Dattatreya — hindu dievs, Trimūrtas inkarnācija un Adi‑Guru
Dattatreya — hindu dievs, Brahma‑Višnu‑Siva Trimūrta inkarnācija un Adi‑Guru. Uzzini par viņa vēsturi, kultu, jogas tradīcijām un garīgo mācību.
Dattatreya ir dievība, kurā saplūst Dievišķā Trīsvienība — Brahma, Višnu un Siva. Viņa vārds Datta burtiski nozīmē “dots” vai “dāvāts”: tradīcija vēsta, ka trīsvienība “dāvāja” sevi kā dēlu prātīgajam meistaram Atri un viņa sievai Anasujai. Dattatreja ir Atri dēls, tāpēc viņu bieži sauc arī par “Atreju”.
Leģendas par piedzimšanu
Populārākā teika par Dattatrejas dzimšanu stāsta, ka dievi (Brahma, Višnu un Šiva) pārbaudīja svētuma spējas Anasujas, lūdzot viņai uzšķirt ūdeni, kamēr viņa tomēr saglabātu savu tīrību un pietāti. Anasuja savā svētumā pieņēma viņu piedāvājumu un no viņas radās trīsvienīgais dēls — Dattatreja. Šis stāsts simbolizē vienotību starp trim galvenajām dievībām un uzsver Anasujas dziļo garīgo realizāciju. Citas leģendas piesaista Dattatreju dažādām inkarnācijām un ceļojumiem, kuros viņš darbojas kā ceļš uz atbrīvošanos (mokša).
Ikonogrāfija
Dattatreju parasti attēlo ar trim galvām, kuras simbolizē Brahmas, Višnu un Šivas aspektus, un ar vairākiem ieročiem vai atribūtiem, kas tiem pieder (piem., kamandalu — ūdens trauks, trishula — tridenti, shankha — konuss, chakra — rats). Dažkārt viņam ir sešas rokas, citreiz četras, atkarībā no vietējās tradīcijas. Bieži attēlo arī govs simbolisku klātbūtni (kā mātes zemes vai mantības simbolu) un četrus suņus, kas simbolizē četrus Vedas vai četras pasaules puses — tie liek uzsvaru uz viņa kā universāla gānītāja tēlu. Ikonogrāfija var atšķirties pēc reģiona un laikmeta, bet centrālā ideja ir trīnīcības un vienotības demonstrācija.
Mācības un raksti
Dattatrejas mācības tradicionāli saistītas ar advaita (nedualitātes) uzskatiem un ar ceļu uz jīvanmukti — atbrīvošanos jau dzīves laikā. Teksti, kas piemin Dattatreju vai tiek viņam pieskaitīti, ir dažādi: Avadhuta Gīta un Jivanmukta Gīta (garīgās mācības par atbrīvošanos), kā arī reģionālie stāsti un hagiogrāfijas, piemēram, marathu valodas Gurucharitra, kas apraksta Dattatrejas inkarnācijas un guru tradīciju. Dattatrejas mācībās bieži uzsvars likts uz tiešu pieredzi, pasaules noraidīšanu kā vienu no šķēršļiem un vienotības apjausmu pāri rituāliem vai ārējiem pienākumiem.
Nath tradīcija un Adi‑Guru
Nath tradīcijā Dattatreju uzskata par Avataru un par Kunga Šivas inkarnāciju — Adi‑Guru, proti, par pirmo skolotāju (Adi‑Nath), no kura cēlušies Nathu jogi un guru līnijas. Šī skatījuma ietvaros Dattatreja tiek asociēts ar jogas un hatha‑tradīciju saknēm; viņa tēls kalpo gan kā mistiskais skolotājs, gan kā simbols, kas apvieno tantriskas prakses ar askezi un meditāciju. Lai gan sākotnēji Dattatreja bija attēlots arī ar tantriskām vai avadhuta (brīvs no sabiedrības normām) iezīmēm, daudzas tautas kultūras un tempļu tradīcijas ir to attīrījušas un uzsvērušas viņa labvēlīgo, aizsargājošo aspektu.
