Asura: hinduisma un budisma pārdabiskās būtnes, dēmonu izcelsme
Atklāj Asuru mitoloģiju: izcelsmi hinduismā un budismā, pāreju uz dēmoniem un nozīmīgākos tēlus Varunu un Mitru.
Asura ir sena pārdabisku būtņu grupa hinduismā un budismā. Termins “asura” Vēdiskajos tekstos sākotnēji nozīmēja varenu, ietekmīgu dievību vai spēku, bet ar laiku šī nozīme mainījās — asuras kļuva par pretiniekiem dieviem un guva mūsdienu skatījumā bieži vien negatīvu tēlu, līdz ar to tos mūsdienās bieži dēvē par dēmoniem. Tomēr šī transformācija nebija vienlaicīga: ideja par asurām ir ļoti sena un attīstījās gadsimtu gaitā.
Vēdiskā un senā izcelsme
Sākotnējie Vēdiskie tekstu attēlojumi rāda asuras kā varenas būtnes, kurām reizēm tika piešķirtas pozitīvas īpašības. Piemēram, Vēdās daži svarīgi dievi un spēki tika dēvēti par asurām, kas nebija viennozīmīgi ļauni. Ar laiku — sevišķi Puranās un episkajos stāstos — radās skaidrāka dalījuma ideja starp deva (dievu) un asura (bieži kā pretinieku grupa), un asuras sāka parādīties kā dievu pretinieki, kuri cīnās par varu un ietekmi.
Varuna un Mitra — no godināmiem līdz asurām
Dažas asuru grupas vai atsevišķas būtnes bija un palika cienītas gadsimtiem ilgi. Vairāki senie dievi, kas saistīti ar kārtību un derībām, ir attēloti kopā, piemēram, Varuna un Mitra. Varuna bieži tiek saistīts ar ūdeņiem un ar pasaules kārtības (ṛta) uzturēšanu; dažos senos uzskatos viņam bija arī saikne ar pazemes pasauli un okeāna spēkiem. Tādēļ viņš tika uzskatīts par gudru un taisnīgu — senos laikos bieži ticēja, ka no ūdens nāk gudrība. Mitra savukārt simbolizē saistības, solījumus un draudzību — vārds mitra hinduisma kontekstā nozīmē gan “draugs”, gan “solījums”. Mitra aizsargā tos, kas ievēro patiesību, un soda tos, kas pārkāpj derības — viņš tiecas sasaistīt cilvēkus caur uzticību un vienošanās spēku.
Asuru loma mitoloģijā un literatūrā
Pēc Vēdu laikiem daudzos Purānos, Mahābhārata un Rāmājana stāstos asuras parādās kā vareni pretinieki, bieži ar pārdabiskām spējām vai vaļēju ambīciju iegūt dievišķu varu. Daži asuras ir atzīstami par īpaši spēcīgiem vai simboliski nozīmīgiem — piemēram, Vritra (ko nogalināja Indra), Hiranyaksha un Hiranyakashipu —, bet citi, kā karalis Bali, tiek attēloti arī kā taisnīgi un dāsni valdnieki, kuriem tautā saglabājas pielūgsme un svētki (piemēram, festivāls Onam Dienvidindijā saistīts ar Bali stāstu).
Asuras budismā
Budisma kosmoloģijā asuras parasti ir viena no sešām dzimtas vai eksistences sferām (asuradhātu). Tur tie attēloti kā cīnītājas un skaudīgas būtnes — tie pastāvīgi konfliktē ar dieviem (devas) un cieš no lepnības un kaislībām. Budismā asuras nav absolūti ļauni; tie tiek saprasti kā būtnes, kuru stāvoklis ir rezultāts karmiskām sekām un kuriem piemīt emocijas un motīvi, kas noved pie ciešanām. Dažos mākslas attēlojumos asuras parādīti ar vairākiem galiem vai sejas izteiksmēm, kas simbolizē to niknumu un nemieru.
Kultūrvēsturiska ietekme un mūsdienu skatījums
Asuru tēls indiešu tradīcijā ir sarežģīts un daudzveidīgs — no godājamiem kosmiskajiem spēkiem līdz vareniem pretiniekiem dieviem. Tas parāda, kā reliģiskās un kulturālās izpratnes mainās laikmeta gaitā: agrākas pozitīvās nozīmes vārdi var transformēties, reaģējot uz jauniem mitiem, teoloģiskām pārmaiņām vai sociālām pārbīdēm. Mūsdienās asuras bieži uztver kā mitoloģiskus dēmonus vai pretiniekus, taču padziļināts skatījums atklāj viņu agrīnās funkcijas kā varas, kārtības un derību nesējiem, kā arī to lomu cilvēku izpratnē par morāli, spēku un līdzsvaru.
