Asura

Hinduismā

Hinduismā asuras (sanskritā: असुर) ir radības, kas tiecas pēc lielākas varas, dažkārt tās dēvē par dēmoniem. Viņi vērsās pret devām. Devas un asuras ir Kašjapas bērni.

Hinduismā ir daudz stāstu par asurām un devām, kas cīnās savā starpā. Visbiežāk viņi cīnās par to, kurš saņems labākas lūgšanas no pielūdzējiem.

Hinduismā par asurām tiek uzskatītas morālas un sociālas būtnes. Piemēram, patiesība un laulība. Daevas ir dabas būtnes. Piemēram, saule un lietus. Hinduismā par asurām saka, ka tās ir "vecākas". Savukārt daevas tiek uzskatītas par "jaunākām". Asuru un daevu ir ļoti daudz. Pirms divsimt gadiem kāds tos saskaitīja un teica, ka ir vairāk nekā 2000 daevu un asuru. Tāpēc dabiski, ka ne visi asuras ir ļoti svarīgi. Taču daži vārdi kopš tā laika ir aizmirsti, bet citi ir pievienoti. Tāpēc hinduismu sauc par "dzīvo reliģiju". Tā visu laiku mainās.

Budismā

Budismā asuras ir daļēji - bet ne pilnībā - dēmoni. Budisms pārņem pamatideju no hinduisma.

Budismā asuras lielākoties simbolizē kādu cilvēka garīgo stāvokli, kas nav patīkams. Piemēram, dusmas, lepnums vai vardarbība. Ir daudz dažādu asuru veidu. Viņi vienmēr ir dusmīgi uz visiem un vienmēr cīnās. To vadoņi tiek saukti par Asurendru, kas nozīmē "Asuru Kungs".

Asuras emocijas ir gandrīz cilvēciskas. Budistu pārdabisko būtņu skalā asuras ir gandrīz pašā apakšā.

Tālajos Austrumos budisms ir ļoti populārs. Tāpēc daudziem asuriem ir arī japāņu, ķīniešu un korejiešu vārdi.

Vedās

Vēdas ir vissvētākās indiešu reliģiju, īpaši hinduisma, grāmatas. Ir četras Vēdas, un tās visas ir ļoti, ļoti senas. Vecākā no Vedām ir RigVeda, un tā ir vairāk nekā 3000 gadu veca.

RigVēdā asuras vēl nav dēmoni. Tolaik gan asuras, gan devas vēl bija dievu grupas. Patiesībā daudzi RigVēdas tēli ir gan asuras, gan devas. Tas ir tāpēc, ka tajā laikā šie divi vārdi vēl nebija grupu nosaukumi. Tie bija tikai īpašību nosaukumi. "Asura" nozīmē "dzīvība", tāpēc tika uzskatīts, ka dievi, kurus sauca par asurām, dod dzīvību. Savukārt daevas bija mirdzoši. Tāda ir vārdu sākotnējā nozīme. Vēlākajās grāmatās tie kļuva atšķirīgi.

RigVēdā daudzi devas tiek saukti par asurām, un daudzi no asurām tiek saukti par devām. Dažkārt tie tiek saukti par abiem vienlaikus: Piemēram, "daeviskās asuras" vai "asuriskās devas". "-ic" padara šos vārdus par daļu no otra vārda. Ir dažas būtnes, kas ir gan ahuriskās daevas, gan daevu ahuras. Tas liecina, ka RigVēdā nav lielas atšķirības starp "ahura" un "daeva".

To cilvēku priekšteči, kuri sarakstīja vēdas, runāja sanskritā. Sanskrits ir daudzu indiešu valodu avots. Rig Vedas stāsti ir atrodami dažādu Ziemeļindijas tautu grāmatās, kā arī dažu Irānas tautu, piemēram, zoroastriešu, grāmatās.

