Dattatreya

Dattatreya kā vēsturiska personība

Lai gan Natha tradīcijas Dattatreja līdzās pastāvēja un mijās ar purānisko, brāmanisko Datta sampradaya tradīciju, šeit mēs pievērsīsimies gandrīz tikai agrākajai Dattatrejas tantriskai izpausmei. Šri Gurudevs Mahendranaths nešaubījās, ka Dattatreja bija vēsturiska figūra. Viņš apgalvoja, ka Datta dzimis trešdien, Margasirsa mēneša pilnmēness četrpadsmitajā dienā, lai gan gadu viņš neminēja.

Dattatreja agrā vecumā pameta mājas, lai klaiņotu kails, meklējot Absolūtu. Šķiet, ka lielāko daļu savas dzīves viņš pavadīja, klīstot pa teritoriju starp Ziemeļmisoru, caur Maharaštru un Gudžaratu līdz pat Narmadas upei. Realizāciju viņš sasniedza vietā netālu no pilsētas, kas tagad pazīstama kā Ganagapura. Tiek uzskatīts, ka sākotnējie Datta pēdu nospiedumi atrodas vientuļā virsotnē pie Girnar kalna. Tripura-rahasya runā par to, ka māceklis Parasurama atradis Dattu meditējošu Gandhamadanas kalnā.

Tiek uzskatīts, ka "Tripura-rahasja" ("Tripuras [dievietes] noslēpums") ir saīsināta oriģinālās Datta Samhitas jeb Dakshinamurti Samhitas versija, kas tradicionāli tiek piedēvēta Dattatrejai. Šo garāko darbu apkopoja Dattatrejas māceklis Parasurama, kura māceklis Sumedha Haritajana šo tekstu sarakstīja. Tāpēc šo tekstu dažkārt dēvē par Haritajana Samhitu.

Tripura-rahasya ir sadalīta trīs daļās. Pirmā daļa, Mahatmija Khanda jeb nodaļa par dievieti, ir veltīta dievietes Tripuras, pazīstamas arī kā Lalita vai Lalita Tripurasundari, izcelsmei, mantrai un jantrai. Džnana Khanda jeb nodaļa par zināšanām detalizēti aplūko apziņas, izpausmes un atbrīvošanās tēmas. Pēdējā daļa, Charya Khanda jeb sadaļa par uzvedību, ir zudusi, un daži uzskata, ka tā ir iznīcināta.

Cits darbs - Avadhuta Gita (Brīvo dziesma) - ir brīnišķīgs augstākās domas apkopojums, ko sniedza un pierakstīja divi Dattatrejas mācekļi - Svami un Kartika. Svami Vivekananda (1863-1902) to augstu vērtēja. Sākotnēji tas bija septiņu nodaļu darbs, bet nepatiesā un mizogīniskā astotā nodaļa, iespējams, ir vēlāks konservatīva askēta mēģinājums pievienot Natha tradīcijai seksuālo morāli. Tomēr dažas idejas šajā Gitā ir kopīgas gan šaivītu, gan budistu tantrām.

Markandeja Purana vēsta, ka Dattatreja, lai atbrīvotos no visām pieķeršanām, ieniris ezerā, kur pavadījis daudzus gadus. Šādi rīkojoties, viņš arī cerēja izvairīties no munu pulka, kas palika ezera krastos un gaidīja viņa atgriešanos. Datta izkāpa no ūdens kails, skaistas sievietes sabiedrībā. Tekstā stāstīts, ka viņš ar viņu mīlējies (maithuna), dzēris liķieri un baudījis dziedāšanu un mūziku. Neraugoties uz to, munji viņu nepameta, un Datattraja savas šakti pavadībā turpināja nodarboties ar šīm praksēm, un tie, kas ilgojās pēc mokšas, meditēja par viņu.

Bhagavata Purānā Dattatreja uzskaita savus divdesmit četrus guru: zeme, gaiss, debesis / ēters, ūdens, uguns, saule, mēness, pitons, baloži, jūra, māte, bite, bulls, zilonis, lācis, briedis, zivs, zivs, zivjērglis, bērns, meitene, kurtizāne, kalējs, čūska, zirneklis un osa. Nata tēls bija visdažādākais - no siddhas, kas dzīvo mežā kopā ar dzīvniekiem, līdz biedējošas, pat dēmoniskas būtnes tēlam.

Grāmatā "Bezceļu ceļš uz nemirstību" Šri Gurudevs Mahendranats raksta:

"Šri Dattatreja bija izkritis no agrāka laikmeta nekā tas, kad Veda un Tantra saplūda, kļūstot par vienu vienkāršu kultu. Tieši tādi cilvēki kā Dattatreja palīdzēja to padarīt iespējamu. Trīs no viņa tuvākajiem mācekļiem bija karaļi, viens no tiem bija Asura, bet abi pārējie piederēja pie karotāju kastas. Pats Dattatreja tika uzskatīts par Mahešvaras (Šivas) avataru, bet vēlāk vaišnavīti to pasludināja par Višnu avataru. Tas nav tik sektantisks apgalvojums, kā šķiet; hinduisti uzskata Šivu un Višnu par vienu un to pašu vai par Absolūta izpausmēm, kas iegūst formu."

Patiešām, Dattatreya Upanisad, kas sākas ar Dattatreya identitātes pasludināšanu ar Višnu, beidzas ar mantru Om Namah Shivaya, kas identificē Dattu ar Šivu. Trešās nodaļas pēdējā daļā ir teikts, ka tikai Mahesvara (Šiva) vienīgais caurvij realitāti un spīd katrā cilvēka sirdī. Viņš vienīgais ir priekšā, aizmugurē, pa kreisi, pa labi, apakšā, virs, visur centrā. Visbeidzot, Mahesvara tiek identificēts ar Dattatreju, attēlojot pēdējo kā Šivas avataru.

Dattatreya kā dievība, kurai veltīta dievība

Dattatreju parasti attēlo ar trim galvām, kas simbolizē Brahmu, Višnu un Šivu, pagātni, tagadni un nākotni, kā arī trīs apziņas stāvokļus: nomoda, sapnis un miegs bez sapņiem. Viņš tiek attēlots sēžam meditācijā ar savu Šakti zem audumbara (vēlmju piepildīšanas) koka. Viņa priekšā ir ugunskura bedre, un ap viņu ir četri suņi. Dažkārt tiek uzskatīts, ka tie simbolizē četras Vēdas.