Īss kopsavilkums: asuras ir senas pārdabiskas būtnes ar daudzveidīgu attēlojumu — no cieņā turamām dievībām līdz konfliktējošām, dēmoniskām figūrām — un tās iekļautas gan hinduisma, gan budisma kosmoloģijā ar atšķirīgām nozīmēm un funkcijām.
Mahišasura statuja, Čamundi kalni, netālu no Mysore
Hinduismā
Hinduismā asuras (sanskritā: असुर) ir radības, kas tiecas pēc lielākas varas, dažkārt tās dēvē par dēmoniem. Viņi vērsās pret devām. Devas un asuras ir Kašjapas bērni.
Hinduismā ir daudz stāstu par asurām un devām, kas cīnās savā starpā. Visbiežāk viņi cīnās par to, kurš saņems labākas lūgšanas no pielūdzējiem.
Hinduismā par asurām tiek uzskatītas morālas un sociālas būtnes. Piemēram, patiesība un laulība. Daevas ir dabas būtnes. Piemēram, saule un lietus. Hinduismā par asurām saka, ka tās ir "vecākas". Savukārt daevas tiek uzskatītas par "jaunākām". Asuru un daevu ir ļoti daudz. Pirms divsimt gadiem kāds tos saskaitīja un teica, ka ir vairāk nekā 2000 daevu un asuru. Tāpēc dabiski, ka ne visi asuras ir ļoti svarīgi. Taču daži vārdi kopš tā laika ir aizmirsti, bet citi ir pievienoti. Tāpēc hinduismu sauc par "dzīvo reliģiju". Tā visu laiku mainās.
Budismā
Budismā asuras ir daļēji - bet ne pilnībā - dēmoni. Budisms pārņem pamatideju no hinduisma.
Budismā asuras lielākoties simbolizē kādu cilvēka garīgo stāvokli, kas nav patīkams. Piemēram, dusmas, lepnums vai vardarbība. Ir daudz dažādu asuru veidu. Viņi vienmēr ir dusmīgi uz visiem un vienmēr cīnās. To vadoņi tiek saukti par Asurendru, kas nozīmē "Asuru Kungs".
Asuras emocijas ir gandrīz cilvēciskas. Budistu pārdabisko būtņu skalā asuras ir gandrīz pašā apakšā.
Tālajos Austrumos budisms ir ļoti populārs. Tāpēc daudziem asuriem ir arī japāņu, ķīniešu un korejiešu vārdi.
Vedās
Vēdas ir vissvētākās indiešu reliģiju, īpaši hinduisma, grāmatas. Ir četras Vēdas, un tās visas ir ļoti, ļoti senas. Vecākā no Vedām ir RigVeda, un tā ir vairāk nekā 3000 gadu veca.
RigVēdā asuras vēl nav dēmoni. Tolaik gan asuras, gan devas vēl bija dievu grupas. Patiesībā daudzi RigVēdas tēli ir gan asuras, gan devas. Tas ir tāpēc, ka tajā laikā šie divi vārdi vēl nebija grupu nosaukumi. Tie bija tikai īpašību nosaukumi. "Asura" nozīmē "dzīvība", tāpēc tika uzskatīts, ka dievi, kurus sauca par asurām, dod dzīvību. Savukārt daevas bija mirdzoši. Tāda ir vārdu sākotnējā nozīme. Vēlākajās grāmatās tie kļuva atšķirīgi.
RigVēdā daudzi devas tiek saukti par asurām, un daudzi no asurām tiek saukti par devām. Dažkārt tie tiek saukti par abiem vienlaikus: Piemēram, "daeviskās asuras" vai "asuriskās devas". "-ic" padara šos vārdus par daļu no otra vārda. Ir dažas būtnes, kas ir gan ahuriskās daevas, gan daevu ahuras. Tas liecina, ka RigVēdā nav lielas atšķirības starp "ahura" un "daeva".
To cilvēku priekšteči, kuri sarakstīja vēdas, runāja sanskritā. Sanskrits ir daudzu indiešu valodu avots. Rig Vedas stāsti ir atrodami dažādu Ziemeļindijas tautu grāmatās, kā arī dažu Irānas tautu, piemēram, zoroastriešu, grāmatās.
Viena no irāņu tautu grāmatām tiek saukta par Avestu. Patiesībā tā nav viena grāmata, bet gan daudzu grāmatu kopums, bet kopā tās sauc par Avestu. Avesta ir zoroastrisma svētā grāmata. Avestas valoda ir ļoti līdzīga RigVēdas valodai. Avestā ir arī asuras un devas. Taču Irānā tos raksta kā "ahura" un "daeva".