Pielūgsme, tempļi un svētki
Dattatreju piemin un pielūdz miljoniem hinduistu
Vēsturiskā un kultūras ietekme
Dattatreja kā simbols un guru figura ir ietekmējis dažādas jogas, tantriskās un bhakti tradīcijas. Viņa tēls ir bijis nozīmīgs arī reģionālajās literatūrās un mītoloģiskajos stāstos, kur viņš bieži parādās gan kā ceļojošs guru, gan kā noslēpumains avadhuta — tas, kas atradies ārpus parastajām sociālajām normām. Mūsdienās Dattatreju pripazīst gan kā dievību, kas sniedz aizsardzību un žēlastību, gan kā garīgo skolotāju, kura mācības joprojām iedvesmo meditācijas un nondualitātes meklētājus.
Kopumā Dattatreja ir daudzslāņains personāžs — gan dievisks apvienojums, gan guru ar plašu mācību un tradīciju loku, kuras attīstījās un pielāgojās dažādiem reliģiskiem un kultūras kontekstiem.
Dattatreya
Dattatreya kā vēsturiska personība
Lai gan Natha tradīcijas Dattatreja līdzās pastāvēja un mijās ar purānisko, brāmanisko Datta sampradaya tradīciju, šeit mēs pievērsīsimies gandrīz tikai agrākajai Dattatrejas tantriskai izpausmei. Šri Gurudevs Mahendranaths nešaubījās, ka Dattatreja bija vēsturiska figūra. Viņš apgalvoja, ka Datta dzimis trešdien, Margasirsa mēneša pilnmēness četrpadsmitajā dienā, lai gan gadu viņš neminēja.
Dattatreja agrā vecumā pameta mājas, lai klaiņotu kails, meklējot Absolūtu. Šķiet, ka lielāko daļu savas dzīves viņš pavadīja, klīstot pa teritoriju starp Ziemeļmisoru, caur Maharaštru un Gudžaratu līdz pat Narmadas upei. Realizāciju viņš sasniedza vietā netālu no pilsētas, kas tagad pazīstama kā Ganagapura. Tiek uzskatīts, ka sākotnējie Datta pēdu nospiedumi atrodas vientuļā virsotnē pie Girnar kalna. Tripura-rahasya runā par to, ka māceklis Parasurama atradis Dattu meditējošu Gandhamadanas kalnā.
Tiek uzskatīts, ka "Tripura-rahasja" ("Tripuras [dievietes] noslēpums") ir saīsināta oriģinālās Datta Samhitas jeb Dakshinamurti Samhitas versija, kas tradicionāli tiek piedēvēta Dattatrejai. Šo garāko darbu apkopoja Dattatrejas māceklis Parasurama, kura māceklis Sumedha Haritajana šo tekstu sarakstīja. Tāpēc šo tekstu dažkārt dēvē par Haritajana Samhitu.
Tripura-rahasya ir sadalīta trīs daļās. Pirmā daļa, Mahatmija Khanda jeb nodaļa par dievieti, ir veltīta dievietes Tripuras, pazīstamas arī kā Lalita vai Lalita Tripurasundari, izcelsmei, mantrai un jantrai. Džnana Khanda jeb nodaļa par zināšanām detalizēti aplūko apziņas, izpausmes un atbrīvošanās tēmas. Pēdējā daļa, Charya Khanda jeb sadaļa par uzvedību, ir zudusi, un daži uzskata, ka tā ir iznīcināta.
Cits darbs - Avadhuta Gita (Brīvo dziesma) - ir brīnišķīgs augstākās domas apkopojums, ko sniedza un pierakstīja divi Dattatrejas mācekļi - Svami un Kartika. Svami Vivekananda (1863-1902) to augstu vērtēja. Sākotnēji tas bija septiņu nodaļu darbs, bet nepatiesā un mizogīniskā astotā nodaļa, iespējams, ir vēlāks konservatīva askēta mēģinājums pievienot Natha tradīcijai seksuālo morāli. Tomēr dažas idejas šajā Gitā ir kopīgas gan šaivītu, gan budistu tantrām.
Markandeja Purana vēsta, ka Dattatreja, lai atbrīvotos no visām pieķeršanām, ieniris ezerā, kur pavadījis daudzus gadus. Šādi rīkojoties, viņš arī cerēja izvairīties no munu pulka, kas palika ezera krastos un gaidīja viņa atgriešanos. Datta izkāpa no ūdens kails, skaistas sievietes sabiedrībā. Tekstā stāstīts, ka viņš ar viņu mīlējies (maithuna), dzēris liķieri un baudījis dziedāšanu un mūziku. Neraugoties uz to, munji viņu nepameta, un Datattraja savas šakti pavadībā turpināja nodarboties ar šīm praksēm, un tie, kas ilgojās pēc mokšas, meditēja par viņu.
