, ir dažādi: Avadhuta Gīta un Jivanmukta Gīta (garīgās mācības par atbrīvošanos), kā arī reģionālie stāsti un hagiogrāfijas, piemēram, marathu valodas Gurucharitra, kas apraksta Dattatrejas inkarnācijas un guru tradīciju. Dattatrejas mācībās bieži uzsvars likts uz tiešu pieredzi, pasaules noraidīšanu kā vienu no šķēršļiem un vienotības apjausmu pāri rituāliem vai ārējiem pienākumiem.
Nath tradīcija un Adi‑Guru
Nath tradīcijā Dattatreju uzskata par Avataru un par Kunga Šivas inkarnāciju — Adi‑Guru, proti, par pirmo skolotāju (Adi‑Nath), no kura cēlušies Nathu jogi un guru līnijas. Šī skatījuma ietvaros Dattatreja tiek asociēts ar jogas un hatha‑tradīciju saknēm; viņa tēls kalpo gan kā mistiskais skolotājs, gan kā simbols, kas apvieno tantriskas prakses ar askezi un meditāciju. Lai gan sākotnēji Dattatreja bija attēlots arī ar tantriskām vai avadhuta (brīvs no sabiedrības normām) iezīmēm, daudzas tautas kultūras un tempļu tradīcijas ir to attīrījušas un uzsvērušas viņa labvēlīgo, aizsargājošo aspektu.
Pielūgsme, tempļi un svētki
Dattatreju piemin un pielūdz miljoniem hinduistu
Vēsturiskā un kultūras ietekme
Dattatreja kā simbols un guru figura ir ietekmējis dažādas jogas, tantriskās un bhakti tradīcijas. Viņa tēls ir bijis nozīmīgs arī reģionālajās literatūrās un mītoloģiskajos stāstos, kur viņš bieži parādās gan kā ceļojošs guru, gan kā noslēpumains avadhuta — tas, kas atradies ārpus parastajām sociālajām normām. Mūsdienās Dattatreju pripazīst gan kā dievību, kas sniedz aizsardzību un žēlastību, gan kā garīgo skolotāju, kura mācības joprojām iedvesmo meditācijas un nondualitātes meklētājus.
Kopumā Dattatreja ir daudzslāņains personāžs — gan dievisks apvienojums, gan guru ar plašu mācību un tradīciju loku, kuras attīstījās un pielāgojās dažādiem reliģiskiem un kultūras kontekstiem.