Avestas vecā daļa ir gandrīz tikpat sena kā RigVeda. Šajā vecajā Avestas daļā ahuras un daevas ir gandrīz tādas pašas kā Rigvedā. Abās grāmatās tās ir pārdabisku būtņu grupas. Taču to raksturs ir ļoti atšķirīgs.
Kādu laiku pēc RigVēdas uzrakstīšanas par asurām un devām tika stāstīts, ka viņi vairs nav draugi. Līdzīgi notika arī Avestā. Tikai abas grupas bija apmainījušās: Asuri kļuva par dēmoniem reģionos, kur runāja ziemeļindiešu valodās, bet devas - par dēmoniem reģionos, kur runāja irāņu valodās.
Nav precīzi zināms, kāpēc tas notika. Tas bija ļoti, ļoti sen.
Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc asuras Indijā kļuva par dēmoniem, ir šāds: Kādu laiku pēc RigVēdas sarakstīšanas indieši sāka domāt, ka asura nozīmē a-sura, kas nozīmē "ne varonis". Iespējams, ka tādā veidā asuras ieguva sliktu vārdu.
Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc Irānā daevas kļuva par dēmoniem, ir šāds: Aptuveni tajā pašā laikā, kad indieši rakstīja RigVēdas pēdējo daļu, Irānā parādījās ļoti domājošs cilvēks vārdā Zoroastrs. Viņš daudz domāja un prātoja par to, kāpēc pasaulē pastāv labestība un ļaunums. Visbeidzot viņš visiem pastāstīja, par ko viņš bija domājis. Un viena no šīm lietām bija tāda, ka daevām nav jāuzticas, jo tās nespēj atšķirt patiesību no meliem. Pēc kāda laika Zoroastrs kļuva ļoti populārs ar savām idejām. Un tā ar laiku daevas Irānā kļuva par dēmoniem.
Abos gadījumos viena puse nezināja, ko domā otra puse. Tāpēc Indijā par dēmoniem kļuva tikai asuras. Savukārt Irānā par dēmoniem kļuva tikai daevas.
Daudzus, daudzus gadsimtus pirms RigVēdas un pirms Zoroastra vārds, kas skan kā "Asura", bija ļoti varena dieva vārds. Daži pētnieki apgalvo, ka viņa vārds bija "Ansu", bet tas nav droši zināms. Tāpēc viņi šo vārdu raksta kā *Ansu. Šis "*" nozīmē, ka tas nav pārliecināts. *Ansu bija dzīvības dievs, no kura cēlies vārds "asura" un "ahura". Mēs zinām, ka šis dievs pastāvēja, jo tālu, tālu tālu Ziemeļeiropā bija arī dievs vārdā "Aesir", kurš arī bija dzīvības devējs. Dažkārt var gadīties, ka līdzīgs vārds parādās divās vai trīs vietās. Taču ļoti reti gadās, ka parādās viens un tas pats vārds ar vienu un to pašu funkciju. Tāpēc "Asura", "Ahura" un "Aesir" ir cēlušies no "*Ansu". Un mēs zinām, ka šādam dievam vajadzēja būt ļoti spēcīgam, jo viņš bija ļoti populārs tik ļoti ilgu laiku.
Lai gan asuras un ahuras ir radniecīgi, tos nevajadzētu sajaukt. Tas nav tikai tāpēc, ka to vārdi nedaudz atšķiras. Tas ir arī tāpēc, ka tie ir ļoti atšķirīgi. Taču vissvarīgākais ir tas, ka tās ir no dažādām kultūrām. Pat ja viņi ir cēlušies no vienas un tās pašas vietas, tas ir bijis ļoti sen. Pēc tik ilga laika cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par viņiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Asura hinduismā un budismā?
A: Asura ir pārdabisku būtņu grupa hinduismā un budismā.
J: Par ko tiek uzskatīti asuri mūsdienu ticējumos un pieņēmumos?
A: Mūsdienu ticējumos un pieņēmumos asuras tiek uzskatīti par dēmoniem.
J: Kad asuras kļuva par dēmoniem?
A: Asuras kļuva par dēmoniem tikai pēc tam, kad bija pagājis ilgs laiks.
J: Kuri nozīmīgi asuras ir pielūgti tūkstošiem gadu?
A: Vissvarīgākie no asurām ir Varuna un Mitra.
J: Ko Varuna tiek uzskatīts par dievu?
A: Varuna tiek uzskatīts par okeāna un pazemes pasaules dievu.
J: Ko uzskata par Mitras dievu?
A: Mitra ir draudzības un solījumu dievs.
J: Ko sākotnēji nozīmē vārds Mitra?
A: Mitras vārds sākotnēji nozīmēja "solījums".
Meklēt