Bhagavata Purānā Dattatreja uzskaita savus divdesmit četrus guru: zeme, gaiss, debesis / ēters, ūdens, uguns, saule, mēness, pitons, baloži, jūra, māte, bite, bulls, zilonis, lācis, briedis, zivs, zivs, zivjērglis, bērns, meitene, kurtizāne, kalējs, čūska, zirneklis un osa. Nata tēls bija visdažādākais - no siddhas, kas dzīvo mežā kopā ar dzīvniekiem, līdz biedējošas, pat dēmoniskas būtnes tēlam.
Grāmatā "Bezceļu ceļš uz nemirstību" Šri Gurudevs Mahendranats raksta:
"Šri Dattatreja bija izkritis no agrāka laikmeta nekā tas, kad Veda un Tantra saplūda, kļūstot par vienu vienkāršu kultu. Tieši tādi cilvēki kā Dattatreja palīdzēja to padarīt iespējamu. Trīs no viņa tuvākajiem mācekļiem bija karaļi, viens no tiem bija Asura, bet abi pārējie piederēja pie karotāju kastas. Pats Dattatreja tika uzskatīts par Mahešvaras (Šivas) avataru, bet vēlāk vaišnavīti to pasludināja par Višnu avataru. Tas nav tik sektantisks apgalvojums, kā šķiet; hinduisti uzskata Šivu un Višnu par vienu un to pašu vai par Absolūta izpausmēm, kas iegūst formu."
Patiešām, Dattatreya Upanisad, kas sākas ar Dattatreya identitātes pasludināšanu ar Višnu, beidzas ar mantru Om Namah Shivaya, kas identificē Dattu ar Šivu. Trešās nodaļas pēdējā daļā ir teikts, ka tikai Mahesvara (Šiva) vienīgais caurvij realitāti un spīd katrā cilvēka sirdī. Viņš vienīgais ir priekšā, aizmugurē, pa kreisi, pa labi, apakšā, virs, visur centrā. Visbeidzot, Mahesvara tiek identificēts ar Dattatreju, attēlojot pēdējo kā Šivas avataru.
Dattatreya kā dievība, kurai veltīta dievība
Dattatreju parasti attēlo ar trim galvām, kas simbolizē Brahmu, Višnu un Šivu, pagātni, tagadni un nākotni, kā arī trīs apziņas stāvokļus: nomoda, sapnis un miegs bez sapņiem. Viņš tiek attēlots sēžam meditācijā ar savu Šakti zem audumbara (vēlmju piepildīšanas) koka. Viņa priekšā ir ugunskura bedre, un ap viņu ir četri suņi. Dažkārt tiek uzskatīts, ka tie simbolizē četras Vēdas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dattatreya?
A: Dattatreya ir Dievs, kas ir Dievišķās Trīsvienības Brahma, Višnu un Šiva inkarnācija.
J: Kāpēc Dattatreju sauc par "Doto"?
A: Datta nozīmē "Dots", un Dattatreya tiek tā saukts tāpēc, ka Dievišķā Trijotne ir "dāvājusi" sevi dēla veidā gudro pārim Guru Atri un Mata Anusuya.
J: Kas bija Guru Atri un Mata Anusuja?
A: Guru Atri un Mata Anusuja bija gudro pāris.
J: Kāda ir vārda Atreya nozīme?
A: Atreja ir vārds, kas dots Dattatreya, jo viņš ir Guru Atri dēls.
J: Par ko tiek uzskatīts Dattatreya nathu tradīcijā?
A: Nath tradīcijā Dattatreya tiek uzskatīts par Avataru jeb Kunga Šivas inkarnāciju un par Adi-Guru (pirmo skolotāju) no Nathas Adi-Nath sampradaya.
J: Kādas bija Dattatrejas īpašības sākumā?
A: Lai gan sākumā Dattatreja bija "Jogas Kungs" ar tantriskām iezīmēm.
J: Kā mūsdienās Dattatreju uztver miljoniem hinduistu?
A.: Lai gan miljoniem hinduistu joprojām pielūdz Dattatreju, Dattatreju uztver vairāk kā labvēlīgu Dievu, nevis kā indiešu domas augstākās būtības skolotāju.
Meklēt