Viena no irāņu tautu grāmatām tiek saukta par Avestu. Patiesībā tā nav viena grāmata, bet gan daudzu grāmatu kopums, bet kopā tās sauc par Avestu. Avesta ir zoroastrisma svētā grāmata. Avestas valoda ir ļoti līdzīga RigVēdas valodai. Avestā ir arī asuras un devas. Taču Irānā tos raksta kā "ahura" un "daeva".

Avestas vecā daļa ir gandrīz tikpat sena kā RigVeda. Šajā vecajā Avestas daļā ahuras un daevas ir gandrīz tādas pašas kā Rigvedā. Abās grāmatās tās ir pārdabisku būtņu grupas. Taču to raksturs ir ļoti atšķirīgs.

Kādu laiku pēc RigVēdas uzrakstīšanas par asurām un devām tika stāstīts, ka viņi vairs nav draugi. Līdzīgi notika arī Avestā. Tikai abas grupas bija apmainījušās: Asuri kļuva par dēmoniem reģionos, kur runāja ziemeļindiešu valodās, bet devas - par dēmoniem reģionos, kur runāja irāņu valodās.

Nav precīzi zināms, kāpēc tas notika. Tas bija ļoti, ļoti sen.

Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc asuras Indijā kļuva par dēmoniem, ir šāds: Kādu laiku pēc RigVēdas sarakstīšanas indieši sāka domāt, ka asura nozīmē a-sura, kas nozīmē "ne varonis". Iespējams, ka tādā veidā asuras ieguva sliktu vārdu.

Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc Irānā daevas kļuva par dēmoniem, ir šāds: Aptuveni tajā pašā laikā, kad indieši rakstīja RigVēdas pēdējo daļu, Irānā parādījās ļoti domājošs cilvēks vārdā Zoroastrs. Viņš daudz domāja un prātoja par to, kāpēc pasaulē pastāv labestība un ļaunums. Visbeidzot viņš visiem pastāstīja, par ko viņš bija domājis. Un viena no šīm lietām bija tāda, ka daevām nav jāuzticas, jo tās nespēj atšķirt patiesību no meliem. Pēc kāda laika Zoroastrs kļuva ļoti populārs ar savām idejām. Un tā ar laiku daevas Irānā kļuva par dēmoniem.

Abos gadījumos viena puse nezināja, ko domā otra puse. Tāpēc Indijā par dēmoniem kļuva tikai asuras. Savukārt Irānā par dēmoniem kļuva tikai daevas.

Daudzus, daudzus gadsimtus pirms RigVēdas un pirms Zoroastra vārds, kas skan kā "Asura", bija ļoti varena dieva vārds. Daži pētnieki apgalvo, ka viņa vārds bija "Ansu", bet tas nav droši zināms. Tāpēc viņi šo vārdu raksta kā *Ansu. Šis "*" nozīmē, ka tas nav pārliecināts. *Ansu bija dzīvības dievs, no kura cēlies vārds "asura" un "ahura". Mēs zinām, ka šis dievs pastāvēja, jo tālu, tālu tālu Ziemeļeiropā bija arī dievs vārdā "Aesir", kurš arī bija dzīvības devējs. Dažkārt var gadīties, ka līdzīgs vārds parādās divās vai trīs vietās. Taču ļoti reti gadās, ka parādās viens un tas pats vārds ar vienu un to pašu funkciju. Tāpēc "Asura", "Ahura" un "Aesir" ir cēlušies no "*Ansu". Un mēs zinām, ka šādam dievam vajadzēja būt ļoti spēcīgam, jo viņš bija ļoti populārs tik ļoti ilgu laiku.

Lai gan asuras un ahuras ir radniecīgi, tos nevajadzētu sajaukt. Tas nav tikai tāpēc, ka to vārdi nedaudz atšķiras. Tas ir arī tāpēc, ka tie ir ļoti atšķirīgi. Taču vissvarīgākais ir tas, ka tās ir no dažādām kultūrām. Pat ja viņi ir cēlušies no vienas un tās pašas vietas, tas ir bijis ļoti sen. Pēc tik ilga laika cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par viņiem.